Iesaki rakstu: 
Mēs aicinām iestāties PRET Apvienoto Nāciju Organizācijas vienošanās „Par Globālo kompaktu par drošu, sakārtotu un regulētu migrāciju” (turpmāk - Kompakts) atbalstīšanu Marokā šā gada 10. un 11. decembrī!
Ir pamatotas aizdomas, ka
- Kompakts apdraud Latvijas Republikas suverenitāti valsts robežu, migrācijas, ārpolitikas un cilvēktiesību jautājumos. Nacionālo valstu tiesības lemt par savu imigrācijas politiku tiek pamazām pārnestas uz „starptautisko sadarbību un globālo partnerību”;
- šis dokuments ir pirmais solis, lai pārvērstu migrāciju par cilvēktiesībām, kas stāvētu pāri nacionālo valstu likumiem un kļūtu par ierastu starptautisko tiesību praksi. Tajā nav ne vārda par nelegālās imigrācijas problēmu - tiek izšķirta tikai „regulāra” un „neregulāra” imigrācija;
- Kompakts, kas it kā esot juridiski nesaistošs, tomēr var kļūt juridiski saistošs, piemēram, uzreiz pēc tā parakstīšanas Marokā to pārstrādājot par ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju. Kompakts arī tāpat būs juridiski saistošs kā starptautisko paražu tiesību norma. Kompakta desmitiem reižu minēti vārdi: „we commit” (no angļu val. - mēs apņemamies). Kompakts paradzēts kā juridiskais pamats parakstījušo valstu jaunas likumdošanas izstrādāšanā;
- Migrācijas Kompaktā vairākkārt migrācija tiek nosaukta par viennozīmīgi pozitīvu parādību, kas veicinot “labklājību, inovācijas un ilgtspējīgu attīstību”. Tas ir ļoti vienpusīgs skatījums, kas ir pretrunā ar reāliem faktiem un to, ar ko jau šobrīd saskaras imigrācijai atvērtās valstis;
- Kompakts apdraud vārda un preses brīvību, jo tiek aicināts ieviest „naida noziegumu” un „naida runas“ likumus. Paredzēta mediju profesionāļu izglītošana „par imigrācijas problēmām un terminoloģiju” un mediju „uzskatu veidošana”. Tiek runāts par valsts finansējuma atņemšanu politiskajām partijām, kuras uzdrošinās runāt par imigrācijas ierobežošanu.
Tie ir tikai daži no daudzajiem punktiem, kuri, ja Kompakts tiktu atbalstīts, varētu ierobežot mūsu valsts pašnoteikšanās iespējas robežu kontroles, imigrācijas, vārda un preses brīvības, kā arī mākslinieciskās izteiksmes, zinātniskās darbības u.c. jomās. Vairākas valstis jau ir atteikušās atbalstīt Kompaktu, jo tas var nostāties pret nacionālas valsts suverenitāti.
Pat, ja šīs aizdomas būtu iespējams kliedēt ar pārliecinošiem argumentiem, tas līdz šim vēl nav izdarīts. Kopš jūnija dokuments vēl pat nav laicīgi iztulkots oficiāla tulkojuma formā Latvijas Republikas valsts valodā, lai katrs varētu ar to savlaicīgi iepazīties. Tas nav publiski apspriests plašsaziņas līdzekļos.
Pat ierobežotas informācijas situācijā Latvijas iedzīvotājos ir ne mazums raižu par Latvijas politiķu nodomu atbalstīt Migrācijas Kompaktu. Tā sekas var tieši skart ikvienu ģimeni Latvijā, tādēļ nav pieļaujams to atbalstīt pēkšņuma un noslēpumainības gaisotnē. Tas jau tagad cilvēkos vairo sarūgtinājumu, nedrošību un neuzticēšanos valsts pārvaldei.
Aicinām valdību izturēties atbildīgi un lemt par Globālās migrācijas Kompakta atbalstīšanu vai neatbalstīšanu tikai pēc tam, kad būs veikta dokumenta skaidra analīze un pārliecinošs, atklāts izskaidrošanas darbs, lai Latvijas tauta var saprast Kompakta būtību un izteikt savu viedokli par to!
Mīlot Latviju,
1. Lidija Lasmane - Doroņina, pretošanās kustības dalībniece
2. Jānis Rožkalns, Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieks, pretošanās kustības dalībnieks
3. Jānis Vanags, Latvijas Evaņģēliski Luteriskās baznīcas arhibīskaps
4. Zigmars Liepiņš, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks, Latvijas Nacionālās Operas valdes priekšsēdētājs
5. Māra Zālīte, Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece, rakstniece, dzejniece
6. Džemma Skulme, Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece, gleznotāja
7. Roze Stiebra, Latviešu animācijas filmu režisore un veidotāja
8. Jānis Pujats, kardināls, Romas katoļu baznīca
9. Alvis Hermanis, režisors, Jaunā Rīgas teātra direktors
10. Gundars Āboliņš, aktieris, režisors
11. Viesturs Rudzītis, ārsts, psihoterapeits, rakstnieks
12. Pāvils Brūvers, Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieks, bīskaps emeritus
13. Jānis Vēveris, Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieks
14. Harijs Tumans, LVU Vēstures un filozofijas fakultātes profesors
15. Jānis Ūdris, rakstnieks, vēsturisko romānu autors
16. Ilze Ostrovska, Dr. Philos
17. Andris Buiķis, akadēmiķis, zinātņu doktors, politiķis
18. Aivars Hermanis, mūziķis
19. Dr. Andrejs Mūrnieks, pedagogs un mūziķis
20. Ginta Pētersone, mūziķe, JVLMA, EDMS pasniedzēja
21. Jurģis Klotiņš, mūziķis, politiķis
22. Reinis Zariņš, koncertpianists
23. Baiba Sipeniece - Gavare, TV un Radio raidījumu vadītāja
24. Ruta Štelmahere, dzejniece un gleznotāja
25. Egīls Šņore, dramaturgs
26. Anna Rancāne, dzejniece, žurnāliste
27. Ēriks Jēkabsons, mācītājs, bijušais Iekšlietu ministrs
28. Ilze Vanaga, politiķe
29. Sandra Vensko, rakstniece
30. Elita Veidemane, Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece, žurnāliste
31. Dr. Guntis Kalme, mācītājs, publicists
32. Pēteris Bankovskis, rakstnieks, žurnālists, mākslas zinātnieks
33. Raimonds Knesis, dzejnieks, mākslinieks
34. Iveta Simkus, dzejniece, filozofe
35. Agita Draguna, dzejniece
36. Ieva Samauska, rakstniece
37. Vladis Spāre, rakstnieks, žurnāla “Jaunā Gaita” redaktors
38. Rita Eva Našeniece, publiciste
39. Sandra Rutmane, tulkotāja
40. Silvija Brice, tulkotāja
41. Inguna Bauere, rakstniece
42. Dace Priede, rakstniece
43. Jānis Bitāns, Liepājas Sv. Annas draudzes mācītājs
44. Kristaps Bricis, tulkotājs
45. Ilgvars Gravnieks, arhitekts
46. Haralds Sīmanis, dziedātājs, komponists
47. Artūrs Irbe, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, hokejists
48. Vestards Šimkus, pianists, komponists
49. Mārtiņš Brauns, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks, komponists
50. Vija Beinerte, kinorežisore un esejiste
51. Alda Vāczemniece, tulkotāja
52. Artūrs Snips, rakstnieks
Piezīme: Laika trūkuma dēļ vēstulē uzskaitīto personu piekrišana vēstules saturam ir sniegta elektroniskās sarakstes formātā.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
