Lato Lapsa: šīs propagandones ieskatā Ogres Helmanim bija jāsūta Ogres muzeja darbinieki uz Ukrainu savākt dronus un šāviņu atlūzas, lai atvestu tās uz Ogri
PIETIEK08.05.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Šī vulgārā žogvāvere ir progresīvās Kultūras ministrijas valsts sekretāres Daces Vilsones vedekla Anete Ašmane-Vilsone - “sabiedriskās” Latvijas TV propagandone. Propagandones ieskatā Ogres Helmanim bija jāsūta Ogres muzeja darbinieki uz Ukrainu savākt dronus un šāviņu atlūzas, lai atvestu tās uz Ogri. Viņš pats to nedrīkstēja darīt, būdams Ukrainā,” – tā Lato Lapsa komentē YouTube publicēto ierakstu, kurš uzskatāmi apliecina, ar kādu uzdevumu „sabiedriskā” medija ekipāža ir nosūtīta uz Ogri.
Pats Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis šo notikumu Facebook ir komentējis šādi:
„Latvijas televīzija jūt līdzi krievu okupantiem. Kad mēs Ogrē izdarām kaut ko labu un vērtīgu, LSM klusē. Kad piedāvājām LTV translēt 4.maija koncertu, viņi atteicās.
Visā LSM jūs neatradīsiet nevienu reportāžu vai foto ne par jauno muzeju, ne par laukumu ar skulptūrām, ne par vērienīgo koncertu.
Kas interesē un uztrauc LTV? Tas, ka atturējos balsojumā, jo biju izstādes iniciators un daļēji veidotājs. Tas, ka vēlos parādīt un informēt par kara realitāti mūsu cilvēkus, – LTV tas šķiet kas kritizējams.
Un vēl viņus uztrauc ukraiņu iznīcināta krievu orka formastērpa nonākšana muzeja ekspozīcijā. Tur viņi meklē ētiku, tas viņiem ir svarīgi!
Noskatieties video līdz galam! Es nespēju sarunu turpināt pēc LTV paustās līdzjušanas okupantiem! Man ir kauns par tādiem LSM!”
Publicējam šo ierakstu arī šeit: https://www.youtube.com/watch?v=n3tqkVmmxl4.
Seko mums 
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.
