Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Iepazinušies ar Stambulas konvencijas piedāvāto vardarbības mazināšanas stratēģiju, vēlamies paust viedokli par šo dokumentu, ņemot vērā, ka tā ratificēšana var skart ikvienu Latvijas iedzīvotāju.

Pirmkārt vēlamies uzsvērt, ka vardarbība pret sievieti ir pretrunā gan ar kristīgo ticību, gan ar cilvēcību un ka vardarbība vispār ir jāizskauž no cilvēku savstarpējām attiecībām. Pret vardarbību ir jācīnās visos līmeņos - no izglītošanas un likumdošanas līdz atbalsta sniegšanai vardarbības upuriem.

Kristīgās baznīcas risina šos jautājumus, aicinot cilvēkus veidot attiecības, balstoties uz savstarpēju cieņu un ņemot vērā autentisku otras personas labumu. Tam kalpo Evaņģēlija sludināšana, sagatavošanās kursi pirms laulībām, dažādas ģimenes terapijas iniciatīvas un vecāku izglītošanas pasākumi. Uz to ir vērsta arī dažādu kristīgu organizāciju darbība, kas sniedz konkrētu palīdzību vardarbības upuriem.

Stambulas konvencijā jeb “Eiropas Padomes konvencijā par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” valstis apņemas izskaust vardarbību pret sievietēm dažādās formās. Tāda apņemšanās ir vērtējama ļoti pozitīvi. Šaubas un bažas izraisa tas, kā konvencijas autori analizē vardarbības cēloņus. Par tādiem tiek nosaukti nevis cilvēku netikumi, kļūdas un vājības, bet tradīcijas, kultūra, reliģija un ģimenes institūts.

Konvencija nevēršas pret vardarbības popularizēšanu medijos un pret pornogrāfiju, kurā sieviete viszemiskākajā veidā tiek padarīta par priekšmetu. Konvencija vispār neaktualizē jautājumu par pārmērīgu alkohola vai narkotiku lietošanu, kas vislielākā mērā ir saistīta ar vardarbību gan ģimenēs, gan ārpus tām. Tāpat konvencija neaizsargā ieņemtos bērnus no tik galējas vardarbības formas kā aborts.

Tā vietā Stambulas konvencija vardarbību - Eiropas kontekstā! - saista ar „vēsturiski izveidojušos sieviešu un vīriešu varas nevienlīdzīgu sadalījumu”, īpaši problemātisks ir konvencijas 12.pants, kurā teikts: “Konvencijas dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai veicinātu izmaiņas sociālās vides un kultūras noteiktajos sieviešu un vīriešu uzvedības modeļos nolūkā izskaust aizspriedumus, paražas, tradīcijas un jebkādu citu praksi, kuras pamatā ir ideja (..) par sieviešu un vīriešu lomām, kas padarītas par stereotipiem.”

Netiek konkretizēts, kuras sieviešu un vīriešu lomas šī konvencija uzskata par vardarbību veicinošām. Tas ļauj konvenciju skaidrot ļoti plaši un to vērst arī pret svarīgām vērtībām un ģimenes institūtu kā tādu.

Līdzīgi nekonkrēts ir konvencijas paskaidrojošā ziņojuma 85.punktā sacītais: „Šā panta pirmajā daļā minēto pienākumu pamatā ir projekta autoru pārliecība par to, ka pašreizējos sieviešu un vīriešu uzvedības modeļus bieži vien ietekmē aizspriedumi, dzimumu stereotipi un dzimumu diskriminējošas paražas vai tradīcijas. Tāpēc Konvencijas dalībvalstīm jāveic pasākumi, kas nepieciešami, lai veicinātu izmaiņas domāšanā un attieksmē.” Nav pasacīts, kādus dzimumu stereotipus būtu nepieciešams mainīt.            .

Kopumā var konstatēt, ka konvencija neaicina cīnīties ar patiesajiem vardarbības cēloņiem, bet paver iespējas uzspiest Latvijai sociālā dzimuma (gender) ideoloģijā balstītu sabiedrības pārveidošanas projektu, kas būtu pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi.

Mēs - Latvijas kristīgo baznīcu vadītāji - aicinām politiķus, valdību, ierēdņus uztvert Stambulas konvencijas nosaukumā izteikto nepieciešamību kā pamudinājumu darīt visu nepieciešamo, lai novērstu reālos cēloņus vardarbībai ģimenē, līdz ar to apkarojot vardarbību, kas vērsta pret sievietēm.

Runājot par konvencijas saturu, uzskatām, ka pašreizējā formā tā nav pieņemama, jo satur būtiskas nepilnības, kuras pieļauj tendenciozus, ideoloģiskus skaidrojumus - arī tādus, kam nav nekādas saistības ar vardarbības izskaušanu. Ja Saeimai tomēr nāktos Stambulas konvenciju ratificēt, mēs aicinām nodrošināt to, lai būtu aizsargātas Latvijas Republikas Satversmē un likumos ietvertās vērtības.

Rīgā, 2016.gada 29.aprīlī

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Mucā

FotoPadomju valstī dzīvojušie izstrādāja tikai šim režīmam atbilstošu «dzīvesziņu». Šodien mēs to dēvētu par «Kā labāk dzīvot». Kā labāk, kā gudrāk, kā pareizāk, kā izdevīgāk un citus «kā» padomju pilsoņi apvienoja vienā, un oriģinālvalodā tas skanēja tā: «Солдат спит, а служба идет!» «Kaut kareivis guļ, tā dienesta laiks virzās uz priekš un tuvojas beigām».
Lasīt visu...

21

Politiskai intrigai – birokrātisks restarts

FotoCitur Latvijā šo ziņu pat nepamanīja, taču jūrmalniekus tā nervozē: oktobra sākumā ģenerālprokuratūra atjaunoja apsūdzību Gatim Truksnim par Zaļo un zemnieku savienības "iespējamu nelikumīgu finansēšanu”.
Lasīt visu...

18

Gribētos zināt, kuram gan šādai nelietībai pacēlās roka

FotoPadsmit gadus nostrādājot PR jomā un daļēji tieši tādēļ no tās aizejot, šādas metodes (skat. zemāk), protams, nepārsteidz. Tomēr gribētos zināt, kuram gan šādai nelietībai pacēlās roka. Neba nu žurnālists pats iedomājās. Kuram šķiet, ka tiem, kas var glābt veselību un pat dzīvības ikvienam no mums (tai skaitā arī ikvienai no 100 "gudrajām galvām"), nevajadzētu nodrošināt jau apsolīto? Jo šis jau nav stāsts par to, ko dara un kā ārstē kāds konkrēts ārsts, bet gan pretsitiens tam, par ko Dr. Aizsilniece cīnās visu mediķu vārdā. Un tas ir nožēlojami.
Lasīt visu...

21

Var gadīties, ka vienu rītu Šveices advokāts būs "pārdozējis" viagru un viņam blakām gauži raudās skaists puisītis

FotoNav tālu tā dieniņa, kad visiem „arestētās mantas afēras” dalībniekiem, jumtotājiem un labuma guvējiem nāksies atbildēt. Visiem, izņemot vienu - galveno beneficieri, smagos noziegumos apsūdzēto Lembergu.
Lasīt visu...