Latvieši netic vadītāju spējām tikt galā un koordinēt visaptverošu dižķibeli
Egils Līcītis, Latvijas mediji28.04.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latviešu dzīve vairs nav tik harmoniska kā vecos labos laikos, kad sabiedrības galvenie uzkarsumi bija problēma, ka ministrs ar valsts transportlīdzekli cauri visai pilsētai pārved pašam piederošo drēbju skapi no iepriekšējās dzīvesvietas pie ceturtās laulenes, jaunās mīļotās sieviņas, un nenorēķinās par eksprešu pakalpojumu no savas kabatas.
Atgādināšu, ministrs bija tas pats puisis, kuru pirmā dzīvesbiedre briesmīgi klapēja ar rabarberu kātiem. Citādi 99 procentiem cilvēku dzīvošana tolaik bij kā paradīzes dārzā, kur plūst pārpilnības ķīseļa upes, mūžīgi ir augļi un paēna.
Šodien tikai 60% aptaujāto Latvijas cilvēku skatās nākotnē cerīgi un ar entuziasmu. Tas ir smags iekritiens, salīdzinot ar 2023. gadu, kad tādu iedzīvotāju bija 64%. Sešdesmit procenti respondentu nepiekrīt apgalvojumam, ka valsts pareizi lemj krīzē. Savukārt 58% aptaujas dalībnieku neatbalsta valdības un premjerministres lēmumus nacionāla mēroga krīžu laikā un netic vadītāju spējām tikt galā un koordinēt visaptverošu dižķibeli.
Tā nav vira, kas vārīta viltus ziņu katliņā vai iegūta no greiziem spoguļiem, tie ir autoritatīvās sociologu firmas "Bergs Research" izpētes rezultāti. Šie skaitļi bija diametrāli pretēji pieredzējušā vadītāja, gaišā Krišjānīša premjerēšanas periodā, kurš baudīja plašu masu uzticību. Taču nu varas groži nonākuši – lai arī Kisindžera balvas laureātes, tomēr pārāk zaļas gurķes – Evikas rokās, kura piederīga jaunās paaudzes 30–40 gadīgiem politiķiem. Gluži dabiski, šādai priekšniecībai uzticības reitingi ir ar lejupejošu līkni. Valstī valda nekārtības un haoss, bieži jāsastopas ar budžeta līdzekļu nesaimniecisku izlietošanu, nodokļu maksātāju nauda izkūp Brīvības bulvāra 36 ēkas skurstenī.
Ēdelīgo ierēdņu armija neplok, formē arvien svaigus kancelejistu papildspēkus, kaut tiek organizētas birokrātijas apkarošanas darba grupas un no augstākajām tribīnēm runasvīri raujas bez atelpas patētiskā vārdu plūsmā, ka ierēdniecība jāsadragā un jāizdemolē!
Latviešu prātus nospiež reālās inflācijas kāpums, kas sasniedz nebijušus apmērus, un izčākstējušie solījumi cīnīties ar veikalu ķēžu alkatību. Sabiedrībā vērojama noslāņošanās, kur maksimāli lielai cilvēku grupai ir grūtības segt ikdienišķos tēriņus. Vidusslāņa labklājība krītas, pirktspēja pazeminās. Daudzās mājsaimniecībās ģimenes locekļi ģērbjas ļoti trūcīgi, ēd rīvētus burkānus, grauž sausu maizi, neatļaujoties ne desas līkumu.
Turpretim amatpersonas un varai pietuvinātie spekulanti peld kā nieres kvalitatīvākajā "virgin" markas olīveļļā. Tikt pie mantas un knaši iekļūt miljonāru kārtā iespējams, ja esi deputāts, ministrs vai vēl labāk – darbadienu nobumbulējošs ministrijas parlamentārais sekretārs. Ministrienes paliek apaļas kā tauklodītes, ministri vada laiku bezrūpībā, nokaudamies ar nekānedarīšanu.
Jau tautpartijietis Andris Šķēle programmēja, ka diviem vecākiem ģimenē jāspēj izaudzināt trīs bērnus, mācība stāv neizpildīta, jaundzimušo nav, latviešu bērnistabas ir tukšas. Pilsoņi zaudē optimismu, vērojot, kā Rīgu pārņem melnūksni indusi, kebabu ēdāji pakistānieši un pie švaki aizbultētām robežām pa nakts melnumu vardarbīgi iekšā laužas nelegālo migrantu tūkstoši. Piezogas nedrošība par rītdienu un pavisam sāji ap dūšu metas, kad redzi, par ko pārvērties uzticamākais sabiedrotais Amerika, kad pie varas Vašingtonā nonācis rūsganais plātīzeris, kam Latvijā vesels bars sekotāju un slavinātāju šleserēnu personā.
