“Latvijas Loto” personāldaļas vadītājai iekārtota papildu “barotava” meitasuzņēmuma “Latloto nams” valdē
PIETIEK20.10.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kā izrādās, ne tikai valsts azartspēļu uzņēmuma – AS Latvijas Loto valdes un padomes locekļiem ir nodrošinātas iespaidīgas algas un vēl iespaidīgāks tās pieaugums. Nav aizmirsti arī otrā līmeņa priekšnieki, - Latvijas Loto Juridiskās un personāla daļas vadītājai Diānai Dilbai ir nodrošināta vēl papildu „barotava” šīs kapitālsabiedrības meitas uzņēmuma Latloto nams valdē.
Kā rāda D. Dilbas valsts amatpersonas deklarācija par 2019. gadu, pērn viņa Latvijas Loto Juridiskās un personāla daļas vadītājas amatā algā saņēmusi 43 389 eiro. Taču ar to nav bijis pietiekami, un papildu „barotavā” – meitasuzņēmuma Latloto nams valdes locekļa amatā viņa tikusi pie vēl 25 207 eiro, tādējādi kopējiem gada ienākumiem sasniedzot 68 596 eiro jeb vidēji nedaudz vairāk nekā 5700 eiro mēnesī.
Pietiek jau ir aprakstījis iespaidīgo – par aptuveni piekto daļu – atalgojuma pieaugumu, ko pērn ir piedzīvojusi Latvijas Loto vadība, kas kategoriski atsakās sniegt jebkādus skaidrojumus par šo ienākumu palielinājumu, - normatīvie akti neuzliekot tai par pienākumu sniegt sabiedrībai šādas ziņas.
Kā izrādās, šāds atalgojuma palielinājums ir nodrošināts arī valsts azartspēļu uzņēmuma otrā līmeņa priekšniekiem. D. Dilbas amatpersonas deklarācija rāda, ka viņas atalgojums Latvijas Loto 2018. gadā ir bijis „tikai” 37 810 eiro, - tātad gada laikā tas pieaudzis par vairāk nekā piecarpus tūkstošiem eiro.
Arī papildu „barotavā” – Latloto namā D. Dilba piedzīvojusi ienākumu pieaugumu – 2018. gadā viņas alga tur bijusi 22 210 eiro. Tas nozīmē, ka gada laikā divos amatos viņa kopā saņēmusi par 8676 eiro vairāk nekā gadu iepriekš.
Šādu ienākumu pieaugumu D. Dilba, kā rāda viņas deklarācija, arī attiecīgi „atzīmējusi”, par 28 431 eiro iegādājoties 2018. gada izlaiduma automašīnu Audi A5 Sportback.
Jāpiebilst, ka 2018. gadā Latvijas Loto personāldaļas vadītāja un Latloto nama valdes locekle ir spējusi gūt arī citus ienākumus – no SIA Lenoka viņa „ienākumos no saimnieciskās darbības un komercdarbības” saņēmusi vēl 31 393 eiro.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
