Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

13 minūtes mēnesī. Tieši tik daudz laika saturam latgaliešu valodā paredz joprojām neapstiprinātais Latvijas Televīzijas sabiedriskā pasūtījuma dokuments, ko LTV vadītājs Ivars Belte (attēlā) prezentēja NEPLP Sabiedriskajai konsultatīvajai padomei 22. janvāra pēcpusdienā.

26 sekundes dienā (!) vidēji gada griezumā latgaliešu valodai Latvijas sabiedriskajā televīzijā. Uz latgaliešu pārstāvja jautājumu, kā ir iespējams realizēt sabiedriskā pasūtījuma dokumentā definēto LTV 1 satura proritāti “latgaliešu valoda”, veltot tam šādu ētera laika apjomu, Beltes kungs tā stingri norādīja, ka “naudas ir tik, cik ir”. Latgaliešiem esot iespēja palielināt latgaliskā satura īpatsvaru, “piesaistot finansējumu”.

Acīmredzot latgaliešu samaksātie nodokļi nav gana labi latgaliešu satura finansēšanai. Nav jābūt Nobela prēmijas laureātam ekonomikā, lai saprastu to, ka latgaliešu pienesums Latvijai jebkurā jomā, tajā skaitā nodokļu maksājumos, no kuriem tiek finansēta LTV, ir proporcionāli lielāks tam, kā to pašlaik ir novērtējusi LTV vadība.  

Latgaliešu valoda ēterā nav pašmērķis, tas ir drīzāk instruments. Latgaliešiem šie raidījumi ir tik ļoti nepieciešamais apliecinājums tam, ka Latvija kā latgaliešu valsts ciena latgaliešu kultūru un valodu un latgaliešu beznosacījumu lojalitāte Latvijas valstij tiek atbildēta ar līdzvērtīgu attieksmi. Reakcionārais pirmskara periods un bezrūpīgie komunisma celšanas gadi, kuros latgaliešu izņirgšana bija ierasta prakse, ir atstājuši dažas rētas, kas ir jādziedē, arī šādā veidā.

Citu novadu latviešiem, pārnovadniekiem, “baltiešiem” šie raidījumi dod iespēju gan iepazīt Latgalei raksturīgos raksturus un stāstus, gan ar pārsteigumu konstatēt, ka latgaliešu valoda nav nekāda ķīniešu ābece, bet gan diezgan saprotama runa, no kā nav jābaidās. Protams, ieraugot ekrānā latgaliski runājošu zinātņu doktoru, kas ar atbraucītām rokām, līdz elkoņiem iekšā, mīca Latgales dvēseles mālu, dažam skatītājam rodas zināma kognitīvā disonanse, jo vēl joprojām spēcīgs ir līdz šim (tajā skaitā televīzijas) tiražētais stereotips par lauku vīru aitādas kažokā uz pajūga kā dominējošo latgaliešu valodas lietotāja arhetipu. Taču tās visas ir pārejošas neērtības, kas ir nebūtiskas kopējā nācijas saliedētības labuma priekšā.

Zināmu laiku atpakaļ latgaliešu sabiedrība spraigās diskusijās nonāca pie lēmuma noņemt no dienaskārtības jautājumu par reģionālās valodas statusa iegūšanu latgaliešu valodai. Latgalieši uzklausīja un saprata valsts bažas par iespējamiem riskiem. Valsts nāca ar vienkāršu, bet taisnīgu ideju - latgaliešu valoda ir latviešu valodas paveids (kā tas ir noteikts valsts valodas likumā) ar visām no tā izrietošajām tiesībām, kas latgaliešu ieskatā bija pietiekami latgaliešu valodas saglabāšanai.

Pašreizējā situācija ar apsmieklu 13 minūšu mēnesī garumā no valsts televīzijas sūta ziņu, ka latgaliešu intereses kārtējo reizi tiek ignorētas un panāktās vienošanās tiek lauztas. No iepriekšminētā izriet vismaz divas neērtas tēmas. Latgaliešu līderiem, kas proponēja atteikšanos no reģionālās valodas iniciatīvas, būs jāatbild uz nepatīkamiem līdzbiedru jautājumiem par lēmuma nesto personīgā labumu sastatāmību ar latgaliešu sabiedrības ieguvumiem vai zaudējumiem. Latgaliešu nacionālistu radikālākajam spārnam šis piemērs ieliek rokās spēcīgu kārti doktrīnai par to, ka latgalieši pārāk daudz domā par citiem un beidzot jāliek Latgales intereses pirmajā vietā.

Kāds sakars tēmai ar asarām virsrakstā, jautās vērīgs lasītājs. Ar jēdzienu “osorys” Latgales kultūrā apzīmē nožēlojami mazu un skumju daudzumu. Vispārzināms fakts, ka pierobežā ļaudis skatās kaimiņvalstu televīzijas. Ja jau latgaliešu valodai neatrodas vieta Latvijas valsts televīzijā, varbūt ir jāizskata alternatīvas. Sanāksmes gaita bija dinamiska, tāpēc jautājums Beltes kungam par to, vai latgaliešu valoda labāk iederētos Baltkrievijas TV vai latgaliešiem uzreiz pa tiešo ir jāiet pie Krievijas TV kanālu administrācijas, palika nepavaicāts. Citreiz izrunāsim. Jo mēs taču nešaubāmies, ka LTV vadītājam Beltes kungam ir pamatota, izsvērta un uz valsts interesēm balstīta atbilde uz šo jautājumu, vai ne?

* biedrības “Latgolys Saeima” valdes priekšsēdētāja vietnieks

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Grāmatas nav nekāds alkohols, lai tām samazinātu nodokli

FotoFinanšu ministrija kompetences ietvaros ir izskatījusi Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas 2019.gada 12.jūnija vēstuli, kurā atkārtoti tiek lūgts atbalstīt samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN) likmes noteikšanu jebkura formāta grāmatām ne lielāku par 5 procentiem, un sniedz šādu informāciju.
Lasīt visu...

21

Juceklis sabiedriskajos medijos

FotoPirms nedēļas Latvijas radio Ziņu dienests izteica neuzticību radio valdei un pieprasīja tās atkāpšanos vai atbrīvošanu. Šo paziņojumu atbalstīja vairums Ziņu dienesta darbinieku. Žurnālisti uzskata, ka strādā vismaz ceturto daļu virs noteiktās slodzes un nesaņem adekvātu atalgojumu par padarīto darbu.
Lasīt visu...

21

Par "Mīļumu" Gobzemu un citiem interesantajiem ļaudīm: kas patiesībā redzams attēlos

FotoFotogrāfijas no ministriju un tās padotībā esošo iestāžu saviesīgajiem sarīkojumiem ir patiešām interesants izpētes objekts. Nepiekrītu, ka konkrētajā gadījumā fotogrāfijām pievērsta uzmanība tāpēc, ka ir zaudēts tiesas process, jo šādā gadījumā slimnieks noteikti padalās ar savu diagnozi. Diagnozes nav, bet ir tikai stāsts par "interesanto". Piekrītu, ka fotogrāfijas gaismā izcēlusī persona nav sistēmas cilvēks, citādi raksts būtu daudz sulīgāks un saturētu daudz interesantāku informāciju.
Lasīt visu...