„Lattelecom” atbilde uz „solidaritātes nodokli” – Gulbja gada atalgojums pārsniedzis pusmiljonu eiro
PIETIEK04.04.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
SIA Lattelecom, kurā kontrolpakete joprojām formāli pieder Latvijas valstij, ir devusi savdabīgu atbildi tās vadītāja Jura Gulbja kaismīgi kritizētajam „solidaritātes nodoklim”, - Gulbja atalgojums jau pērn, vēl pirms nodokļa ieviešanas ir pārsniedzis pusmiljonu eiro, gada laikā pieaugot par vairāk nekā 100 tūkstošiem eiro.
Kā rāda Gulbja amatpersonas deklarācija, kas atrodama Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā datu bāzē, pērn viņš Lattelecom algā kopā saņēmis 503 825 eiro. Gadu iepriekš Gulbja atalgojums Lattelecom bija „tikai” 392 029 eiro, tātad gada laikā tas pieaudzis par nepilniem 112 000 eiro.
Gulbja vidējais mēneša atalgojums Latvijas valsts formāli kontrolētajā Lattelecom ir bijis 42 000 eiro. Pietiek aprēķini rāda, ka pēc nodokļu nomaksas ik mēnesi Gulbis saņēmis aptuveni 29 000 eiro, savukārt Lattelecom kā darba devēja kopējie ar viņa algu un nodokļiem saistītie izdevumi bijuši 622,6 tūkstoši eiro.
Lattelecom pagaidām nav sniedzis atbildes uz Pietiek jautājumiem - kas tieši un kad tieši 2014. un 2015. gadā ir pieņēmis kādus lēmumus par SIA Lattelecom valdes priekšsēdētāja Gulbja atalgojumu un kādi tieši ir bijuši šie lēmumi.
Pietiek zināms, ka par atlīdzības apmēru Lattelecom valdes locekļiem lemj uzņēmuma padome. Kā norāda Privatizācijas aģentūra, „vispārējie atalgojuma principi paredz atalgojumu piesaistīt uzņēmuma stratēģiskajiem mērķiem un saskaņā ar šiem mērķiem sasniegtajiem rezultātiem. Par konkrētā gada prēmijas apjomu lemj padome”.
Tieši bonusi un prēmijas tad arī nodrošina Gulbja – kurš ir arī uzņēmuma izpilddirektors – iespaidīgos ienākumus. Kā savulaik Pietiek skaidroja uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins, par bonusu sistēmu (esot seši parametri, pēc kuriem matemātiski izrēķina prēmiju) uzņēmumā tiekot lemts katru gadu. Jāpiebilst, ka no minētajām trim rekordalgas maksājošajām valsts kapitālsabiedrībām ar peļņu strādā tikai Lattelecom.
Lattelecom padomē ir bijušais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas darbinieks Jānis Brazovskis, Jānis Grēviņš, kā arī Svens Andersons, Džastins Bankrofts, Hannu-Matti Makinens un Dans Strombergs.
Atbilstoši ienākumiem bijuši arī valsts kapitālsabiedrības vadītāja tēriņi: mācības bērniem – 28 053 eiro, izdevuma izsniegšana – 50 500 eiro, dzīvokļa īre – 12 671 eiro, aizdevuma atmaksa – 14 000 eiro, uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas polise – 50 000 eiro, ceļojums – 7990 eiro, viesnīcas pakalpojumi – 9844 eiro.
Pietiek jau informējis, ka ar iespaidīgo atalgojumu vien Gulbim ir šķitis par maz: pēc Pietiek publikācijas un iesnieguma saņemšanas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis pārbaudi par dārgo un jauno - 2015. gada izlaiduma - apvidus automašīnu BMW X5 Xdrive 30D ar valsts reģistrācijas numuru FE4610, kura SIA Lattelecom valdes priekšsēdētāja vajadzībām iegādāta uz uzņēmuma rēķina.
KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks informē, ka birojam Valsts policija pārsūtījusi iesniegumu par Lattelecom valdes priekšsēdētāja iespējamiem likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” pārkāpumiem un pašlaik sāktajai pārbaudei ir pieprasīta papildu informācija.
Tikmēr pats Gulbis, kurš pērn asi iestājās pret t.s. "solidaritātes nodokļa" ieviešanu, kas liktu maksāt lielākus nodokļus no viņa saņemtajiem ienākumiem, iepriekš nevēlējās sniegt atbildes uz jautājumiem par to, vai tiešām viņam ikdienas vajadzībām nepietiek ar 392 tūkstošu eiro kopējo gada atalgojumu Lattelecom (2014. gada dati), ka ir nepieciešams tieši viņa vajadzībām domātu auto iegādāties uz uzņēmuma rēķina.
Savukārt Lattelecom pārstāve Līga Bite vispirms Pietiek mēģināja apgalvot, ka "automašīnas personiskajām vajadzībām netiek lietotas uz „uzņēmuma rēķina”", jo "visi Lattelecom darbinieki, tostarp galvenais izpilddirektors, kas uzņēmuma automašīnu lieto darba un personiskajām vajadzībām, par to no savas algas maksā nomas maksu, kompensē degvielas izmaksas un nomaksā piemērojamos nodokļus".
Taču Pietiek rīcībā esošā informācija liecina, ka Lattelecom oficiālajā atbildē minētā nomas maksa, ko par arī personiskajām vajadzībām izmantoto jauno auto maksājot Gulbis, patiesībā ir ārkārtīgi simboliska un tāda noteikta tieši pēc Gulbja "lūguma" viņa paša vadītajam uzņēmumam.
To netieši apliecināja arī Lattelecom pārstāve, no Pietiek jautājuma, cik liela mēnesī ir šī nomas maksa konkrētajai automašīnai, mēģinot izvairīties ar skaidrojumu, ka "Lattelecom Galvenais izpilddirektors sedz ekspluatācijas izmaksas proporcionāli faktiskajam auto izmantošanas privātām vajadzībām apjomam". Pats Gulbis uz šo jautājumu nevēlējās atbildēt.
Savukārt uz precizētu jautājumu, tieši cik liela mēnesī ir šī nomas maksa konkrētajai automašīnai un, ja summas pa mēnešiem mainās, tad kāda ir bijusi nomas maksa par 2015. gada novembri un par 2015. gada decembri, Lattelecom atbildēt vairs nevēlējās, norādot, ka "nekādu komentāru nebūs".
Kā zināms, SIA Lattelecom kontrolpakete pieder Latvijas valstij, savukārt Gulbis 2014. gadā bija otra vislabāk apmaksātā amatpersona valsts kontrolēto kapitālsabiedrību vadītāju vidū.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
