Latvijas Ārstu biedrība aicina medijus pārtraukt veselības nozares demonizāciju
Latvijas Ārstu biedrība06.11.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) vēršas pie Latvijas Televīzijas un sabiedriskajiem medijiem, kā arī visiem plašsaziņas līdzekļiem ar aicinājumu uzsākt objektīvu diskusiju par situāciju veselības aprūpē un nozarē strādājošo atalgojumu. Veselības aprūpe ir viena no valsts nozīmīgākajām tautsaimniecības nozarēm, tāpēc tās tālāka demonizācija nav pieļaujama!
Veselība ir mūsu vislielākā bagātība, kura ir jāvairo. Tam ir vajadzīgi labi profesionāļi un pacienti, kuri ir zinoši un atbildīgi par savu veselību. Veselības aprūpes un katra cilvēka veselība nākotnē ir atkarīga no sadarbības. Latvijas sabiedriskajos medijos izplatītā vienpusējā un nekorektā informācija, kas pretendē uz analītisko žurnālistiku, iznīcina šādas sadarbības nākotni un pretnostata pacientus un veselības aprūpē strādājošos.
LĀB uzskata, ka nav pieļaujami, ka par nodokļu maksātāju naudu tiek maldināta un šķelta sabiedrība, kā arī grauta veselības aprūpes nozares un tajā strādājošo reputācija. Tāpēc veselības nozares profesionālās organizācijas, tajā skaitā LĀB, ir atvērtas sadarbībai ar medijiem, lai nodrošinātu precīzas, patiesībai atbilstošas informācijas sniegšanu.
Svarīgi uzsvērt, ka iepriekš plānotais un tik ļoti nepieciešamais atalgojuma pieaugums nākamgad bija plānots medicīnas personām, kuras saņem mazākās jeb minimālās likmes. Proti, tiek paaugstināta minimālā pieļaujamā likme par pilnu darba slodzi, bet, ja konkrētā persona saņem lielāku atalgojumu, tad palielinājums absolūtos skaitļos nemainās un procentuāli ir mazāks. Piemēram, rezidenta likme par slodzi ir 950 EUR, klāt bija plānoti 20% jeb 190 EUR. Savukārt, ja ārsts saņem, piemēram, 1500 EUR, tad maksimāli iespējams palielinājums būtu tie paši 190 EUR, bet procentuāli 12,7%.
Mediju vajadzībām LĀB ir apkopojusi Latvijas veselības aprūpes aktuālo statistiku sk. zemāk:
Vidējais ārsta vecums Latvijā – 53 gadi
- 58,8 % ārstu Latvijā ir vecāki par 50 gadiem
- Vidējais māsu vecums Latvijā – 48 gadi
- 50,7 % māsu Latvijā ir vecākas par 50 gadiem
- Ģimenes ārstu vidējais vecums Latvijā – 54 gadi
- 75,3 % ģimenes ārstu Latvijā ir vecāki par 50 gadiem, piemēram, Vidzemes reģionā 30 % ģimenes ārstu ir pensijas vecumā
- NMPD strādājošie ārsti, ārstu palīgi un māsas mēnesī vidēji strādā 30 virsstundas
- NMPD vienā mēnesī tiek nostrādātas 60 000 virsstundas
- 68 % veselības nozarē strādājošo strādā virsstundas, lai saņemtu algu, kura sedz tikai pieticīgākos ikdienas izdevumus
- Mēneša bruto darba samaksa veselības un sociālajā nozarē Latvijā ir 1108 eiro (dati par 2019.gada 2.ceturksni).
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
