Latvieši un “labie krievi”: kāpēc integrācija nesanāks?
Aleksandrs Kiršteins17.08.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēdējā laikā Latvijā dzirdam vairāku iebraucēju, Putina režīma kritiķu sarūgtinājumu par Latvijas kārtību, neizprotot, kur viņi ir ieradušies. Spilgti tas izpaudās dīdžeja Dubasa, kas atgriezies pēc Krievijā pavadīta ilgāka laika, intervijā TV 24, kā arī TV kanāla Doždj žurnālistes Kotrikadzes jautājumos par Pārdaugavas pieminekļa nojaukšanu un tūrisma vīzu neizsniegšanu Krievijas pilsoņiem. Tāpēc atļaušos izskaidrot dažas politnekorektas, bet noderīgas lietas Maskavas žurnālistu zināšanai.
Latviešiem faktiski nav ģimeņu, kurās kāds nebūtu represēts padomju okupācijas laikā, tāpēc Latvijas pilsoņiem ir dziļi vienaldzīgi no PSRS iebraukušo imigrantu prātojumi un viņu vectētiņu - „atbrīvotāju" sirdssāpes par novāktajiem ziediem pie Staļina karavīru pieminekļa.
Latvieši nav lūguši, lai krievi viņus atbrīvo, tieši otrādi - sarkanarmiešus vienmēr ir uzskatījuši par saviem ienaidniekiem. Latvijas tautas (pilsoņu) karaspēks bija Latviešu Leģions (100 000 vīru, t.sk. 5000 vietējo krievu), kas kopā ar skandināvu, holandiešu un vācu ieroču biedriem neļāva ieņemt Kurzemes cietoksni līdz pēdējai kara dienai. Atgādināšu, ka Staļins bez panākumiem sūtīja no 600 000 līdz 1 miljonam sarkanarmiešu 6 lielkaujās ieņemt Kurzemi, bet zaudēja 400 000 karavīru, no kuriem krita vairāk nekā 100 000 un Kurzeme palika neieņemta.
Pēc Vācijas kapitulācijas tūkstošiem latviešu karavīru devās mežos un nacionālo partizānu rindās līdz 1956. gadam turpināja pretošanos boļševismam.
Mēs zinām, ka 80 procentus vācu militārā potenciāla iznīcināja angļu un amerikānu aviācija, tāpēc mums liekas smieklīgi, ka tauta, kas otrajā Pasaules karā gandrīz divus gadus bija Hitlera sabiedrotā tagad plātās, ka esot Baltijas valstu atbrīvotāji no fašisma.
Latvieši neuzskata, ka pieminekļa nojaukšana šķeltu sabiedrību, jo neuzskata nepilsoņus un latviešu valodas nepratējus par savu sabiedrību. Mēs cienām tikai tos, kas cīnījās pret Krievijas imperiālismu. Manerheimu, Pilsudski vai Banderu mēs uzskatām par varoņiem.
„Labajiem krieviem" būtu jāzina, ka krievi Baltijas valstīs pat nav minoritāte Eiropas Padomes konvencijas nozīmē, jo te viņiem nekad nav bijusi sava vēsturiskā teritorija kā flāmiem un valoņiem Beļģijā vai zviedriem Ālandu salās Somijā un Vidzemes (tagad Igaunijas) Roņu un Hijumā salās. Latvijas valstij nav jāuztur šeit krievu skolas, tāpat kā nav jāfinansē indusu vai etiopiešu skolas.
"Labie krievi" man iebildīs un teiks - kā tad tā, krievu taču ir tik daudz. Bet indusu pasaulē ir vēl vairāk, un tie, kas ir Latvijā, ieradušies šeit ar vīzām, nevis atbraukuši ar tankiem, godīgi mācās, čakli strādā un ātri iemācās latviski. Indusi nav piedalījušies represijās pret latviešu tautu, tātad ir pelnījuši lielāku pretimnākšanu nekā nelegālie ieceļotāji no PSRS, kas joprojām nav sapratuši, ka ne Latvija, ne Somija vai Polija nekad vairs nebūs Krievijas impērijas sastāvā.
18. un 19. gs. mijā pēc vēsturnieka Dunsdorfa aprēķiniem tagadējās Latvijas teritorijā latvieši bija 89,8%, vācieši 6,5%, ebreji 1,1%, poļi 0,8%, bet krievi tikai 0,6%. Mēs melotu, ja teiktu, ka nevēlamies šādu etnisko proporciju atjaunot.
Šodien Rīga ir vienīgā galvaspilsēta Eiropas Savienībā, kurā pamattauta nav pat 50 procenti!
Latvijas tauta (pilsoņi) nav ne rasisti, ne ksenofobi un nevienu, kas beidzis latviešu skolu vai ģimenē runā latviski, neuzskata par svešinieku. Tomēr beidzot jāpasaka godīgi, ka tie, kas 30 gadus pēc neatkarības atjaunošanas publiski lieto valodu, kādā runāja Latvijas okupanti - čekisti, kas nogalināja un deportēja Latvijas pilsoņus, nav pelnījuši tiesības šeit uzturēties.
Kas attiecas uz latviešu attieksmi pret vienkāršajiem Krievijas iedzīvotājiem, tad varam tikai izteikt līdzjūtību. Krievija laikam ir vienīgā valsts pasaulē, kur pēdējos 100 gados visi valdnieki, no Ļeņina un Staļina līdz Jeļcinam un Putinam ir bijuši sērijveida slepkavas, sadisti, dzērāji, meļi vai zagļi.
Krievija ir liela valsts, un, pieņemot, ka tikai 10 % vai 20% iedzīvotājiem nav nekā kopēja ar Putinu vai Krievijas imperiālismu, tad kur ir šie 15 vai 30 miljoni, kas nav izgājuši pat miermīlīgā demonstrācija pret Krievijas iebrukumu Ukrainā? Baltkrievu sievietes pret Lukašenko nebaidījās iziet ielās! Tātad 100 gados boļševiku iekoptā negatīvā selekcija ir atstājusi sekas Krievijas iedzīvotāju mentalitātē.
Dārgie „labie krievi", neaizmirstiet, ka krievu valoda šeit nomāc visu latvisko, jūsu te vienkārši ir par daudz, tāpēc sabiedriskās vietās, lūdzu, runājiet pieklusināti! Tikai daži no jums spēj atbildēt, kam pieder Krima, bet neviens – kam pieder Kēnigsberga, Vīpuri, Kuriļu salas vai Pečori!
Katrai tautai ir sava vēsturiskā teritorija, un tāpēc gribam, lai jūs beidzot saprastu, ka jums tā nav Latvija.
Ja nespējat iemācīties latviski, brauciet uz savām mājām, tās labiekārtojiet, atmetiet domu par impērijas atjaunošanu, tad mēs jūs cienīsim daudz vairāk, tirgosimies un atkal izsniegsim tūristu vīzas!
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
