Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Esošais prezidents Raimonds Vējonis ir paziņojis, ka nekandidēs prezidenta vēlēšanās, kaut arī viņu atbalsta ZZS. Tas uzskatāms par racionālu un saprātīgu lēmumu, jo ir skaidrs, ka Saeimā trūkst balsu viņa ievēlēšanai.

Līdz 13.maija pusnaktij varēja pieteikt kandidātus prezidenta amatam. Kā jau tika solīts, valdošā koalīcija pieteica par prezidenta amata kandidātu Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi Egilu Levitu. Tas viņam ļauj cerēt uz pietiekami lielu atbalstu vēlēšanās.

Vēl kā prezidenta amata kandidāti ir pieteikti tiesībsargs Juris Jansons (iesniedza ZZS) un Saeimas deputāts Didzis Šmits. Ir grūti prognozēt iespējamo atbalstu šiem kandidātiem, iespējams, par viņiem varētu balsot opozīcijas deputāti no partijas “Saskaņa” un ZZS, kā arī atsevišķi koalīcijas frakciju deputāti.

Tik atraktīvu kandidātu izvirzīšana sola arī interesantu priekšvēlēšanu šovu. Jansons ir paziņojis, ka labi pārzina Latvijas iekšpolitiku un sociālās problēmas valstī, ka labi izprot Latvijas iedzīvotāju problēmas.

Savdabīga persona ir Šmits, kas pēkšņi kandidēja uz Saeimu no Kaimiņa partijas saraksta, bet tagad atrodas tādā interesantā hibrīdpozīcijā – it kā opozīcijā savai frakcijai. Zinot Šmita agrāk paustās simpātijas Krievijai, ir iespējams, ka viņš saņems arī “Saskaņas” deputātu balsis.

Par Levita stipro pusi var uzskatīt lietu pārzināšanu Eiropas Savienībā un pasaulē. Būtu interesanti dzirdēt, kā Levits vērtē savu darbību Latvijas politikā 90.gados, kad viņš bija tieslietu ministrs “Latvijas ceļa” biedra Valda Birkava valdībā.

Levits varētu pastāstīt, kā tapa daudzie likumi, kuri noteica turpmāko situāciju Latvijā, piemēram, pieļāva plaši praktizēto “prihvatizāciju”, kas tika aktīvi veikta daudzās vietās. Ir skaidrs, ka bez labvēlīgiem likumiem “prihvatizācija” nebūtu iespējama tik plašos mērogos.

90.gados izšķīrās arī bijušo PSRS karavīru izvešana no Latvijas saskaņā ar tolaik noslēgtajiem sadarbības līgumiem – arī tas būtu interesants sarunu temats priekšvēlēšanu šovā.

Kaut arī daudzi inteliģences pārstāvji jau izteikuši sajūsmu par Levitu kā nākamo prezidentu (piemēram, atbalstu viņam aktīvi izteica dzejniece Māra Zālīte), tomēr gribētos aicināt cilvēkus būt mērenākiem savās cerībās pēc “nācijas tēva” un “stingrās rokas”.

Mūsu sabiedrībā vērojamais fenomens, ko var raksturot kā ilgas pēc “stingrās rokas”, ir īpašas uzmanības vērts. Nav saprotams, kāpēc cilvēkiem, kuri ir pietiekami izglītoti un pieredzējuši, ir nepieciešams kāds gans, kas dzen viņus pareizajā virzienā un liek domāt pareizas domas.

Ja cilvēks grib pielūgt mesiju, viņam ieteicams iet uz baznīcu, nevis izvirzīt līdzīgas pretenzijas politiķiem – tie ir jāvērtē pēc padarītajiem darbiem un rīcības, nevis populistiskiem solījumiem vai izteiktām vēlmēm pēc labākas dzīves. Daudzi “stingrās rokas” piekritēji aicina vēlēt prezidentu tiešās tautas vēlēšanās, līdzīgi kā tas ir kaimiņos – Lietuvā.

Lietuvas pieredze ar tautas vēlētu prezidentu ir vērtējama, kā „interesanta”. Pašreiz notiekošajās Lietuvas prezidenta vēlēšanās tika pieteikti deviņi kandidāti. Pagājušajā nedēļā notika prezidenta vēlēšanu pirmā kārta, kurā līdzīgu balsu skaitu ieguva divi kandidāti – ekonomists Gitans Nauseda, kurš ilgstoši ir strādājis SEB bankā, un bijusī finanšu ministre Ingrīda Šimonīte. Vēl notiks vēlēšanu otrā kārta, kurā piedalīsies abi šie kandidāti.

Kā trešais pirmajā vēlēšanu kārtā palika tagadējais Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis. Viņš paziņoja, ka uzskata šādu vēlēšanu rezultātu par neuzticības izteikšanu un 12.jūlijā atkāpsies no amata.

Iespējams, arī Skverneļa pārstāvētā “zaļzemnieku” partija atstās valdošo koalīciju, tādējādi izraisot politisko krīzi Lietuvā. Vairāki novērotāji izteikuši viedokli, ka šāda Skverneļa un “zaļzemnieku” rīcība var izraisīt ārkārtas parlamenta vēlēšanas valstī.

Lietuvā redzams, ka prezidenta ievēlēšana tautas vēlēšanās automātiski nenozīmē, ka tiks ievēlēts labākais iespējamais kandidāts. Lietuva ir piedzīvojusi prezidenta impīčmenta procedūru, kad pēc 13 mēnešu pavadīšanas amatā to bija spiests atstāt Rolands Pakss, kurš tika ievēlēts 2003.gadā (vēlēšanās viņš saņēma lielu krievvalodīgo iedzīvotāju atbalstu). 2004.gadā Lietuvas parlaments balsoja par viņa atcelšanu no amata, atzīstot par vainīgu konstitūcijas un prezidenta zvēresta pārkāpšanā.

