Latvijas Klaunu ģilde* lūdz atlaist Kaprānu no darba par aizskarošu publisku runu
Latvijas Klaunu ģilde*09.07.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Klaunu ģilde nosūtījusi lūgumu kultūras ministrei Dacei Melbārdei atbrīvot no ieņemamā amata ārštata padomnieku mediju lietās Mārtiņu Kaprānu (attēlā) sakarā ar dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, publiskā runā aizskarot klauna profesijas prestižu, pielīdzinot klaunus neprofesionāliem politiķiem.
“Klauna profesija tāpat kā profesionālā aktiera vai profesionālā akadēmiskā mūziķa profesija ir gan radošs, gan smags fizisks darbs, kura mērķis ir sagādāt spilgtas emocijas, likt aizdomāties par mūsu sadzīves paražām un dzīvināt prieku mūsu bērnu sirdīs,” norāda ģildes izpilddirektors Paulis Lejiņš. “Klauni nav pelnījuši, lai tos pielīdzinātu Kaimiņam vai Bondaram.”
Klaunu ģildes padome uzsver, ka skandalozu politiķu kā Artuss Kaimiņs pielīdzināšana klauniem faktiski ir pejoratīvs apzīmējums profesijai līdzīgi kā aizskarošu būtu jebkuru neprofesionālu politiķu dēvēšana par balerīnām, aktieriem, muzikantiem vai komponistiem. Klauns ir skaista, cilvēkiem prieku dāvājošas profesija, nevis lamuvārds kā idiots vai nelietis.
Vārds “klauns” cēlies no lejasvācu un frīzu klönne ar nozīmi neveiklis, zemnieks, kas cēlies no latīņu colonus – kolonists, fermeris.
Daudzi izcili skatuves mākslinieki ir profesionāli klauni, piemēram, Latvijas Nacionālā teātra nopelniem bagātā aktrise Svetlana Bless ir absolvējusi Maskavas cirka un estrādes mākslas akadēmiju. Rīgā cirka izrādīšana notikusi jau 16. gadsimta sākumā, ierodoties ceļojošām trupām no Eiropas, raksts varētu sanākt teju bezgalīgs, tāpēc apstāsimies pie paša galvenā – 1888. gadā celtā Salamonska cirka, kas, uz dzelzceļa sliežu karkasa būvēts, savā vietā stāv joprojām.
Jurija Ņikuļina balvu piešķirošā Klaunu ģilde ir dibināta 2012. gadā Daugavpilī un pārstāv komiķus, kuri kā brīvās profesijas pārstāvji darbojas klasiskā cirka un bērnu izklaides žanrā. Latvijas Klaunu ģilde ir starptautiskās asociācijas L'Association internationale de solaire cirque comédien pārstāvniecība.
* Red. piez.: vispār gan šāda organizācija Latvijā vismaz oficiāli nav reģistrēta, bet tas jau nekas - tāpat jau kāds šo viedokli ir rakstījis.
Foto no kasjauns.lv
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
