Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Labas pārvaldības organizācija IMPACT 2040, kas ilgstoši pievērsusies medicīnas problēmu izpētei, mudinājusi valdības pārstāvjus atlikt MK noteikumu "Aptieku un aptieku filiāļu izvietojuma kritēriji" projekta (2021-TA-1281) izskatīšanu un apstiprināšanu, lai nenāktos mazapdzīvotās Latvijas vietās palikt bez aptiekām.

Karš Ukrainā, bēgļu krīze un pandēmija ir smags izaicinājums Latvijas veselības aprūpes veidotājiem – īpaši tāpēc, ka jārēķinās ar citām sasāpējušām problēmām, kas ietekmē sabiedrības veselību. Taču šajos apstākļos nedrīkst pieļaut paviršu normatīvo aktu izstrādi.

Veselības ministrija savā atbildē organizācijai norādījusi, ka, ņemot vērā, ka par Noteikumu projektu atkārtoti saņemti daudzveidīgi iebildumi un priekšlikumi, 2022.gada 18.februārī tikusi izveidota darba grupa starp attiecīgo saskaņošanas atzinumu sniedzējiem, lai precizētu Noteikumu projektu.

Ceru, ka šāds lēmums pieņemts, jo Veselības ministrija apzinās, ka aptieku izvietojumu jautājumu nedrīkst skatīt sasteigti, tas jārisina caurspīdīgi un jācer, ka darba grupas ietvaros tika plānots pieņemt lēmumus, kas kalpotu visas Latvijas sabiedrības interesēs, it īpaši rēķinoties ar attālāko reģionu iedzīvotāju interesēm, neradot viņiem izolētības izjūtu, kas var novest pie nopietnām sekām.

Taču, ņemot vērā traģisko notikumu attīstību Ukrainā, kā arī Krievijas agresīvo politiku un retoriku tai skaitā arī pret Baltijas valstīm, uzskatu, ka šādu noteikumu izskatīšana vispār būtu jāatliek uz nenoteiktu laiku. Nevar izdot tādus MK noteikumus, kuri apdraud aptieku eksistenci Latvijas mazapdzīvotās vietās. 

Valdībai būtu jārada drošības sajūta. Nopietni pārkārtojumi jebkurā jomā, it īpaši tur, kur ir saistība ar veselības aprūpes, pirmās nepieciešamības preču pieejamību, krīzes apstākļos var padziļināt jau tā briestošo satraukumu un viest neskaidrību.

Lai arī Veselības ministrija savā atbildē min, ka noteikumu projekta mērķis (vismaz prioritārais) nav samazināt aptieku skaitu Latvijā, tomēr realitātē aptieku īpašniekiem neizbēgami no lauku reģioniem nāktos aiziet, ja esošais projekts tiktu apstiprināts. Turklāt Latvijā jau šobrīd atsevišķos lauku apvidos aptieka atrodas 30km attālumā, kas pensionāram bez privātās automašīnas nav pieejama.

Latvijas lauku iedzīvotājam maz ko nozīmē fakts, ka Latvijā vidēji mums it kā viss ir labi, ka atbilstam vidējam ES līmenim un tā tālāk, ja realitātē konkrētās apdzīvotās vietās aptieku vienkārši nav, farmaceitu konsultācijas un zāles nav pieejamas. Neskatoties uz faktu, ka kara darbība norisinās Ukrainā, Eiropas Savienības valstis šobrīd darbojas un dzīvo krīzes vadības režīmā un Latvijai, kas atrodas tepat aiz agresora valsts robežām būtu nepieciešams nevis likt šķēršļus un vēl vairāk apgrūtināt jau tā vāji funkcionējošo veselības aprūpes sistēmu, bet nodrošināties krīzes situācijām.

Nodrošināties ne tikai militārajā ziņā, bet spēcināt veselības aprūpes jomu un būt gataviem nebaltām dienām. Aptiekai reģionos, kā redzam Ukrainas gadījumā, var būt izšķiroša loma izdzīvošanai, piemēram, konkrētas teritorijas izolācijas gadījumā, kad iedzīvotājiem nav pieejama cita medicīniska palīdzība. Arī Latvijā aptiekas dažādos reģionos pilda sociālu un konsultatīvo funkciju.”

Lūk, piemēru no Ukrainas, kas rāda, ka valstīm ir jāizmanto visas iespējas sagatavoties, lai adekvāti reaģētu krīzes situācijā. Kamjankas pilsētas domes pārstāve Natālija Ktitareva, kura pārrauga veselības aprūpi medijiem paudusi, Kamjankas pilsētā iepriekš nav bijis nepieciešams uzglabāt lielus medikamentu krājumus. Taču tagad karadarbības dēļ esot būtiski traucēta zāļu piegādes loģistikas ķēde, liekot iestādēm un aptiekām izveidot jaunas piegādes ķēdes. Galvenā problēma esot tā, ka veselības aprūpes sistēma plānota un izveidota miera laikā un iepriekš nav varēts iedomāties, kādi materiāli būtu nepieciešami lielas krīzes, kur nu pat karadarbības laikā.

Pašlaik vēl vairāk nekā jebkad iepriekš neatkarīgās Latvijas vēsturē medicīnas joma iet roku rokā ar aizsardzības jomu, jo mums līdz ar bumbošanu tik tuvu kaimiņos un palīdzības sniegšanu kara nelaimē skartajiem ir jāspēj arī neatslābt citos jautājumos, kas prasa tūlītēju reakciju. Protams, aptieku tēma šķiet birokrātiski sarežģīta, bet galu galā tā tiešā veidā ietekmē daudzu attālu reģionu iedzīvotājus.

Negaidīsim to brīdi, kad krīzes situācija atnāks arī pie mums, lai pārkārtotu sistēmu tā, lai tā spētu darboties. Labāk būsim gatavi, informēti un apgādāti miera laikā. Un tikai tad, premjerministra Krišjāņa Kariņa vārdiem runājot, mēs varēsim būt “vienā mierā” un racionāli.

* IMPACT 2040 valdes locekle

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...