„Latvijas Loto” plāno gūt papildu peļņu ar jaunām azartspēlēm – arī uz skolu jaunatni mērķētām
PIETIEK19.11.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Maskējoties ar „sabiedriskā labuma mērķiem”, valsts azartspēļu kompānija – AS Latvijas Loto plāno gūt peļņu ar jaunām azartspēlēm, attīstot divas jaunas sporta tēmai veltītas valsts mēroga izlozes - momentloteriju Sporta loterija un interaktīvo izlozi Sporto visi. Turklāt otrajā no šīm izlozēm faktiski iecerēts iesaistīt arī izglītības iestādes un to nepilngadīgos audzēkņus.
Kā liecina Pietiek rīcībā nonākušais plāns, ko Maijas Kubli (attēlā) vadītais Latvijas Loto uzskata par komercnoslēpumu, ir iecerēts jaunās azartspēles pasniegt kā „sabiedriskā labuma projektus”.
Lai peļņas gūšana no jauno azartspēļu rīkošanas neradītu nevēlamu sabiedrisko rezonansi laikā, kad visu citu azartspēļu rīkošanu valsts ir aizliegusi, Latvijas Loto ir nolēmis tās nomaskēt ar „koncepciju valsts mēroga izložu projekta uzsākšanai”.
Iecerēts izziņot, ka šis projekts „būtu veltīts noteiktam sabiedriskā labuma mērķim - finansiālam atbalstam sporta dzīves veicināšanai Latvijas izglītības iestādēs, kā arī nometnes Personības akadēmija rīkošanai”.
Plānā minēts, ka Latvijas Loto plāno rīkot divas tematiskas loterijas - "pirmo reizi Latvijā interaktīvo izlozi ar geotargetinga principu Sporto visi un īpašu momentloteriju Sporta loterija ar lielo laimestu vismaz 100 000 eiro apmērā". Sporta loterijas pārdošanu Latvijas Loto plāno sākt nākamā gada maijā, bet interaktīvo izlozi – septembrī.
Īpaši apšaubāma varētu būt valsts azartspēļu kompānijas iecerētā interaktīvā izloze, jo faktiski plāns paredz azartspēlēs savā veidā iesaistīt skolu jaunatni, to nomaskējot ar palīdzību izglītības iestādēm.
Slepenajā ziņojumā šī iecere aprakstīta šādi: „Tās ietvaros reizi nedēļā tiks izlozēti nedēļas laimētāji un vienlaicīgi arī noteikta ģeogrāfiski tuvākā izglītības iestāde, kura piedalās projektā Sporto visa klase un kura varēs saņemt 5000 euro skolas sporta dzīves uzlabošanai.
Katra izglītības iestāde gada laikā 5000 euro naudas summu varēs saņemt tikai vienu reizi, tādējādi dodot vienlīdzīgas iespējas citām tuvākajām skolām. Ja ģeogrāfiski vienādā attālumā no izlozes laimestu ieguvējiem atradīsies vairākas izglītības iestādes, kuras piedalās projektā Sporto visa klase, naudas atbalsta saņēmējs tiks izraudzīts izlozes veidā.”
Pamatā šiem plāniem ir peļņas aprēķini, kas skaidri norādīts arī slepenajā plānā: iecerēts, ka „abu valsts mēroga izložu apgrozījums katrā pilnā gadā (12 mēnešu laikā) sasniegs 4 000 000 euro papildus Latvijas Loto vidēja termiņa darbības stratēģijā 2019. - 2021.gadam plānotajam apgrozījumam 2021.gadā, nodrošinot papildus peļņu”.
Lai šo priekšlikumu varētu īstenot, Latvijas Loto vadība aplēsusi, ka nepieciešams veikt izmaiņas vairākos ar 2021. gada valsts budžeta paketi saistītajos tiesību aktos.
Vispirms esot nepieciešams nepiemērot iedzīvotāju ienākuma nodokli šo izložu laimestiem, kas „nodrošinās valsts mēroga momentloterijai Sporta loterija labvēlīgākus nosacījumus pārējo Latvijas Loto momentloteriju portfelī, kā arī pagarinās šīs momentloterijas dzīves ciklu, kas parasti šai momentloterijai būtu ap diviem gadiem, un nodrošinās nepieciešamo apgrozījumu sabiedriskā labuma mērķa īstenošanai ilgtermiņā”.
Savukārt attiecībā uz interaktīvo izlozi Sporto visi esot jāņem vērā. ka „šīs izlozes organizēšana vispār nebūtu iespējama, ja uz tās laimestiem netiktu attiecināta iedzīvotāju ienākumu nodokļa nepiemērošana”, jo tādā gadījumā tā nespētu ģenerēt nepieciešamo papildu peļņu.
Latvijas Loto vadība uzskatot, ka šim „nosacījumam ir fiskāli neitrāls efekts uz iedzīvotāju ienākuma nodokli, jo pašlaik apgrozījuma pieaugums no jaunajiem valsts mēroga izložu produktiem vidēja termiņa budžeta fiskālajās prognozēs nav ietverts”.
Seko mums 
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.