Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tas ir ļoti savādi. Pēkšņi virkne dažādu cilvēku it kā netieši, bet nepārprotami pauž, ka Latvijā starp vienas mazākumtautības pārstāvjiem ir nedabiski liels skaits cilvēku ar ļoti zemu intelektu. Viņi pat 30 gadu laikā nespējot apgūt mītnes zemes valodu. Nevarot, un viss.

Nav ne mazāko šaubu par LSM LV angļu valodas redakciju. To vajadzētu vēl paplašināt. Tai pašā laikā nav saprotams, kāpēc krievu valodai ir piešķirts kāds unikāls, īpašs statuss pār citām mazākumtautībām? Vai tas ir kaut kur oficiāli nostiprināts? Lūdzu, norādiet avotus likumos.

2012. gada valodu referendumā vēlētāji skaidri un gaiši noteica, ka Latvijā ir viena valsts valoda. Tas ir konstitucionāls lēmums. Mēģinājums piešķirt vēl vienai valodai papildus īpašu statusu ir vērtējams kā nelikumīga antikonstitucionāla rīcība. Proti, vērstu uz de facto divvalodības situāciju, pret ko skaidri vērsās vēlētāju vairākums. Viņi pauda savu izvēli, un tā ir jāciena. Mēģinājumi revidēt šo lēmumu ir vērtējami, kā nelikumīga rīcība, ko vajadzētu izmeklēt attiecīgām iestādēm, kuru uzdevums ir uzraudzīt Satversmē ierakstīto principu ievērošanu.

Tāpat šī mākslīgā, pašpietiekamā divu valodu telpas uzturēšana sabotē daļas iedzīvotāju vēlmi un nepieciešamību pilnībā apgūt valsts valodu, integrēties. Tas viņus mākslīgi notur sadalītajā valodu telpā, kas tik svarīgi ir Kremļa cilvēkiem. Tāpēc šīs lēmums par LSM RU redakcijas nepieciešamību ir jāapskata arī šajā aspektā. It kā humānie argumenti "mums jāpaiet šiem cilvēkiem pretī” ir manipulatīvi un radīti Kremļa propagandas dienestu laboratorijās.

Okupācijas laikā 80% cittautiešu neprata latviešu valodu. Būtu maldīgi un nepatiesi apgalvot, ka tas bija tādēļ, ka viņi necieta, necienīja latviešu valodu (tādi gadījumi bija, bet nav pamata vispārināt). Iemesls, kādēļ viņi nekad neiemācījās latviešu valodu, bija faktiskā divvalodība - sadalītā izglītības sistēma, mediju telpas pašpietiekamība, pašvaldībās un veikalos ar viņiem sazinājās krieviski, nebija nekādas nepieciešamības un pat iespējas apgūt latviešu valodu.

Lauku rajonos, reģionos, kur krievu tautības cilvēki bija mazākumā un kur nebija pašpietiekamas krievu valodas telpas sadzīvē, viņi ātri un veiksmīgi apguva latviešu valodu un integrējās bez problēmām (ja neskaita kādus noteiktus izņēmumus - koncentrētas kara daļas, utt.).

Tas tikai apliecina, ka krievu tautības cilvēkiem nav problēmu apgūt latviešu valodu, ja apkārtējā vide to nepārprotami veicina un atbalsta. Mākslīgi uzturot pašpietiekamu krievu valodas de facto divvalodības telpu, mēs sabotējam šo procesu. Ko, protams, Kremlis gaidīt gaida.

Piedevām nav objektīvu pētījumu, kas apliecinātu, ka LSM krievu valodas redakcijai būtu kāda īpaša ietekme. Reitingi LTV un LR krievu redakcijām nav analizēti. Turklāt TV reitingu mērīšanas metodoloģija Latvijā ir visai neskaidra.

Ar to vēlējos teikt, ka sabiedriskā medija krievu redakcijas nepieciešamība nav nopietni analizēta, tās lietderība pamatota faktos. Ir emocionāli pieņēmumi, kas nereti izskatās tīši spekulatīvi. Joprojām arī nav skaidrs legālais pamatojums, kāpēc krievu valodai ir kāds īpašs de facto statuss pār citām mazākumtautībām.

Vēlos uzsvērt, ka šie apsvērumi nekādā veidā nav vērsti pret krieviem, krievu valodu kā tādu. Šādus apvainojumus nekavējoties noraidu kā manipulatīvus un nepamatotus. Uzskatu, ka pret visām mazākumtautībām Latvijā ir jāuzturas vienlīdzīgi. Krievu valodai nav un nevar būt kāds īpašāks statuss pār, piemēram, ukraiņu, lietuviešu, romu vai kādām citām valodām.

Tāpat neuzskatu, ka krievu valodā runājošie pēc noklusējuma jāuzskata par Putina aģentiem, kuri nekritiski ļaujas visām Kremļa propagandas straumēm un kuriem ir vajadzīga kāda īpaša glābšana. Saprotams, ka cilvēkiem, kuri tā domā, piemīt zināma aizbildnieciska misijas apziņa. Bet tomēr nav nekāda pamatojuma domāt, ka viņi ir kādas augstākas būtnes, kurām būtu jānodarbojas ar "dvēseļu ganīšanu”.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...