„Latvenergo” maksimizēt peļņu uz Latvijas rūpniecības eksporta un investīciju rēķina, kā arī uz savu ilgtermiņa investīciju rēķina ir amorāli
Gatis Ābele19.10.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvenergo 2023.gada peļņu Latvijas valdība uzskata par loterijas vinnestu? Tā ir peļņa uz Ukrainas kara rēķina un ietekmēs 2024.gada ekonomikas, bet jo īpaši rūpniecības eksporta un investīciju rādītājus, kā arī pāreju no dabasgāzes uz elektroenerģiju dažādos ražošanas procesos.
2023.gada pusgada peļņa finanšu pārskatā miljonis eiro patiešām ir liela, un, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir izteikts pieaugums:
2023 (tikai 6 mēneši, pārējiem pilns gads) – 228,2
2022 – 183,9
2021 – 71,6
2020 – 116,3
2019 – 94,4
2018 – 75,9
Daļa no peļņas ir budžeta dotācija par TEC uzstādīto elektrisko jaudu, kas joprojām tiek maksāta, neskatoties uz iepriekšējos gados saņemto OIK, ko jau ir samaksājusi Latvijas ekonomika. Šo izmaksu dēļ pie mums ir bankrotējuši uzņēmumi, kā arī nav radušies jauni.
Lai arī tas ir mazāk, nekā uzņēmums saņēma OIK laikos un terminēts ar 2028.gadu, Latvenergo no šīs budžeta dotācijas bija jāatsakās jau pagājušajā gadā, kad pilnībā mainījās tirgus situācija un paralēli tika saņemts dāsns budžeta finansējums dabasgāzes iepirkšanai LNG tirgos.
Aptuveni 25 miljonus EUR Latvenergo saņem subsīdijā par samazinātu pārvades pieslēgumu maksājumu no Augstsprieguma tīkla, kuru finansē visi patērētāji. Latvijas patērētāji joprojām maksā gan par savu pieslēgumu jaudu, gan lielā mērā arī par Latvenergo pieslēgumiem.
Taču vislielākā mērā uzņēmums ir ieguvējs no Ukrainas kara rezultātā izraisītās krīzes enerģijas tirgos, un vismaz puse no atlikušās peļņas ir Latvijas biznesa klientu - citu nozaru maksājumi. 2023.gadā šī peļņa negatīvi korelēs gan ar rūpniecības eksportu gan investīcijām.
Energointensīvo uzņēmumu daļā, kuru eksporta un finanšu rādītāji ir visjūtīgākie uz enerģijas tirgus izmaiņām, Latvenergo peļņa atspoguļosies riskos zaudēt konkurencē ASV, Ķīnas, Āzijas un citiem uzņēmumiem. Latvijas rūpniecības eksports jau ir sabremzējies, un tas kļūs vēl aktuālāk.
Pagājušajā gadā, kad Eiropas Savienības valdības meklēja veidus aizsargāt rūpniecību un nodrošināties pret kapitāla aizplūšanu uz ASV, tika iedarbināti korekcijas mehānismi. Piemēram, Francija panāca ka EDF uzņēmums samazina cenu noteiktām rūpniecības nozarēm. Taču šādu pieeju vēlāk nerekomendēja Eiropas Savienība.
Eiropas Komisija nolēma rekomendēt, ka dalībvalstis noteiktām energointensīvām nozarēm nodrošina izmaksu korekcijas pieeju, kompensējot līdz 70% no 2022.g izmaksu un 2021.gada divkāršotu izmaksu starpības. Ar nelielām izmaiņām tas ir spēkā arī 2023.gadam.
Latvija šo mehānismu ierobežotā apjomā izmantoja tikai 2022.gadā, un, visticamākais, šogad tas netiks izdarīts, - šāds korekcijas mehānisms ir terminēts ar 31.decembri. Ministru kabinets pirmdien slēgtā daļā lēma sadalīt Latvenergo peļņu budžeta un sociālajām vajadzībām,
Ja Latvenergo un tā īpašnieku neuztrauc, kā virspeļņa atsauksies tālākās piegāžu ķēdēs rūpniecībā un nākamā gada ekonomikā, varbūt uzņēmums izmantos investīcijās nākotnes jaudās? Publiski pieejamā informācija par to diemžēl neliecina.
Salīdzinājumā ar Ignitis un Eesti Energia Latvenergo jauno investīciju aktivitāte AER stacijās krietni iepaliek. Piemēram, Ignitis Renewables ir pabeigti vai noslēguma fāzē Baltijas valstīs atrodas 140MW vēja parku, bet Enefit Green jau 398MW!
Nacionālajai enerģijas kompānijai maksimizēt peļņu šodienas apstākļos uz Latvijas rūpniecības eksporta un investīciju rēķina, kā arī uz savu ilgtermiņa investīciju rēķina ir amorāli. Valdībai to akceptēt, apēst dividendes budžetā vai izdalīt nemērķētā atbalstā ir nekompetenti.
Pārpublicēts no Twitter
Attēlā - Latvenergo valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste
Seko mums 
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Viens no biežāk apspriestajiem tematiem Ukrainā notiekošā kara kontekstā jau vairāk nekā divarpus gadu garumā ir potenciālās miera sarunas. Informatīvajā telpā regulāri parādās politiķu un amatpersonu aicinājumi sēsties pie sarunu galda, piedāvājot dažādus plānus, kuri kalpotu par pamatu miera sarunām, tostarp no valstīm, kuras nav tieši iesaistītas karadarbībā. Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir pat notikuši vairāki sarunu raundi starp Krieviju un Ukrainu ar vairāku starpnieku palīdzību, taču pagaidām tas nav nesis rezultātus, kas būtu tālejošāki par karagūstekņu apmaiņu. Šādā kontekstā ir jāpievērš uzmanība faktoriem, kas ietekmē miera sarunu uzsākšanas iespējamību un to potenciālos rezultātus.
Izgājšnedēļ, skatoties "Rīta panorāmu", uzsita asinis – divi latviešu žurnālisti burbuļo angļu mēlē ar "Air Baltic" šefu Martinu Gausu.
Pieus gadus savas dzīves esmu veltījusi partijai „Progresīvie”. Diemžēl arvien biežāk partijā ir pieņemti lēmumi, kuri ir pretrunā ar manu sirdsapziņu un kurus nevaru attaisnot, tādēļ ar šodienu esmu nolēmusi darbību partijā apturēt cerībā, ka pieļautās kļūdas vēl var labot.