Toreiz tika atzīts, ka Pakss par viņam sniegto finansiālo palīdzību ir nelikumīgi piešķīris Lietuvas pilsonību uzņēmējam Jurijam Borisovam, kā arī darījis viņam zināmu, ka pret viņu tiek veikta izmeklēšana un tiek noklausītas viņa telefona sarunas. Pakss mēģinājis panākt, lai vairāku uzņēmumu akcijas tiktu pārdotas viņam tuvām personām, kā arī uzturējis sakarus ar organizētās noziedzības grupām.

Pēc tam par Lietuvas prezidentu kļuva Valds Adamkus, kurš bija dzimis trimdā ASV un pēc neatkarības atgūšanas pārcēlies uz dzīvi Lietuvā. Atšķirībā no Paksa viņš bija kritiski noskaņots pret Krieviju.

Arī viņa prezidentūras laikā notika vairāki skandāli, un viens no tiem turpinās joprojām. Pret Lietuvu tika izvirzītas vairākas apsūdzības, ka netālu no Viļņas tika izveidots slepens ASV cietums, kurā slepeni tika izvietoti un spīdzināti par teroristiem uzskatīti gūstekņi (grupējuma “Al Qaeda” dalībnieki). Adamkum tika pārmests, ka viņš par daudz izdabāja amerikāņiem cerībā ātrāk iestāties NATO.

Lietuva joprojām turpina tiesāties par ASV slepeno cietumu, kas tika izvietots tās teritorijā, nevēloties maksāt Eiropas Cilvēktiesību tiesas piespriestās kompensācijas vairākām personām, kas tika ieslodzītas šajā ASV slepenajā cietumā.

Kopš 2009.gada Lietuvas prezidente ir Daļa Grībauskaite, kura tiek dēvēta arī par “dzelzs lēdiju” un kura vienmēr asi ir vērsusies pret Krievijas agresīvo politiku, par ko arī tikusi vairākkārt kritizēta.

Ir skaidrs, ka prezidenta ievēlēšanas kārtība pati par sevi negarantē labāko prezidentu ievēlēšanu. Arī tiešās tautas vēlēšanās var ievēlēt dažādus avantūristus un pašlabuma meklētājus (piemēram, viegli iedomāties, ka par prezidentu varētu tikt ievēlēts Nils Ušakovs vai Artuss Kaimiņš).

Atgriežoties pie Latvijas prezidenta vēlēšanām, ieteicams sekot priekšvēlēšanu šovam un gaidīt vēlēšanu rezultātus. Drīz jau būs redzams, kurš būs nākamais Latvijas prezidents – Levits, Jansons vai Šmits. Vai mums ir nepieciešams „nācijas tēvs” vai efektīvi strādājoša demokrātija, jo mūsu prezidenta funkcijas ir vairāk reprezentatīvas, nekā praktiskas.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Uzspēlēsim konkursu

FotoMaija beigās Latvijas Nacionālais teātris sadarbībā ar Nacionālās mākslas atbalsta fondu  izsludināja pilna apjoma lugu ideju “makšķerēšanas” konkursu, vēloties teātra repertuārā iekļaut jaunākos Latvijas autoru darbus. Konkurss paredz arī naudas balvas.
Lasīt visu...

21

Postcilvēku logoss un atavisma dumpis

FotoŠis teksts ir domāts cilvēkiem. Tāpēc lietoju cilvēkiem saprotamus vārdus arī tajos gadījumos, kad tiek aprakstīts kaut kas pilnīgi pretējs cilvēku rīcībai. Tas attiecas uz jēdzienu “logoss”. Uzdrošinos šo jēdzienu attiecināt uz postcilvēkiem, lai viņu pazīmes kompleksi asociētu vienā vārdā.
Lasīt visu...

21

Līgo svētkus gaidot

FotoLatvieši pēc savas attieksmes pret tautību daloties trīs grupās. Pirmā grupa uzskata, ka esam maniakāli pārņemti ar savu mākslīgi konstruēto unikalitāti, otrā – ka piedzimt par latvieti esot tas pats, kas izvilkt lielo laimestu loterijā, bet trešajai par savu tautību mainās atkarībā no viņu emocionālā stāvokļa.
Lasīt visu...

15

Vienotības Kariņš un KGB boss Andropovs: negaidītas līdzības

FotoSaprotams, ka gadiem ilgi ar manipulatīvām viltus ziņām apdullinātu labticīgo “Vienotības” vēlētāju šāds salīdzinājums varētu šokēt. Vēl pirms gada kāda oligarha ilgstoši uzturēts laikraksts īsteni ziemļkorejiskā veidā jūsmoja, drukājot savā avīzē ar trekniem burtiem: “Tieši smaids Kariņu padara līdzīgu eņģelim.” Jā, tā nav rūgta ironija vai sarkasms, katrs, kurš māk lietot meklētājprogrammu “google”, ātri atradīs lielā Latvijas medijā šo trulo propagandas piemēru.
Lasīt visu...

12

Dzīvesbiedru likums – kāda jēga?

FotoKāpēc es priecājos, bet nelecu no sajūsmas gaisā par Dzīvesbiedru likuma projektu? Īsi un konkrēti – tas ir pilnīgi bezzobains attiecībā uz bērnu jautājumiem un nekādā, ne vismazākajā mērā nerisina tās lietas, par kurām vairākkārt jau esmu rakstījusi.
Lasīt visu...