Esam novājināta, izdegusi nācija, turklāt valdība vēlētājus uzskata par kretīniem, neļaujot tautai vēlēt prezidentu un mainīt balsošanas kārtību.
Partiju monopols nosaka, ka nedrīkst virzīt neatkarīgus, bezpartijiskus kandidātus pat ievēlēšanai iedzīvotāju konsultatīvajās padomēs. Vara dzīvo noslēgtībā no vienkāršiem darbaļaudīm, neieklausoties vēlētājos, un atvērtība pret tautu uzplaiksnī kampaņveidā pirms vēlēšanām. Paskat, pat ģenerālprokurors ir trauksmes cēlēja nosūdzēts – kam lai tagad iedzīvotāji zvana, kam lai sūdzas! Tiesiskuma sistēmas koloss Stukāna kungs, jādomā, netiks ierakstīts Latvijas vēstures grāmatās kā gaismas spēks, lai gan cik noziedzniekus nosūtījis uz akmeņlauztuvēm, uz penitenciārajām un sociālās korekcijas iestādēm!
Sabiedrības noturības līmenis krītas, esam bezpalīdzīgi kā sausumā izvilkta laiva, vilkaču, sumpurņu, lietuvēnu nomocīti. Vienīgā pozitīvi vērtējamā lieta ir Stambulas konvencijas pieņemšana un uzstādītie siltuma rekordi, bet negāciju, kreņķu – ui, cik daudz vairāk!
Seko mums 
Šodien nedaudz par globalizāciju un to, ko pazīst kā globālo korporatīvismu. Nevajag iedomāties, ka tas ir kas jauns vai nebijis. Un nebūt ne izteiktāks kā jebkad iepriekš.
Jāņa Citkovska aizstāvībai. Latvijas tieslietu sistēma šobrīd izspēlē lugu, kuras scenārijs šķiet rakstīts pēc labākajām birokrātiskā absurdu teātra tradīcijām. Jāņa Citskovska tiesāšana par bijušā premjera Krišjāņa Kariņa speciālajiem avioreisiem nav tikai juridisks process. Tas ir valstisks simbols, kas definē attiecības ar varu un atbildību.
Šobrīd masu medijos parādās "viena tante teica" līmeņa raksti ar nolūku diskreditēt Lietuvas pieņemtās izmaiņas 2. pensiju līmeņa administrēšanas kārtībā. Nevis faktos balstīti analītiski raksti, bet prasta propaganda. Pasūtītājs ir skaidrs un motīvs arī.
Cienījamais Ratnieka kungs, kā Latvijas Republikas pilsonis un vēlētājs uzskatu par nepieciešamu skaidri iezīmēt prioritātes, kuras, manuprāt, šobrīd tiek aizstātas publiskajā dienaskārtībā.
1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes un balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tai neatņemamām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem.” No Satversmes preambulas. Latvijas Satversme ir visu mūsu valsts likumu pamats. Nekas nedrīkst būt pretrunā ar to, un politiķiem ir jākalpo tajā paustajam nodomam.
Kamēr ASV flote ir piesaistīta Hormuza šauruma blokādei, kur SM-6 pārtvērējraķešu patēriņš pārsniedz ražošanas jaudu attiecībā 10:1, Krievija izmanto šo situāciju, lai veiktu savu lielāko ekonomisko un militāro reanimāciju pēdējā desmitgadē. Šis konflikts ir radījis "ievainojamības logu" Rietumiem, kurā Latvijai ir jāpieņem radikāli lēmumi, lai nepaliktu vēstures mēslainē.
Es nekad neesmu bijis ne Saskaņas, ne Stabilitātes vēlētājs, var arī nepatikt Rosļikovs kā persona, tam nav nozīmes. Šis teksts arī nav par patikšanu, bet ir vērsts uz to, ko šodien man kā juristam nācās noskatīties. Es to varu nosaukt par acīmredzamu izrēķināšanos ar politisko opozīciju, pat ja tā nepatīk virknei latviešu, tostarp man pašam.
