Latvija nedrīkst parakstīt briesmīgo „Pandēmijas līgumu”, ko virza PVO
Sandris Točs26.05.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nenoliedzot vajadzību pēc starptautiskas sadarbības pandēmiju gadījumā, nevaram atbalstīt Starptautisko nolīgumu par prevencijas un gatavības pasākumiem saistībā ar pandēmijām, ko virza Pasaules Veselības organizācija (PVO).
Valstīm tiek piedāvāts pakļauties PVO norādījumiem pandēmiju gadījumā, taču mums trūkst uzticības šai organizācijai, atskatoties uz to, kas notika Covid 19 pandēmijas laikā. Pašlaik tā ir tā pati organizācija ar to pašu vadību, kas vadīja Covid 19 politiku! Mēs atceramies, kā notika vispārēja vakcinācija, kas daudziem bija obligāta, kā tika noteikti apšaubāmi ierobežojumi, kas skāra cilvēku tiesības un negatīvi ietekmēja ekonomiku, kā tika ierobežota vārda un demokrātiskas diskusijas brīvība, vienlaikus ar slepeniem līgumiem notika vakcīnu iepirkumi. Tas notika, atsaucoties uz PVO rekomendācijām.
Veselības ministri Ilze Vinķele un Daniels Pavļuts rīkojās pēc rekomendācijām. Premjers Krišjānis Kariņš un prezidents Egils Levits atkārtoja PVO uzstādījumus. Latvijas Saeima un valdība pieņēma likumus un noteikumus, kas izrietēja no PVO rekomendācijām. Tā saucamie "faktčekeri" cenzēja Latvijas pilsoņus, lai viss atbilstu PVO uzstādījumiem. Tūkstošiem Latvijas pilsoņu zaudēja darbu, ja atteicās vakcinēties!
Mūsu biedre Līga Krapāne bija spiesta aiziet no darba, jo bija šāda PVO politika, kurai akli ticēja viņas tālaika priekšnieks. Tikai par to, ka Līga parakstīja atklāto vēstuli ar jautājumiem par pandēmiju, ko uzdeva 150 sabiedrībā pazīstami cilvēki, viņa bija spiesta aiziet no darba.
Ļoti daudz šajā Covid 19 politikā mūsu skatījumā bija nepareizs un kļūdains, varbūt pat noziedzīgs, taču tas nav ne atzīts, ne novērtēts no PVO vadības puses. Cīņa ar tā saucamo dezinformāciju ir arī šajā PVO virzītajā nolīgumā, kas iespējami paredz valstu suverenitātes sašaurinājumu, un vēl lielaku pakļaušanos PVO. Vai varam kā valsts to atbalstīt?
Mēs atceramies, ka ASV prezidenta Donalda Trampa laikā tika pieņemts lēmums, ka ASV izstājas no PVO, jo neuzticas šīs organizācijas vadībai. Nākamais šīs valsts prezidents ar politisku lēmumu to atcēla, bet mūsu skatījumā PVO nav atjaunojusi uzticību plašas sabiedrības acīs.
Latvijas cilvēki neuzticas tam, kas notika Covid 19 laika un ko īstenoja tālaika Latvijas valdība, pastāvīgi atsaucoties uz PVO rekomendacijām. Tāpēc bez dziļas neatkarīgu ekspertu - juristu, mediķu, starptautisko tiesību zinātāju - analīzes nevaram atbalstīt minēto nolīgumu, ko virza PVO.
Šādus jautājumus kā deputātu pieprasījumu mēs uzdevām Evikas Siliņas valdībai:
1. Vai Starptautiskā nolīguma par prevencijas un gatavības pasākumiem saistībā ar pandēmijām teksts ir publiski piejams latviešu valodā?
2. Vai ir noticis neatkarīgu Latvijas ekspertu - juristu, mediķu, starptautisko tiesību zinātaju - izvērtējums šim dokumentam?
3. Vai pienākums pakļauties PVO norādījumiem, kas izriet no minētā dokumenta, nerada suverenitātes risku un vai tas ir no šāda aspekta apspriests ar Latvijas atzītiem tiesību zinātniekiem un lietpratējiem? Ja ir, tad kādiem?
4. Kādus obligātus pienākumus un tiesību ierobežojumus pilsoņiem pandēmiju gadījumā satur Starptautiskais nolīgums par prevencijas un gatavības pasākumiem saistībā ar pandēmijām?
5. Kādi ir pandēmijas kritēriji saskaņā ar Starptautisko nolīgumu par prevencijas un gatavības pasākumiem saistībā ar pandēmijām? Vai ir izslēgts, ka pandēmiju var noteikt politiski bez objektīvu kritēriju īstenošanās?
6. Kādas ir Latvijas tiesības patstāvīgi lemt, vai pievienoties PVO norādījumiem pandēmijas gadījumā? Kuros gadījumos Latvijai nav tiesību iebilst kopējai politikai saskaņā ar šo nolīgumu?
7. Vai dokumentā ir ietvertas (vai no tā izriet) soda sankcijas, ja Latvija atsakās īstenot PVO norādījumus šī nolīguma sakarā? Ja soda sankcijas ir iespējamas, tad kādas tās ir un par ko?
8. Vai Latvijai, parakstot šādu nolīgumu, tiek paredzēts arī apturēt tā darbību?
9. Kad un vai šis nolīgums tiks skatīts Ministru kabinetā, un kad plānots to ratificēt Saeimā? Vai un kas ir lēmis par Latvijas pievienošanos šim nolīgumam?
Uz to būs jāatbild!
Seko mums 
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Viens no biežāk apspriestajiem tematiem Ukrainā notiekošā kara kontekstā jau vairāk nekā divarpus gadu garumā ir potenciālās miera sarunas. Informatīvajā telpā regulāri parādās politiķu un amatpersonu aicinājumi sēsties pie sarunu galda, piedāvājot dažādus plānus, kuri kalpotu par pamatu miera sarunām, tostarp no valstīm, kuras nav tieši iesaistītas karadarbībā. Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir pat notikuši vairāki sarunu raundi starp Krieviju un Ukrainu ar vairāku starpnieku palīdzību, taču pagaidām tas nav nesis rezultātus, kas būtu tālejošāki par karagūstekņu apmaiņu. Šādā kontekstā ir jāpievērš uzmanība faktoriem, kas ietekmē miera sarunu uzsākšanas iespējamību un to potenciālos rezultātus.
Izgājšnedēļ, skatoties "Rīta panorāmu", uzsita asinis – divi latviešu žurnālisti burbuļo angļu mēlē ar "Air Baltic" šefu Martinu Gausu.
Pieus gadus savas dzīves esmu veltījusi partijai „Progresīvie”. Diemžēl arvien biežāk partijā ir pieņemti lēmumi, kuri ir pretrunā ar manu sirdsapziņu un kurus nevaru attaisnot, tādēļ ar šodienu esmu nolēmusi darbību partijā apturēt cerībā, ka pieļautās kļūdas vēl var labot.
