Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ceļu būves ekspertu vidū arvien ticamāka kļūst informācija, ka Latvijas uzņēmumu kartelis, kuru kūrē bijušais premjers, bet tagad ceļu būvnieku lobijs un bada dzeguze Andris Bērziņš, un kura dēļ mēs ik gadu pārmaksājam 15% par ceļu būvi, grasās darīt visu, lai apstādinātu Latvijas Valsts ceļu organizēto iepirkumu par valsts autoceļu asfaltēto segumu brauktuvju horizontālo apzīmējumu atjaunošanas darbu veikšanu 2020. – 2025.gadā. Kāpēc? Tāpēc, ka ir pretendents, kas nostartēja ar ļoti labām un Eiropas tirgum atbilstošām cenām, kas labi ēdušos sliņķus var pabīdīt nost no siles.

Pieredzes bagāti ceļu būves eksperti ir pārliecināti - Latvijas ceļu būves uzņēmumu vidū valda kartelis. Gan Igaunijā, gan arī Lietuvā ceļu būvē pieejams viens un tas pats finansējums, bet ikviens, kas ir bijis kaimiņvalstīs, būs redzējis, ka tur būvēto ceļu kvalitāte pārsniedz Latvijā uz ceļiem redzēto. Kartelis un nepārtrauktas savstarpējās vienošanās ir iemesls, kāpēc ceļi tiek atjaunoti slinki, zemā kvalitātē un klienta - Latvijas Valsts ceļu pusē īsti nav izvēle.

Tikai nesen Latvijas tirgū sākuši arvien vairāk ienākt ārvalstu ceļu būves uzņēmumi ar ievērojami lielāku un starptautisku pieredzi. Ārvalstu uzņēmumi nav Latvijas karteļa sastāvdaļa, tāpēc arī cenas piedāvājums vietējiem bāleliņiem ir kā auksta duša - zemāks, bet atbilstošs tirgus cenām Eiropā.

Pēdējais aktuālākais nopietnais iepirkums, ko organizē Latvijas Valsts ceļi, ir par valsts autoceļu asfaltēto segumu brauktuvju horizontālo apzīmējumu atjaunošanas darbu veikšanu 2020. – 2025.gadā. Kā karteļa miera iztraucētājs nostartēja starptautisks uzņēmums no Lietuvas Biseris.

Saskaņā ar konkursa piedāvājumu atvēršanas dokumentiem valsts ceļiem centra reģionos horizontālo apzīmējumu atjaunošanas darbus Biseris piedāvājis veikt par 6,018 miljoniem eiro, kamēr Latvijas uzņēmējs AS A.C.B - par 8,026 miljoniem eiro. Vidzemes reģionā šos darbu Biseris piedāvā paveikt par 6,69 miljoniem eiro, bet SIA M-Z – par 9.97 miljoniem.

6,27 miljonu eiro summu Biseris piedāvā par Kurzemes ceļu marķējuma atjaunošanu, bet SIA CTB – par 10,88 miljoniem. Latgales reģionā Biseris piedāvājums ir 7,63 miljoni, bet SIA MKOR - 9,22 miljoni eiro.

Cenu atšķirības liecina, ka vietējie, iestagnējušie ceļu būves un ceļu atjaunošanas infrastruktūras krabji tika pārsteigti negaidīti. Mirklī, kad viņi to atskārta, sākās ļoti paniska rosīšanās un histēriski zvani politiskajiem jumtiem, lai taču uzspiež uz Latvijas valsts ceļiem un atrod veidu, kā nekaunīgo pretendentu diskvalificēt vai vismaz konkursu noraut!

Tuvākajās nedēļās mēs visi būsim liecinieki, vai Latvijas Valsts ceļi pieņems saimnieciski izdevīgāko lēmumu un spēs noturēties pretim spiedienam, īpaši situācijā, kad valsts tēriņiem Covid-19 krīzes apstākļiem jābūt pamatotiem un izsvērtiem, vai arī kartelis saņems savu iespēju iedzīvoties krīzes laikā. Negribas ticēt, ka Covid-19 pandēmijas ēnā kāds uzdrošināsies pieņemt neatbilstošus un bezkaunīgus lēmumus.

Pretēju viedokli par šo iepirkumu un tā uzvarētāju var izlasīt ŠEIT

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Troļļi

FotoTroļļošana - tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos kolektīvos. Baumošana un nepatiesību izplatīšana par kādu vai kādiem ir troļļošanas pirmsākums.
Lasīt visu...

21

Vai Latvija izmantos vai izniekos jaunas biznesa iespējas post-COVID pasaulē?

FotoSavulaik vēl jaunā un naivā Latvija sapņoja kļūt par banku paradīzi – “tuvāk par Šveici”. Par banku paradīzi tā netapa, drīzāk – par banku likvidatoru paradīzi. Sekoja sapnis par “tiltu starp Austrumiem un Rietumiem”, kas arī palicis neizsapņots. Vīzija par miljoniem Rīgas šprotu visā Krievijā palojošajās Latvijas piena upēs pamanījās izplēnēt ne vienreiz vien, neraugoties uz Latvijas uzņēmumu spītīgo vēlmi pēc katras krīzes tirgū atgriezties no jauna.
Lasīt visu...

6

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

FotoSaskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu dēļ tā var sanākt citā vietā". Satversmes 22.pantā ir noteikts, ka "Saeimas sēdes ir atklātas".
Lasīt visu...

3

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

FotoEiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats svarīgākais šajā ziņā ir tas, ka ES valstis tomēr ir gatavas vienoties un mēģināt pārvarēt šo krīzi kopā.
Lasīt visu...