Iesaki rakstu: 
Šī gada 9.-10.oktobrī Turkmenistānas galvaspilsētā Ašgabatā tika aizvadīti divi grūti visnotaļ grūti iztulkojami un plašākai publikai maz zināmi pasākumi – 53. Starpreģionālās sadarbības sakaru jomā (SSSJ) Sakaru administrāciju vadītāju sēde un 24. SSSJ NVS valstu informācijas koordinācijas padomes sēde. To dalībnieku vidū bija arī pārstāvji no Latvijas.
Kas ir SSSJ?
SSSJ ir NVS valstu sadarbības platforma dažādu ar informācijas politiku saistītu jautājumu risināšanā un koordinēšanā. Papildus NVS valstīm un Afganistānai organizācijas sēdēs pastāvīgi piedalās arī trīs Eiropas Savienības dalībvalstis – Latvija, Lietuva un Slovēnija.
SSSJ tiek pamatoti uzskatīta par Kremļa lobistu platformu informācijas politikas jomā. Piemēram, jau tālajā 2007.gadā daudziem Latvijā bija pamatotas bažas, ka SSSJ ikgadējā sēde Jūrmalā tiks izmantota, lai lobētu Kremļa un Krievijas miljardiera Pjotra Avena intereses „Lattelecom” un „LMT” iespējamā privatizācijā. Spriežot pēc masu medijos atrodamās informācijas, P.Avena intereses Latvijā toreiz lobēja pats Krievijas sakaru ministrs Leonīds Reimans. Kremļa plāns toreiz neatmaksājās, un valsts lielāko telekomunikāciju uzņēmumu kontrolpakete palika valdības rokās.
Neskatoties uz to, Krievija turpina izmantot SSSJ savu interešu lobēšanai. Reimanu organizācijas galvgalī ir nomainījis jaunais Krievijas sakaru ministrs Konstantīns Noskovs, savukārt Latvijas puse, neskatoties uz virkni domstarpību ar Maskavu, joprojām regulāri piedalās kaimiņzemes sakarnieku rīkotajos pasākumos.
Īpaši absurdi tas šķiet pašreizējā informācijas kara apstākļos. No vienas puses, Latvijas valdība kritizē Krieviju par pret Latviju izvērstajām ietekmes aktivitātēm un centieniem destabilizēt Rietumu pasauli kopumā, bet no otras puses ļauj saviem ierēdņiem netraucēti piedalīties Kremļa kabatas organizāciju darbā.
Latvijas pārstāvji Ašgabatā
Šī gada oktobrī „aizstāvēt” Latvijas intereses Ašgabatā bija ieradušās trīs personas – Uldis Reimanis, Igors Apokins un Dita Danosa.
Satiksmes ministrijas valsts sekretāra pirmais vietnieks Reimanis plašākai sabiedrībai ir pazīstams ar savu neremdināmo kāri ikdienas vajadzībām izmantot ministrijas dienesta auto, kā arī ar neskaidrajām attiecībām ar afgāņu uzņēmēju Gulamu Muhamedu Gulami. Cik noprotams, tad pēdējais Reimanim iepriekš ir palīdzējis izkārtot tikšanās Centrālāzijā.
Papildus Reimanim Latvijas delegācijā Turkmenistānā piedalījās arī redzamākais Rīgas lobists Centrālāzijā Igors Apokins. Interesanti, ka SSSJ oficiālajos dokumentos viņš ir norādīts kā VARAM pārstāvis.
Aplūkojot VARAM algu 2018.gada algu izrakstus, patiešām ir atrodama informācija par kādu ministrijā nodarbinātu personu vārdā I.Apokins. Cik man zināms, tad Apokina pēdējais ieņemamais amats bija Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks Uzbekistanā. Varbūt es kļūdos un šoreiz Turkmenistānā bija ieradies kāds Apokina vārda brālis, kam ar iepriekš minēto personu nav nekāda sakara. Varbūt. Tiesa, nevar izslēgt, ka Apokins, sekojot citu Latvijas ierēdņu piemēram, ir iemācījies apvienot gan sūtņa, gan ierēdņa darbu divās dažādās institūcijās.
Papildus Reimanim un Apokinam uz Ašgabatu no Latvijas bija ieradusies arī Banku augstskolas lektore Dita Danosa, kas citkārt zināma kā Reimaņa kunga sieva (kaut viņa amatpersonas deklarācijā nav minēta). Sakarnieku tikšanās acīmredzot kalpoja par iemeslu tam, lai Reimanis ar Danosu par nodokļu maksātāju naudu izbaudītu romantisku atpūtu Centrālāzijā.
SSSJ sēžu būtība
SSSJ tikšanās laikā tika pieņemta virkne lēmumu un dokumentu, kas paredz NVS valstu sadarbības koordinēšanu sakaru un informācijas nozarēs. Izejot cauri visiem SSSJ apskatītajiem dokumentiem, īpaši acīs lēca tie, kas ir veltīti SSSJ turpmākajām darbībām pasaules interneta regulācijas jomā.
Piemēram, tie paredz, ka SSSJ dalībvalstis ir ar mieru atbalstīt Krievijas izstrādātās interneta regulācijas izmaiņas ANO un Starptautiskajā telekomunikāciju savienībā (STS), kā arī kopīgiem spēkiem atbalstīt SSSJ izvirzītās kandidatūras STS. Praksē tas nozīmē, ka SSSJ dalībvalstis ir vienojušās atbalstīt Kremļa ilgtermiņa mērķi – izmainīt pasaules interneta regulācijas kārtību, mazināt ASV un palielināt nacionālo valstu (autokrātisku režīmu) ietekmi tajā. Iepriekšminētais rada neizpratni par Latvijas lomu SSSJ un nepieciešamību piedalīties šāda veida pasākumos.
Lai gan Latvijai SSSJ ir tikai novērotājvalsts statuss, man ir pamatotas bažas, ka Kremlis izmanto šīs tikšanās, lai mudinātu Latvijas pusi atbalstīt Kremļa intereses starptautiskajā informācijas politikā. Interneta nozares eksperti ir vienisprātis, ka Maskava jau kādu laiku (vismaz kopš 2011.gada) cītīgi strādā pie tā, lai mazinātu Rietumvalstu un starptautiskās domēna vārdu korporācijas ICANN lomu pasaules interneta regulācijas procesos. Lai to panāktu, Kremlis izmanto sev simpatizējošo STS u.c. starptautiskās organizācijas kā platformu, lai ar „nopirktām” ārvalstu diplomātu balsīm iegūtu atbalstu pašu izstrādātajām iniciatīvām. Maskavas mērķis ir izmainīt pasaules interneta regulācijas procesu, lai nākotnē varētu netraucēti (bez Rietumu iejaukšanās) īstenot pilnīgu interneta cenzūru un kontroli.
Manis aprakstītā tikšanās Ašgabatā ir nelāgs priekšvēstnesis tam, ka Krievija tuvākajā laikā savu mērķu realizācijā varētu ievilkt arī Latviju, kuras ierēdņi, iespējams, paši neapzinoties, ir devuši mājienu, ka atbalstīs Maskavas iniciatīvas, lai nākotnē tā bez problēmām varētu ierobežot savu pilsoņu tiesības lietot brīvu internetu.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
