Latvijas lielākais politiskais tīmeklis. Un kurš ir biedrs Zirneklis?
Otto Ozols*08.11.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Par pašreizējo politisko situāciju ir jādiskutē daudz nopietnāk un dziļāk. Nereti tiek mēģināts visas problēmas novelt uz dažām oligarhu kabatas partijām. Tomēr mums jāatceras, ka, piemēram, ZZS ir tikai daļa no visas šīs īpatnējās politiskās virtuves puzles.
Pēdējos 10+ gadus lielākais varas komplekts ir piederējis Vienotībai (visās tās mutācijas formās) - 4 premjeri, 4+ eirodeputāti, eirokomisāra postenis, izglītības, labklājības, finanšu, ekonomikas, iekšlietu un citu ministru portfeļi. Kopā faktiski vislielākais politiskās varas komplekts jau desmit gadus. Tas, protams, neatbrīvo citus no atbildības, tomēr ir jākonstatē, kam faktiski bijusi lielākā ietekme.
Tāpat jāatceras, ka šajā laikā turpinājās, uzplauka, izvērsās ļoti nopietnas afēras - pelēkmelnās naudas mazgāšanas shēmas bankās, OIK, Citadeles afēra, būvnieku kartelis, utt, utt. Nevar teikt, ka vienotībnieki ir vienīgie šajās kriminālajās shēmās iesaistīti (to precīzi zina tikai izmeklētāji un paši), bet nenoliedzams ir fakts - šīs simtu miljonu, pat miljardu eiro afēras nevarēja notikt bez ietekmīgākā politiskā grupējuma piekrišanas un/vai iesaistes.
Būtu bezatbildīgi un naivi iedomāties, ka viņi "nezināja un neko neredzēja, nesaprata”. Protams, šī grupējuma cilvēki ir jau noslīpējuši atrunas, lai izvairītos no atbildības, bet tas nekādi nemaina faktu, ka runa ir par milzīgām, kriminālām afērām. Netīrām, ciniskām - apzogot valsts budžetu, viņi rīkojās sliktāk nekā ziedojumu trauka zagļi bāreņu namā.
Ar Vienotību gan ir jāsaprot plašāks politisko hameleonu slānis - jāatceras, ka, sākot vismaz no 2017. gada, dažādi Vienotības cilvēki saplūda citās partijās, to veidojumos. Daļa Vienotības cilvēku pēkšņi parādījās JKP, tad A/Par! un vēl dažās. Tā faktiski viņi nosedza visu politisko laukumu un de facto saglabāja politisko ietekmi. Jo pašas Vienotības reitingi bija šķidri, tāpēc tika nolemts iepludināt savus ietekmes cilvēkus citās partijās.
Viens no piemēriem - bijušais Laimdotas Straujumas padomnieks Gatis Eglītis - JKP. Un vēl virkne darboņu ar līdzīgu pagātni, īpaši no drošībnieku aprindām. (Bordāns tik aizkustinoši naivi cerēja izveidot valdību. Viņš tiešām nenojauta, ka Vienotības politbirojs un viņa zirnekļi visu jau bija izlēmuši - viņi zināja katru Bordāna soli un pat nedomāja viņam dot reālu varu.)
Cits spilgts piemērs otrā pusē - ne velti Vienotības eirodeputātes Sandras Kalnietes padomnieks, biroja vadītājs visus šos gadus bija A/Par! politiskais krustēvs Pēteris Viņķelis. 2018. gada Saeimas vēlēšanu laikā viņš vienlaikus bija... Vienotības dižbiedres Sandras Kalnietes biroja vadītājs Briselē un A/Par! marionešu teātra leļļu meistars… (Ak, kāda sagadīšanās!)
Mēģinot saprast, kāpēc šādas ļoti rafinētas spēles, ir jāatceras, ka OIK, būvnieku kartelis, melnās naudas shēmas, banku afēras - tie visi ir nozagtu miljardu jautājumi. Un, ja būtu jāatbild likuma priekšā - tad tie būtu ļoti nopietni cietumsodi.
Bet pats svarīgākais - mums ir graujoša demogrāfiskā bilance, ilgstoši nereformētas valsts nākotnei eksistenciāli svarīgas nozares - izglītības, veselības, sociālās. Tā ir sagadīšanās, ka tas viss stagnē jau gadiem? Tiešām? Padomāsim gan.
Zinātāji saka, ka Latvijas politiku jau gadiem ilgi kontrolē ļoti apšaubāmu personu tīkls, kura centrā ir kāds trekns zirneklis. Tāds, kuram jau gadiem ilgi bijušas nopietnas problēmas ar drošības pielaidēm. Jo stratēģisko sabiedroto drošības iestādes savus pienākumus pilda profesionāli un atbildīgi - neatļaujas izlikties, ka "neko neredz un nesaprot”. Kā tas neizskaidrojami bieži gadījies mūsu SAB Jānim Maizītim un viņa priekšgājējam Jānim Kažociņam (tagad Valsts prezidenta padomnieks).
Zirnekļa vadītais tīmeklis veikli maina nosaukumus, organizatoriskās formas, izkārtnes un marionetes. Nemainīgas paliek simtu miljonu afēras, dziļa korupcija, politiskā stagnācija, sabotētas reformas, neefektīvās drošības iestādes un pieaugoša kontrolē pār medijiem.
Un šajā 18. novembrī Zirneklis Jums atkal draudzīgi piemiegs ar aci. Un labvēlīgi atļaus savam cilvēkam Ordeņu kapitulā izdalīt Triju Zvaigžņu ordeņus. Protams, tiem, kuri būs mācējuši labi uzvesties.
Tātad atceries - proties uzvesties, un zirnekļa kontrolētie sociopāti, mahinatori un plintnieces Tevi varbūt pat uzslavēs.
Un visbeidzot - cienījamie mediķi, skolotāji, nelolojiet ilūzijas, ka kaut kas reāli mainīsies, kamēr šīs grupējums turpinās kontrolēt valdību un Saeimu. Zirnekļa saimniekam vismazāk vajadzīga stipra un veiksmīga Latvijas medicīnas, izglītības sistēma. Tieši otrādi - viņam vajag, lai mūsu valsts noasiņo no iekšpuses. Un, kamēr precīzi neidentificēsim politisko augoņu patiesos avotus, tikmēr uz patiesu atveseļošanos cerēti ir grūti.
* "MeriDemokrātu" - brīvdomātāju kustības vadītājs
Seko mums 
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
