Latvieši, nepieļaujiet mūsu kļūdas ar mežu iznīcināšanas grozījumiem
Igaunijas vides aizsardzības organizācijas*19.11.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Mēs esam iepazinušies ar grozījumiem, kas ierosināti Latvijas mežu ciršanu regulējošajos noteikumos un ietekmētu milzīgas mežu platības, atļaujot kailcirtes piekrastē, kur līdz šim tās bijušas aizliegtas, kā arī samazinot koku ciršanas caurmēru. Igaunijas piemērs šajā procesā minēts kā pozitīvs pamatojums šīm izmaiņām.
Patiešām, Igaunijā pēdējo desmit gadu laikā nozīmīgi mīkstinātas vides prasības meža nozarei. Ir samazināts atļautais ciršanas caurmērs un vecums, samazināti ierobežojumi maksimālajam kailcirtes izmēram, bet no vides viedokļa šie noteikti nav pozitīvi piemēri, no kuriem vajadzētu mācīties. Meža galvenā ekoloģiskā vērtība ir dot mājvietu reģionam raksturīgajai bioloģiskajai daudzveidība un absorbēt ogļskābo gāzi un uzkrāt oglekli, un to šādas izmaiņas ietekmē negatīvi.
Kad Igaunijā tika virzītas jaunākās izmaiņas - ciršanas caurmēra samazināšana eglēm auglīgākajos augsnes tipos, vides nevalstiskās organizācijas pieprasīja to kompensēt ar lielāku stingri aizsargātu mežu teritoriju šajos augsnes tipos. Nevēlēšanās pieņemt mūsu piedāvājumu radīja lielu publisku neapmierinātību ar meža nozares attīstību kopumā.
Lai arī izmaiņas pieņēma, kā arī apmierināja kompensācijas prasību un valdība piekrita veidot jaunas aizsargājamās teritorijas
Kā Igaunijas nevalstisko organizāciju pārstāvji no valsts, kas kultūras, vēstures un dabas ziņā ir tik līdzīga Latvijai, mēs jūs aicinām nepieļaut mūsu valsts kļūdas, bet mācīties no tām un meklēt risinājumus, kas ir patiesi ilgtspējīgi un ietveroši. Mēs sadarbojamies ar vairākām Latvijas organizācijām un esam pārliecināti, ka tās spēj jums šajā ceļā palīdzēt.
* Siim Kuresoo, Igaunijas Dabas fonds/Estonian Fund for Nature
Ojar Kristal, vides aizsardzības biedrība Sorex
Kai Allikas, Igaunijas Zaļā kustība/Estonian Green Movement
Siim Vahtrus, Igaunijas Vides likumdošanas centrs/Estonian Environmental Law Center
Meelis Magi, nevalstiskā organizācija West Coastland Kadi Alatalu, biedrība Nomme Tee Selts
Andres Kalamees, Igaunijas Ornitoloģijas biedrība/Estonian Ornithological Society - BirdLife Estonia
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
