Latvija par Ukrainas muitas vadītāju iesaka cilvēku, kurš divas nedēļas esot domājis par Vaškeviča naudas paku viņa auto
PIETIEK02.03.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Finanšu ministrs Jānis Reirs (Vienotība) Ukrainas muitas vadītāja postenim esot ieteicis pašreizējo Latvijas Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes direktoru Tāli Kravali, - šāda ir pašreizējā oficiālā versija par iemesliem, kuru dēļ Kravalis varētu neturpināt darbu pašreizējā amatā. Saistībā ar šo jaunumu Pietiek pārpublicē pirms trim gadiem - 2012. gada janvārī publicētu rakstu par Kravaļa savdabīgajām, divas nedēļas ilgušajām "attiecībām" ar naudas paku, ko bijušais Muitas kriminālpārvaldes priekšnieks Vladimirs Vaškevičs bija atstājis Kravaļa automašīnā.
Pēc tam, kad Muitas pārvaldes direktors Tālis Kravalis 2010. gada 26. decembrī savā automašīnā LandCruiser atradis maisiņu ar 23 700 eiro un 2400 latu, viņš tiesībsargāšanas iestādēm tikai pēc nepilnām divām nedēļām ziņojis, bet šajā laikā veselas divas reizes ar maisiņu atstājušo Vladimiru Vaškeviču ticies un sarunājies tāpēc, ka „rīkojies atbilstoši situācijai, gribējis pārliecināties, ar kādu mērķi V. Vaškevičs šo naudu atstājis, vai tā nav bijusi aizmirsta automašīnā u.c.”, - tas atzīts prokurora Arvja Miglāna lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu daļā pret Kravali. Pietiek publicē prokuratūras lēmumu pilnā apmērā.
Saskaņā ar prokurora Miglāna parakstītajā lēmumā izklāstīto Kravalis, lai pārliecinātos, ko īsti nozīmē viņa automašīnā atstātā nauda, „ar V. Vaškeviču tikās:
- 2010.gada 28.decembrī ap plkst. 11.30 viesnīcas Grand Palace bārā, Pils ielā 12, Rīgā. Tikšanās laikā V. Vaškevičs, lai pārliecinātos par to, vai T. Kravalis pieņēmis viņa piedāvājumu ņemt kukuli un paņēmis viņam atstāto iepriekšminēto naudu, kukuli, sarunā ar T. Kravali apsprieda jautājumus, kurus ar T. Kravali bija pārrunājis tikšanās laikā 2010. gada 26. decembrī ap plkst. 19.00, bet par atstāto naudu automašīnā T.Kravalim neko neprasīja,
- 2011. gada 5. janvārī ap plkst. 12.00 viesnīcas Grand Palace bārā, Pils ielā 12, Rīgā. Tikšanās laikā V. Vaškevičs, lai pārliecinātos par to, vai T. Kravalis pieņēmis viņa piedāvājumu ņemt kukuli un paņēmis viņam atstāto iepriekšminēto naudu, kukuli, V. Vaškevičs tikšanās laikā, sarunā ar T. Kravali apsprieda tos pašus jautājumus, bet par atstāto naudu automašīnā T. Kravalim neko neprasīja".
Kā norādīts prokuratūras lēmumā, Kravalis abas sarunas ar Vaškeviču arī ierakstījis, un, lai gan abās sarunās par naudu nekas nav runāts, Muitas pārvaldes direktors tomēr pēc tām guvis nepieciešamo pārliecību, ka naudas maiss viņa automašīnā nav atstāts nejauši, un „pēc konstatētā 2011. gada 7 .janvārī T. Kravalis uzrakstīja iesniegumu adresētu KNAB un iepriekšminētajam iesniegumam pievienoja V. Vaškeviča automašīnā atstāto naudu 23 700 Euro (divdesmit trīs tūkstoši septiņi simti Euro) un 2400 LVL (divi tūkstoši četri simti latu), un gumijas ar kurām, bija aptīta nauda, pēc kā kriminālprocesā veiktas speciālās izmeklēšanas darbības Kriminālprocesa likuma 11. nodaļā paredzētajā kārtībā”.
No prokuratūras lēmuma izriet, ka Vaškeviča un Kravaļa sarunas noklausītas jau pirms 7. janvāra un ka KNAB, iespējams, jau pirms šī datuma bijis lietas kursā par Kravaļa automašīnā atstāto naudas maisu. Taču, neraugoties uz to, prokurors Miglāns izdarījis secinājumu par labu Kravaļa izrādītajai labajai gribai: „Tādējādi secināms, ka T. Kravalis kukuli nav pieņēmis. Tas apstāklis, ka Tālis Kravalis ieradās KNAB un labprātīgi paziņoja par notikušo, par ko nebija informācijas tiesībaizsardzības iestādēm, dod pamatu atbrīvot viņu no kriminālatbildības.”
Prokuratūra arī secinājusi, ka „no krimināllietas materiāliem izriet, ka T. Kravalis speciālo izmeklēšanas darbību laikā rīkojās atbilstoši dotajam uzdevumam, viņa rīcība nav bijusi provokatīva, nav notikusi kūdīšana uz noziedzīgu rīcību un speciālo izmeklēšanas darbību radītā situācija garantēja izstrādājamajiem iespēju brīvi izvēlēties - izdarīt noziedzīgu nodarījumu vai atteikties no tā.
Pie šādiem apstākļiem speciālās izmeklēšanas darbības ir attaisnojamas, jo kaitējums, kas T. Kravaļa darbības rezultātā nodarīts ar likumu aizsargātām interesēm - valsts institūciju normālai darbībai un kurām ir noziedzīga nodalījuma sastāva pazīmes, ir veiktas lai sasniegtu sociāli derīgu mērķi, kuru nebija iespējams sasniegt citādā veidā. Līdz ar to T. Kravaļa darbības ir likumīgas. Neskatoties uz to, ka viņas darbībās, kaut arī ārēji tās ir līdzīgas noziedzīga nodalījuma — kukuļņemšanas - objektīvām pazīmēm, nav noziedzīga nodarījuma pazīmju kopuma, jo nav prettiesiskuma, līdz ar to izslēdzot personas sodāmību un vainīgumu”.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
