Iesaki rakstu: 
Kopš nesenajām diskusijām par valsts budžetu un nodokļu izmaiņām, kas pārsvarā bija virzītas “vienos vārtos”, konkrētāk – uz to paaugstināšanu, mazo un mikrouzņēmumu, kā arī autoru un citu radošo ļaužu smacēšanu, eksistēja vēl mikroskopiska, kaut arī ļoti maz ticama iespēja, ka pēdējā “instancē”, proti, Rīgas pilī šis finanšu murgs tiks apturēts un “nācijas tēvs” kārtējo tautas priekšstāvju izcepto brāķi atsviedīs atpakaļ uzlabošanai.
Tomēr, kā bija sagaidāms, salikteņu un citu kalambūru sacerēšanā aizņemtais un attiecībās ar likumdevēja un izpildvaru allaž lunkani mīkstais tipāžs nelikās traucēties ar tādiem sīkumiem kā, piemēram, pusletāli kāpinātais nodokļu slogs, kas šogad neizbēgami uzvelsies mazā un mini biznesa pārstāvjiem tieši tā jēgtukšā un murgpilnā blāķa dēļ, ko radījis bariņš ministru izstrādājumu (no kuriem vairāki nav saņēmuši nevienu vēlētāju balsi vai vispār tikuši izbrāķēti no elektorāta puses) un apstiprinājusi bezmugurkaulnieku armāda Jēkabielā.
Varam tikai minēt, ko vietējais “latvju batja” vēl būs gatavs izdarīt aiz pateicības pret tiem “gaišprātiem”, kas viņu iecēluši dižajā amatā, un iztēloties, kādus domu daiļgraudus šis aprobežotais “elites prezidents” vēl varētu iekļaut savā “uzrunā tautai” jaunākā pusbrāķa budžeta likuma izsludināšanas sakarā.
Sak – es kā jūsu visu lielpaps negribīgi, mierīgas līdzāspastāvēšanas vārdā uzņemos puspilnu un valstsgribas pārlietu dižatbildību par šīs bezsaturīgās un nepārdomātās likuma lielparodijas un tajā absolūtā nelaikā iebīdīto izmaiņu izsludināšanu ar
Sak, esmu nonācis pie cieņtukša zerotolerances secinājuma, ka pār pasauli valda lielā nauda, nevis kaut kāds tur mazais bizness, individuālie komersanti vai autordarbu radītāji, un 80, 150 vai cik tur tūkstoši cilvēku (jeb vismaz desmitā daļa no visiem Latvijā nodarbinātajiem) lielas naudas pasaulē ir sīknaudas vērtē, tā ka viņu likteņlemto paputēšanu vai pašsadedzināšanos pārdzīvosim. Lai arī puse no šiem plukatām, varbūt arī no strādājošajiem pārcelsies uz pabalstu prasītāju rindu, no atlikušajiem kāda puse aizies tumšajā zonā, kazi, kāds ņems un arī apmirs, vismaz mēs sitīsim savas zaglīgās roķeles pa uzblīdušajiem kamiešiem un slavēsim sevi par nodokļu reformu!
Vai kaut kā tā. Jo, ja reiz vietējais “latvenbaši” (kā “augstas klases jurists”, kurš aizmirsis par tiesiskās paļāvības principu) ir gatavs izsludināt tādu murgu, laikam jau izjūt pateicību pret simts politperversajiem muļķkopības un tukšpaurības meistarklases indivīdiem par balsojumu sevis ievēlēšanas dienā, dodot iespēju no pieticīga mini mersedesa pārsēsties jaudīgākā tādas pašas markas braucamajā, kur pavizināt savu delikatesēm piebāzto kautķermeni. Lai arī šis amats nozīmē skaidru atkāpšanos no paša agrāk piekoptās “nulles atkritumu” politikas, tie jau tikai dzīves sīkumi. Sak, izgāztuvē visam vietas pietiks…
Kādā no savām televīzijas šovrunām nācijas papucis vēl varētu atgādināt “piekariņa” nesen kā mantru skandēto, ka galvenais nodokļu “reformēšanas” vadmotīvs joprojām paliek iedzīvotāju sociālā aizsardzība. Te vietā atgādināt par “sociālās aizsardzības” apokalipsi pirms ceturtdaļgadsimta, kad līdz konkrētam gadam strādājušie tika nostādīti praktiski pie vienas līnijas neatkarīgi no tā, vai darbmūžs pavadīts grūtā darbā vai “zonā”…
Nemaz nerunājot par to, kā salīdzinoši nesenā vēsturē sociālā budžeta pārpalikums tika vienkārši un brutāli izmantots valsts pamatbudžeta cauruma aizlāpīšanai. Tāda “sociālā aizsardzība”, ka tik turies. Viss kā iepriekš – no pensijas pēc apkures rēķinu nomaksas striķim un ziepēm varbūt vēl sanāk, cilvēcīgam ēdienam gan nē. Vai kāds no šiem “nācijtēviem”, “piekariņiem” vai “neapstājoties” dragājošajiem postkomunistiskajiem reiriem ir gatavs galvot, ka līdzīgas cūcības ar sociālajām “aizsardzības” iemaksām netiks sastrādātas nākotnē? Kur nu!
