Es te dzirdēju no Zilākalna klačiņu, ka daži latvju bāleliņi otro private jet iepirkuši. Ienesīgs tas Rail Baltica. Dažiem. Bet to jau neviens Latvijā nav spējīgs un bez vēlmes ne atrast, ne izmeklēt.
Korupciju atklāt ir viegli Latvijā. Ja gribētu... Kā? Vienkārši vajag sekot naudai. Kurp tā iet. Ja Valsts ieņēmumu dienests spēj izsekot katru pārskaitījumu sievas bikini zonas vaksācijai, tad to, kā zog simtiem miljonu Rail Baltica, var izsekot izzi.
Un kā tas notiek? Zog uz visu. Paši pasūta projektu no... pašiem par saskrūvētām cenām. Bet dzelzceļš jau it kā vairākus simtus gadus kā atstrādāts, kā būvēt. Tā vietā, lai paņemtu vācu inženierus un japāņu datorprogrammas, kas visu dzelzceļam sarēķina, paši kaut ko ar aizvēsturiskām, prastām zagšanas metodēm.
Tad paši nosaka, kur ies līnijas, paši nopērk un pēc tam pārdod par uzskrūvētām cenām zemes zem tām. Es Jums pateikšu, kamdēļ Salaspils, nevis Dobele vai jebkas cits, jo zināmi ļaudis tur izpirka zemes, lai var notirgot pa dārgo.
Paši būvē. Un arī šeit elementāri izsekot, kurš iepērk, piemēram, cementu par uzskrūvētu cenu. Tur vienkārši "caps" un valdi sašņorēt par zaudējumu radīšanu sabiedrībai. Ir taču tādas krimināllietas, bet nu tikai pret oponentiem. Pret savējiem jau netaisīs.
Elementāri pārbaudīt, kur iztērē naudu. Proti, jāseko naudas plūsmai, nevis jāanalizē, cik maksā projekts un vai tas pamatoti. Un tad jau gala patiesā labuma saņēmējs. Kas kuram bijis darbinieks, kolēģis, uz kura vārda kurā valstī atkešo nozagto, lai nopirktu otro private jet. Viss ir ļoti vienkārši.
Bet vieni negrib atklāt, citi nav spējīgi intelektuālās mazspējas dēļ. Latvijā zagšana ļoti prasta - viss caur būvniecību. Tāpēc arī politiski iekārojamākās ministrijas vienmēr ir tikai tur, kur plāno būvēt - laukos pamestus kultūras namus un pilsētā pamestas dzelzceļa stacijas un pamestu pāli Daugavā.