“Latvijas Avīzē” Krustiņa laiki aizgājuši līdz ar atkarības rašanos no valsts projektu naudas simttūkstošiem
Pietiek lasītājs28.07.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ar interesi izlasīju publicēto pārskatu par Latvijas Avīzes drūmo finansiālo stāvokli, kas tās tagadējai vadībai liek aizmirst Voldemāra Krustiņa laiku principus un neatkarību. Atļaušos nedaudz precizēt – „Krustiņa laiki” šajā kādreizējā iespaidīgās tirāžas avīzē ar skaidru nacionālkonservatīvu pozīciju pagājuši, iestājoties atkarībai no valsts projektu naudas simttūkstošiem.
Tātad – kā rāda uzņēmuma Latvijas mediji (agrāk – Lauku Avīze) dati, pēdējais gads, kad izdevējs ir guvis kaut nelielu peļņu, ir bijis tālais 2014. gads. Visus nākamos piecus gadus uzņēmums ir cietis tikai zaudējumus, sākumā nelielus, bet beigās jau tuvus pusmiljonam eiro gadā.
Protams, ka tādā situācijā, kad zaudēta ekonomiskā patstāvība un neatkarība, jebkura nauda no malas tiek pieņemta ar pateicību, kalkulējot, kā tādu pašu un, vēlams, vēl lielāku no tā paša avota saņemt arī turpmāk.
Un tātad – 2015. gadā uzņēmums projektu naudā no Kultūras ministrijas saņem 37 205 valsts (= eiro nodokļu maksātāju) naudas.
2016. gadā no Kultūras ministrijas tiek saņemti 29 780 eiro, bet papildus tiem jau 61 714 eiro no Vides aizsardzības fonda administrācijas.
2017. gadā valstisko naudas devēju jau ir prāvs pulks – 33 480 eiro no Kultūras ministrijas, 8295 eiro no bēdīgi slavenā Sabiedrības integrācijas fonda, 32 300 eiro no Valsts kultūrkapitāla fonda, 20 000 eiro no Lauku atbalsta dienesta un vēl mazākas summiņas.
2018. gada pārskatā uzņēmums ir kļuvis gudrāks un saņemtās projektu naudas avotus vairs neuzrāda, taču kopējā summa nav maza – 122 262 eiro. 2019. gadā tas pats, tikai nu jau projektu finansējums ir sasniedzis 196 626 eiro.
Un tagad katrs pats var padomāt, cik reizes Latvijas Avīzes izdevēji un vadība padomās, pirms lēkt valsts varas pārstāvjiem, politiķiem un ierēdņiem acīs, ja labi zina – jau tā iespaidīgie pagājušā gada 323 tūkstošu eiro zaudējumi bez šīs valsts (= nodokļu maksātāju) naudas būtu pārsnieguši pusmiljonu. Bet visi banku depozīti kopš „Krustiņa laikiem” jau ir noēsti...
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
