Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Banka neatklāj, kādu iemeslu dēļ tās prezidents Ilmārs Rimšēvičs atkārtoti nevirzīs bankas padomes locekļa amatam Leonīdu Gricenko, taču zināms, ka atkārtoti šim amatam tiks virzīti divi citi līdzšinējie padomes locekļi – reizē ar Aivaru Skopiņu arī Arvils Sautiņš, kura dēļ Latvijas Banka bija gatava pat tiesāties, lai tikai nevajadzētu atklāt faktus par viņa dienesta automašīnas izmantošanu privātām vajadzībām. Tieši Sautiņa gadījums arī atklāja – Latvijas Bankas vadības pārstāvji viņiem piešķirtie dienesta auto ar Latvijas Bankas apmaksātu degvielu var izmantot faktiski kā privātās, tostarp pat tādēļ, lai ar tām darba laikā dotos kārtot personiskas lietas.

Pērn Pietiek rīcībā bija nonākušas ziņas par vienu konkrētu gadījumu, kad Sautiņš ar dienesta automašīnu Audi A6 darba dienas vidū bija devies uz Mārupi risināt ģimenes konfliktu, taču nebija pat iedomājies, ka par dienesta auto izmantošanu personiskām vajadzībām vajadzētu samaksāt no personiskā maka.

Savukārt Latvijas Bankas prezidents Rimšēvičs, izlemjot "piesegt" savu kolēģi, atteicās sniegt ziņas par to, kādus tieši dienesta uzdevumus Sautiņš veica Mārupē šā gada 19. septembra agrā pēcpusdienā un vai Latvijas Bankas padomes loceklis ir apmaksājis automašīnas izmantošanu personiskiem nolūkiem, kā arī kompensējis darba laika izmantošanu personiskām vajadzībām.

Rimšēvičs, kura vadītā iestāde Pietiek pārstāvim jau iepriekš bija zaudējusi vairākās administratīvajās tiesvedībās par prettiesisku informācijas slēpšanu, paziņoja, ka visas pieprasītās ziņas esot informācija par privāto dzīvi. "A. Sautiņa atrašanās Jūsu iesniegumā minētajā laikā un vietā bija saistīta ar īpašiem ārkārtas apstākļiem saistībā ar ģimenes locekļa apdraudējumu, kas ir informācija par personas privāto dzīvi," teikts Rimšēviča oficiālajā atbildē.

Saņemot šādu atbildi, Pietiek pārstāvis vērsās ar pieteikumu administratīvajā tiesā, lūdzot tiesu atzīt šo Latvijas Bankas rīcību par prettiesisku, uzlikt tai par pienākumu sniegt pieprasīto informāciju, kā arī uzlikt Rimšēviča vadītajai iestādei par pienākumu atvainoties par tās prettiesisko rīcību

Tiesa daļēji apmierināja prasību, uzdodot Latvijas Bankas vadībai sniegt atbildi uz vienu uzdoto jautājumu - par to, vai Latvijas Bankas padomes loceklis ir apmaksājis automašīnas izmantošanu personiskiem nolūkiem, kā arī kompensējis darba laika izmantošanu personiskām vajadzībām. Piespiedu kārtā sniegtā atbilde tad arī apliecināja - Latvijas Bankas vadība uzskata, ka dienesta automašīnas tai nodotas faktiski personiskā lietošanā.

"Iesniegumā minētā Latvijas Bankas amatpersona (tālāk tekstā - amatpersona) ir informējusi Latvijas Banku par to, ka attiecīgo divu stundu laikā nav veikusi darba uzdevumus iesniegumā norādītajā vietā," atbildē skaidro Latvijas Banka, kas iepriekš šādas ziņas mēģināja traktēt kā neatklājamu informāciju par personisko dzīvi.

Taču saskaņā ar Latvijas Bankas vadības uzskatu šī esot uzskatāma par attaisnojošu prombūtni un ieskaitāma darba laikā, un "līdz ar to amatpersonai nebija pienākuma maksāt kompensāciju un tā to nav maksājusi". Tāpat Sautiņam arī neesot bijis "pienākuma apmaksāt attiecīgo transportlīdzekļa izmantošanu”.

Pietiek jau informējis, normatīvie akti it kā nepieļauj dienesta autotransporta izmantošanu privātām vajadzībām, taču tai pašā laikā pieļauj izņēmuma gadījumus. Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 5.2 pants nosaka, ka "par autotransporta izmantošanu darba vajadzībām uzskatāma arī tā lietošana šādos gadījumos:

1) attiecīgās amatpersonas vai darbinieka darba pienākumi ir saistīti ar nepieciešamību nodrošināt viņam iespēju jebkurā brīdī atgriezties pie darba pienākumu pildīšanas vai darba pienākumu pildīšanu nepieciešams nodrošināt īpašas steidzamības kārtībā, arī tādēļ, lai novērstu ārkārtas situācijas un to sekas, apdraudējumu sabiedrības veselībai vai drošībai;

2) amatpersonas vai darbinieka darba pienākumu specifika paredz to pildīšanu tādā teritorijā, kuru objektīvu iemeslu dēļ nevar sasniegt ar sabiedrisko transportu vai bez autotransporta izmantošanas;

3) tiek sargāta valsts amatpersonu drošība;

4) amatpersona vai darbinieks tiek nogādāts no darba vietas uz dzīvesvietu vai no dzīvesvietas uz darba vietu, ja objektīvu iemeslu dēļ sabiedriskā transporta pakalpojumus nav iespējams izmantot vai arī tā izmantošana apgrūtina darba pienākumu efektīvu izpildi".

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...