“Latvijas Avīzes” jaunie saimnieki noēduši visus “Krustiņa laiku” depozītus
Pietiek lasītājs04.08.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc tam, kad Ventspils miljonārs un AS Latvijas mediji īpašnieks Olafs Berķis 2015. gadā, redakcijai klusuciešot, no darba atlaida Latvijas Avīzes ilggadējo galveno redaktoru un vēlāk redakcijas padomes vadītāju Voldemāru Krustiņu, uzņēmums nākamajos gados ir pilnībā „noēdis” „Krustiņa laikos” uzkrātos līdzekļus, kas bija noguldīti bankas depozītos.
1,29 miljoni eiro – kā rāda uzņēmuma gada pārskati, šāda summa depozītos bija iemaksāta 2014. gadā, taču jau gadu vēlāk, atbrīvojoties no V. Krustiņa, bija veiksmīgi „noēsta” lielākā daļa šī „drošības spilvena”.
Vispirms, kā rāda Latvijas nākamo gadu pārskati, depozītā noguldīto līdzekļu apjoms samazinājās līdz 550 000 eiro, 2017. gadā – līdz 250 000 eiro, bet pērn, kā rāda jaunākais Latvijas mediju gada pārskats, depozīts ir „noēsts” pilnībā.
Šāda tendence gan nekādu izbrīnu nerāda – kā jau ziņots, savulaik, V. Krustiņa laikos plaukstošais izdevējkoncerns tagad trīs gadu laikā kopā ir cietis zaudējumus 1,018 miljonu eiro apmērā. Tieši pēc uzkrāto līdzekļu „noēšanas” uzņēmums šogad ir bijis spiests faktiski atdot savu interneta portālu la.lv.
Uzņēmuma pašu kapitāls pirms trim gadiem – 1,86 miljoni eiro. Pirms diviem gadiem – 1,38 miljoni eiro. Pirms gada – 1,06 miljoni. Šādā tempā turpinot ēst, būs noēsts pēc trim gadiem.
Apgrozījums no 4,53 miljoniem eiro 2017. gadā sarucis līdz 4,12 miljoniem pagājušogad. Turklāt tas viss – vēl pirms epidēmijas, kas, protams, šogad būs nogriezusi vismaz pusi ieņēmumu un attiecīgi palielinājusi zaudējumus.
Skaidrs, ka šādā situācijā atliek cerēt tikai uz valsts atvēlētu naudu. Pērn „projektu finansējumā” izdevies saņemt jau 196,6 tūkstošus eiro, un skaidrs, ka pandēmijas apstākļos šogad tiek cerēts uz vēl lielākām summām. Savukārt apmaiņā tiek atdota nacionālkonservatīvā laikraksta nostāja, kas bija tik svarīga V. Krustiņa laikos.
„Mēs jūtamies kā uz „Titānika”. Visi skaidri saprot, ka kuģis grimst, bet orķestris vēl spēlē, un bufetē vēl var dabūt kaut ko ēst,” – domāju, šis kāda izdevniecības darbinieka izteikums ļoti skaidri raksturo situāciju un tās iznākumu.
Seko mums 
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.