"Latvijas gāzes" akcijām uzradies cits pircējs, tādēļ valdība steigā lemj "Ruhrgas" nosaukt savu cenu
PIETIEK02.09.2014.
Komentāri (10)
Iesaki rakstu: 
Latvijas valstij uzradies konkurents, kas pieteicies 47,23% šobrīd vācu EO.N. Ruhrgas piederošo koncerna Latvijas gāze akciju pirkšanai. Šāda informācija no iesaistītajām amatpersonām neoficiāli izskanēja jau pirms valdības otrdien pieņemtā lēmuma tomēr virzīties uz priekšu sarunās par Latvijas gāzes mazākuma akciju iegādi, un tas izskaidro aiz slēgtām durvīm pieņemtā lēmuma pēkšņumu.
Laimdotas Straujumas (Vienotība) valdība otrdien aiz slēgtām durvīm nolēma turpināt sarunas ar koncerna Latvijas gāze vācu akcionāru EO.N. Ruhrgas par tam piederošo 47,23% akciju iegādi, pēc sēdes atklāja ekoomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (kandidēs no Vienotības). Valdība nolēmusi izteikt vāciešiem, kas nolēmuši pamest reģionu, izpārdodot aktīvus, nesaistošu piedāvājumu par mazākuma akciju iegādi, paturot iespēju turpināt sarunas. Citiem vārdiem tas nozīmē, ka valdība nosauks Ruhrgas cenu, kas nebūs saistoša - valdība no tās varēs atkāpties vai paaugstināt. Otrs lielākais Latvijas gāzes akcionārs ir Krievijas gāzes piegādātājs Gazprom.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, piedāvātā cena, par kādu otrdien vienojusies valdība, ir pietiekoši augsta, ja ņem vērā, ka līdz galam neizdiskutēta ir Latvijas gāzes mazākuma akciju iegādes lietderība, tomēr tā esot aptuveni uz pusi mazāka, kā sākotnēji aplēstā. Pietiek jau rakstījis, ka cena, kuru konfidenciāli par sev piederošajām akcijām Latvijas valdībai bija nosaucis EO.N. Ruhrgas, bija 200-225 miljoni eiro.
Jautājums par Latvijas gāzes akciju iespējamo iegādi bija iekļauts valdības sēdes slēgtajā daļā un informācijai noteikts ierobežotas pieejamības statuss, ko Straujumas un arī pēdējās trīs Valda Dombrovska valdības izmantojušas kā līdzekli, lai izvairītos no lēmumu apspriešanas un publiskas kritikas. Līdz ar to amatpersonas, bažījoties par problēmām ar pielaides valsts noslēpumam saglabāšanu, savas bažas par lēmuma saimniecisko pamatotību pauž tikai neoficiāli.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, steigā pieņemtais lēmums turpināt sarunas par Latvijas gāzes akciju iegādi, tiek pamatots ar faktu, ka Latvijas valstij, kuria Ruhrgas jau pirms vairākiem mēnešiem izteica piedāvājumu par akciju atpirkšanu, uzradies vismaz viens konkurents. Līdz ar to ekonomikas ministrs Dombrovskis (attēlā) lēmumu valdībā virzījis ar pamatojumu, ka Latvijas valsts var zaudēt iespēju iegūt daļas gāzes piegādes monopolistā. Starp vismaz diviem potenciālajiem pircējiem, kā noskaidroja Pietiek, ir ar Lietuvas sašķidrinātās gāzes (LNG) termināli Klaipēdā saistīts uzņēmums, kurā pieder daļas arī Lietuvas valstij.
Pietiek jau rakstīja, ka Straujumas valdība 22. jūlijā aiz slēgtām durvīm vienojās atvēlēt 150 000 eiro padziļinātas izpētes (t.s. due diligence) veikšanai par iespējamo darījumu, iegādājoties vācu E.ON.Ruhrgas piederošos 47,23% mazākuma akciju uzņēmumā Latvijas gāze, šo darbu konkursa uzticot starptautiskajai auditorkompānijai Ernst&Young.
Kā reālākais variants darījuma shēmai tiek apspriesta valsts kapitālsabiedrības AS Latvenergo kā akciju pircēja iesaistīšana, par ko Pietiek jau rakstījis. Lai gan iepriekš tika apspriests variants, ka padziļināto izpēti jeb due diligence varētu apmaksāt Latvenergo, avoti valdībā Pietiek informēja, ka 150 000 eiro šīm vajadzībām tikšot ņemti no valsts budžeta līdzekļiem.
No sarunām ar iespējamā lēmumā sagatavošanā iesaistītām amatpersonām, kas, ņemot vērā informācijas ierobežotas pieejamības statusu, par detaļām piekrīt runāt tikai neoficiāli, šobrīd ir liela neskaidrība, kādi varētu būt akciju pirkuma līguma nosacījumi. Latvijas valstij būtu svarīgi, lai akciju pirkums nozīmētu, ka arī pēc Latvijas Gāzes biznesa sadalīšanas tā iegūtu 47,23% kapitāldaļu arī no monopolista atdalītajos biznesos.
Juridiski neskaidra ir arī darījuma ietekme uz iespējamo strīdu par Inčukalna pazemes gāzes krātuves īpašumtiesībām, kas ir Latvijas gāzes vērtīgākais aktīvs. Uzņēmums jau ir spēris soļus, lai tiesā nostiprinātu savas pretenzijas uz gāzes krātuvi, kurā tam pieder infrastruktūra. Valsts šajā tiesvedībā piedalās Privatizācijas aģentūras personā. Akciju iegādes darījums kontekstā ar strīdu par Inčukalnu Pietiek raksturots kā situācija, kad, iespējams, "valsts nopērk to, kas tai jau pieder".
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
