„Latvenergo” vadība neko nespēj paskaidrot par savām it kā jaunajām funkcijām

Kā jau ziņots, Latvenergo un uzņēmuma valdes locekļiem atalgojumu palielinājušās Ekonomikas ministrijas oficiālā versija, kā zināms, ir – uzņēmumā it kā esot ieviests jauns funkcionālās vadības modelis, kurā ir izpilddirektoru amati, līdz ar to saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem un akcionāru (t.i. Ekonomikas ministrijas) lēmumu ir slēgti jauni līgumi un jaunajiem Latvenergo izpilddirektoriem (valdes locekļiem) alga noteikta 5000 latu apmērā, bet galvenajam izpilddirektoram (valdes priekšsēdētājam Ārim Žīguram) - 6000 latu.

„Atbilstoši Komerclikuma 302.pantam valdes locekļi vada sabiedrību tikai kopīgi un viņiem ir līdzvērtīgas lēmumu pieņemšanas, pārstāvniecības, u.c. tiesības. Savukārt direktoru pienākumi ir noteikti ar skaidri definētām atbildības jomām, pakļautībā esošām funkcijām un to administratīvo lēmumu pārraudzību. Jaunā struktūra nostiprinās korporatīvo pārvaldību, nostiprinot funkcionālās vadības modeļa ieviešanu, izveidojot galvenā izpilddirektora, komercdirektora, ražošanas direktora, finanšu direktora, administratīvā direktora pozīcijas,” Pietiek skaidroja Latvenergo preses pārstāvis Andris Siksnis.

Saskaņā ar akcionāra sapulces – tātad Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra Jura Pūces – lēmumu, galvenā izpilddirektora amata pienākumus turpmāk pildīs Latvenergo valdes priekšsēdētājs Žīgurs, Latvenergo komercdirektora amata pienākumus - valdes loceklis Uldis Bariss, ražošanas direktora amata pienākumus - valdes loceklis Māris Kuņickis, finanšu direktores amata pienākumus - valdes locekle Zane Kotāne, administratīvā direktora amata pienākumus - valdes loceklis Arnis Kurgs.

Taču, kad Pietiek izteica vēlēšanos iepazīties ar Latvenergo dokumentiem – piemēram, amatu aprakstiem -, kas skaidri parādītu, kādas funkcijas bijušas valdes locekļiem pirms algu palielināšanas un kādas tiem nākušas klāt kā izpilddirektoriem, izrādījās, ka uzņēmums tādus nespēj uzrādīt. Žīgurs pat pēc atkārtotas jautājuma uzdošanas izlikās, ka vienkārši nesaprot, kas viņam tiek jautāts.

Savukārt uzņēmuma preses pārstāvis pēc ilgākas tincināšanas atklāja Latvenergo vadības skaidrojumu, ka jauno amatu apraksti tiešām nemaz nav apstiprināti, jauni līgumi ar uzņēmuma vadības pārstāvjiem nav slēgti, bet šīs valsts kapitālsabiedrības valdes locekļi uzskatot, ka ar viņiem slēgto līgumu saturs ir viņu privāta lieta, par kuru sabiedrībai nav nekādas daļas.

Izrādījās, ka arī pēc algu palielināšanas Latvenergo nav neviena oficiāli apstiprināta dokumenta, kurā būtu precīzi aprakstītas jauno izpilddirektoru jaunās funkcijas un pienākumi. Latvenergo preses pārstāvis spēja minēt vienīgi to, ka katrs no jaunajiem direktoriem atbildot par noteiktu „funkciju grupu” – tā, piemēram, finanšu direktora atbildībā esošā „funkciju grupa” esot „Biznesa plānošanas un kontroles funkcija, Finanšu un kredītu vadības funkcija, Grāmatvedības funkciju, Risku vadības un apdrošināšanas funkcija”.

Ne Žīgurs, ne kāds cits no Latvenergo vadības nespēja paskaidrot, vai tiešām varētu būt bijis tā, ka līdz šim par, piemēram, uzņēmuma „grāmatvedības funkciju” vai „finanšu un kredītu vadības funkciju” Latvenergo vadībā neviens vispār nav atbildējis un rūpējies un tikai tagad līdz ar jauno izpilddirektoru izveidi uzņēmumā kāds beidzot sāks vadīt grāmatvedību.

Tā vietā uzņēmuma preses pārstāvis, paužot Žīgura viedokli, skaidri paziņoja – Latvenergo vadība uzskatot, ka par šādiem jautājumiem sabiedrībai neesot nekādas daļas. Uzņēmuma darbinieka darba līgums esot „privāttiesiska rakstura līgums, un tas netiek publiskots”.

Ņemot vērā šos uzņēmuma vadības skaidrojumus, Pietiek aicināja Latvenergo valdi nosaukt tās konkrētās uzņēmuma amatpersonas, kas līdz šim atbildējušas par katru no konkrētajām skaidrojumos minētajām „funkciju grupām”.

Tāpat Pietiek pieprasīja Latvenergo vadībai atklāt, vai kāda no šīm amatpersonām līdz šim nav tikusi galā ar uzliktajiem pienākumiem – un, ja tiešām nav tikusi, tad kādi pārbaužu akti, slēdzieni un citi oficiāli dokumenti par to liecina un kāpēc nekādi pasākumi attiecībā uz konkrēto funkciju grupu netika pieņemti agrāk, bet tikai tagad, kad radās iespēja palielināt savas algas.

„Ja visas šīs amatpersonas tika galā ar uzliktajiem pienākumiem, kas radīja nepieciešamību šo sistēmu mainīt? Kāds šai maiņai bija pamatojums? Savu atbildi pamatojiet ar konkrētiem audita materiāliem vai citiem uzņēmuma vadības izskatītiem objektīviem izvērtējumiem,” – Pietiek aicināja Žīguru un pārējo valdi sniegt arī šādu skaidrojumu.

Visbeidzot, Pietiek pieprasīja Latvenergo vadībai paskaidrot, ar ko pēc veiktajām pārmaiņām nodarbosies katra no minētajām amatpersonām un, ja šo amatpersonu veiktās funkcijas tagad pārņem citas personas, vai minēto amatpersonu atalgojums līdz ar veikto funkciju samazināšanos tagad samazināsies - ja jā, par cik katrai konkrētajai amatpersonai, bet, ja ne, tad, kāpēc ne.

Taču, kā izrādījās, Latvenergo vadība nespēj sniegt atbildi ne uz vienu no šiem jautājumiem. Kā Pietiek paziņoja uzņēmuma preses pārstāvis, Latvenergo vadība „neuzskatot par iespējamu” sniegt šādas atbildes, „kuru publiskais atspoguļojums maldina lasītāju, noskaņo auditoriju klaji negatīvi pret valstij nozīmīga komersanta darbību”.

Novērtē šo rakstu: