“Latvijas Avīzes” jaunie saimnieki noēduši visus “Krustiņa laiku” depozītus
Pietiek lasītājs04.08.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc tam, kad Ventspils miljonārs un AS Latvijas mediji īpašnieks Olafs Berķis 2015. gadā, redakcijai klusuciešot, no darba atlaida Latvijas Avīzes ilggadējo galveno redaktoru un vēlāk redakcijas padomes vadītāju Voldemāru Krustiņu, uzņēmums nākamajos gados ir pilnībā „noēdis” „Krustiņa laikos” uzkrātos līdzekļus, kas bija noguldīti bankas depozītos.
1,29 miljoni eiro – kā rāda uzņēmuma gada pārskati, šāda summa depozītos bija iemaksāta 2014. gadā, taču jau gadu vēlāk, atbrīvojoties no V. Krustiņa, bija veiksmīgi „noēsta” lielākā daļa šī „drošības spilvena”.
Vispirms, kā rāda Latvijas nākamo gadu pārskati, depozītā noguldīto līdzekļu apjoms samazinājās līdz 550 000 eiro, 2017. gadā – līdz 250 000 eiro, bet pērn, kā rāda jaunākais Latvijas mediju gada pārskats, depozīts ir „noēsts” pilnībā.
Šāda tendence gan nekādu izbrīnu nerāda – kā jau ziņots, savulaik, V. Krustiņa laikos plaukstošais izdevējkoncerns tagad trīs gadu laikā kopā ir cietis zaudējumus 1,018 miljonu eiro apmērā. Tieši pēc uzkrāto līdzekļu „noēšanas” uzņēmums šogad ir bijis spiests faktiski atdot savu interneta portālu la.lv.
Uzņēmuma pašu kapitāls pirms trim gadiem – 1,86 miljoni eiro. Pirms diviem gadiem – 1,38 miljoni eiro. Pirms gada – 1,06 miljoni. Šādā tempā turpinot ēst, būs noēsts pēc trim gadiem.
Apgrozījums no 4,53 miljoniem eiro 2017. gadā sarucis līdz 4,12 miljoniem pagājušogad. Turklāt tas viss – vēl pirms epidēmijas, kas, protams, šogad būs nogriezusi vismaz pusi ieņēmumu un attiecīgi palielinājusi zaudējumus.
Skaidrs, ka šādā situācijā atliek cerēt tikai uz valsts atvēlētu naudu. Pērn „projektu finansējumā” izdevies saņemt jau 196,6 tūkstošus eiro, un skaidrs, ka pandēmijas apstākļos šogad tiek cerēts uz vēl lielākām summām. Savukārt apmaiņā tiek atdota nacionālkonservatīvā laikraksta nostāja, kas bija tik svarīga V. Krustiņa laikos.
„Mēs jūtamies kā uz „Titānika”. Visi skaidri saprot, ka kuģis grimst, bet orķestris vēl spēlē, un bufetē vēl var dabūt kaut ko ēst,” – domāju, šis kāda izdevniecības darbinieka izteikums ļoti skaidri raksturo situāciju un tās iznākumu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