Starp rindām sadarītā vēstījums ir vismaz viegli nojaušams. Nodokļu “reforma”, kas tieši būtu dēvējama par “noziedzīgu un prastu, uz aptīrīšanu vērstu paaugstināšanu”, ir nekas cits, kā vien pasākums, kas vērsts uz valsts nepiepildāmo kabatu briedināšanu, lai no tās turpinātu barot jau sen pāruzrūgušo birokrātu, bezceru un bikšpakaļu deldētāju aparātu, no kuriem labuma sabiedrībai vien tik, cik sunim no piektās kājas.
Jo, kā labi zināms un saprotams, uz pasaules nav tādas naudas summas, ko šie valsts “pārvaldes” rīļas, kuru skaits pret iedzīvotāju skaitu valstī ir vienkārši kliedzošs, nespētu notērēt. Turklāt kaut kā jau jāaizlāpa arī tas robs, ko valsts makā radījusi prēmiju izmaksa “covid ierobežošanas” (vasaras bezdarbības kontekstā drīzāk – pakaļgala kasīšanas) izcilniekiem.
Savukārt īstās un pašpasludinātās inteliģences balstītajam tukšās mucas prezidentam pieklātos visiem arī vēlīgi atgādināt, ka sociālā aizsardzība attieksies tikai uz tiem, kuri sagaidīs savu aiziešanu pelnītā atpūtā; kā saprotat, tiem, kuri pirms pensijas vecuma sasniegšanas noliks karoti, sūri krāto pensiju tik un tā nebūs.
Un šādas “rūpes” tiek izrādītas, un nodokļu “uzskrūvēšana” tiek veikta laikā, kad valsts “parāda apkalpošanai” procentos gatavojas izdot miljonu eiro dienā! Turklāt mazā biznesa “čakarēšanas reforma” notiek laikā, kad nodokļu parādnieku valstij nenomaksātā summa sniedzas krietni pāri pusmiljardam eiro vēl pirms globālās “dižinfekcijas” izplatīšanās!
Pie tāda valstisko vadbiru intelekta nākotnē varam gaidīt ne vien ilgstoši auklēto un tikai pašā pēdējā brīdī atmesto prasību pat no nulles ienākumiem veikt sociālās iemaksas no minimālās algas (izcili “loģiska” matemātika!), bet arī likumā ierakstītu ultimātu katram pelnīt vismaz 3000 eiro mēnesī un no šīs summas maksāt visus iespējamos nodokļus. Ja kāds to nespēj – liekam aiz restēm un ieslēdzam “skaitītāju”!
Ar visu politisko pusbandītu varzu “astē” šī prezidentālā parodija valsti ir nemanot pataisījusi par mafiozi pārvaldītu struktūru 90. gadu “labākajās” tradīcijās. Tikai augstākā, neaizskaramākā līmenī. Jebkurā gadījumā – jo dienas, jo aizvien skaidrāk kļūst redzams, ka šim izbijušajam politikānim (tieslietu eksministram, kurš bandītiskajos deviņdesmitajos tā vietā, lai savu “ārzemju pieredzi” liktu lietā Latvijas tiesu sistēmas sakārtošanai un masīvās valsts izzagšanas apturēšanai, ar kājstarpē ierautu
P.S. Pirms slaukt no citiem, tas pats (pie)Kariņš varētu no savas kabatas vispirms atmaksāt valsts budžetā tos tūkstošus, ko valsts izmeta vējā, ar iepriekš loģiski paredzamu iznākumu trīs instancēs tiesājoties pret Ventspils “ķeizaru”; tā bija tiesvedība tikai un vienīgi toreizējā “ekonomikas ministra izstrādājuma” Kariņa nekompetences un stulbuma dēļ; nekorekti sastādīts rīkojums nevar būt spēkā, un vismaz Latvijā to saprot katrs juristu pirmkursnieks. Aizokeāna Kariņš acīmredzot – ne.
P.P.S. Pirms turēt valsts maku, attiecīgajam ministram būtu jābūt elementāram priekšstatam par materiālu vērtību radīšanu uzņēmējdarbībā. Pašreizējam postkomunistam šajā krēslā, biedram Reiram, neskatoties uz CV atrodamajiem ierakstiem par amatiem privātstruktūrās, šķiet, šāda priekšstata nav vispār. Tikai komunistiska vīzija – paņemsim no tiem, no kuriem vēl kaut ko varam paņemt, un pārdalīsim. Vēlams, savā labā.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
