Iesaki rakstu: 
Eiropas pažobelē izcēlies kašķis vagaru kastā. Tā kā Grenlandes dēļ sagājuši matos vietējo verga dvēseļu bosi iz Vašingtonas un Briseles, nu vai Kopenhāgenas, latvju bezmugurkaulniekiem grūtas dieniņas. Mediji ne jau bez mājiena no augšas uzpūtuši skandālu ap Saeimas spīkeres Daigas Mieriņas parakstu vēstulei ar aicinājumu piešķirt ASV Donaldam Trampam Nobela Miera prēmiju. Vilciens sen aizgājis, bet sliedes vēl dun. Vismaz tās, kas nav nojauktas vai iekonservētas.
Par to, vai Tramps ir pelnījis miera prēmiju, pasmīnēšu. Tā piešķirta tik daudziem, maigi sakot, dīvainīšiem, ieskaitot pērngada laureāti, ka zaudējusi savu prestižu. Tā ka Trampa famīlija “miernešu” plejādē labi iederētos. Turklāt Mieriņai uzvārds atļauj lemt par miera prēmiju – nav jau Kariņš. Tas tāds provinciāls jociņš. Ja ticam sorosītu “irsai”, tad Mieriņa ķēkšas manierē sākotnēji pat taisnojusies, ka tas bijis tikai proves autogrāfs. Tagad gan viņa neatkristās no paraksta.
Koalīcijas partneri iz homo sorosensus šlakas unisonā ar nacionāļiem strostē Mieriņu par Latvijas diskreditāciju. Arī no Saeimas priekšsēdētāja krēsla izstumtais Edvards Smiltēns nepalaiž garām izdevību iekost pēctecei. Viņš, lūk, būtu ievērojis ģenerāllīniju. Tikmēr pašmāju trampists Ainārs Šlesers malacis – izmantojis situāciju paust atbalstu “miera čempionam”. Laiks rādīs vai Šlesera pozīcija tiks novērtēta, kad ikviens Latvijas politiķis izrādīsies Trampa piekritējs, gluži kā savulaik komunisti pārtapa brīvības cīnītājos.
Varnešiem neglaimojošu viedokli par hiēnu cīņām varas koridoros izteicis publicists Lato Lapsa. Viņaprāt, pašreizējā vētra pīļu dīķī agrāk vai vēlāk postoši atsauksies uz visiem Dievzemītes iemītniekiem.
Seko mums 
Kamēr premjere Evika Siliņa no Saeimas tribīnes "spīdēja" ar paziņojumu, ka mēs ekonomikā neesam paši pēdējie (lasīt: mēs esam priekšpēdējie un grimstam tālāk), Saeimas koalīcijas darboņi ir atraduši laiku piesārņot “ēteru” ar "lielām uzvarām”.
Degvielas cenas ir strauji cēlušās Tuvo Austrumu notikumu dēļ. Un tas ietekmē valsts ekonomiku un cilvēku pirktspēju.
Vēsture parasti neatkārtojas burtiski, bet tās pamatidejas mēdz atgriezties. Mainās laikmets, mainās valodas un karogi, bet varas loģika bieži paliek tā pati. Tāpēc, mēģinot saprast mūsdienu ASV ģeopolitiku, ir vērts atgriezties 19. gadsimtā - pie Britu impērijas opija sistēmas starp Lielbritāniju, Indiju un Ķīnu. Tas nebija vienkārši netīrs tirdzniecības darījums. Tas bija skaidrs modelis tam, kā impērija nostiprina savu varu: nevis tikai pārvaldot teritorijas, bet kontrolējot plūsmas - preces, naudu, resursus un ceļus, pa kuriem tas viss kustas. 
Skatos, TV24 politikas speciālisti diskutē - kāda tai Hermaņa partijai ideoloģija? Nopublicēju atbildes uz šiem un citiem jautājumiem, lai skaidrāka bilde. Te apkopoti visbiežākie jautājumi, ko saņemam "Mēs mainām noteikumus" e-pastā.
Ik gadu, tuvojoties 8. martam – Starptautiskajai sieviešu dienai –, sieviešu tiesību jautājumi par vienlīdzību un iespējām arvien gūst lielāku sabiedrības uzmanību. Arī šogad Latvijā jautājums ir gana aktuāls, proti, vai mēs kā demokrātiska sabiedrība patiesi apzināmies, ka dzimumu līdztiesība ir nevis "tikai sieviešu vai sieviešu tiesību jautājums", bet gan demokrātijas noturības jautājums?
Latvijas valsts spēks nav ministrijās, kabinetos vai likumu mapēs. Latvijas spēks ir cilvēkos, kuri katru dienu strādā, – mediķos, autobusu vadītājos, glābējos, skolotājos un daudzos citos. Tieši viņu darbs uztur valsti dzīvu. Tāpēc jebkurš lēmums, kas skar strādājošo cilvēku atalgojumu, ir jāpieņem ar visaugstāko atbildību.
Dailes teātris, Kultūras ministrija, teātra darbinieki un zināma skatītāju daļa pauž publisku neizpratni, kāpēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) paudis gatavību izvērtēt topošo izrādi par “rīkojumu Nr. 2”. Izrādās, ka viss ir pavisam vienkārši.
Es šeit nerunāšu par Trešā tempļa būvniecību, Izraēlas bēgļu izmitināšanu Ukrainā un citām lietām, kas balansē uz konspiroloģijas robežas.
