Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Galvenais valsts pastāvēšanas priekšnosacījums ir cilvēki. Ja mēs zaudēsim savus cilvēkus, mēs zaudēsim arī savu valsti. Demogrāfi prognozē, ka Latvijā pēc 100 gadiem dzīvos tikai 0,4 miljoni cilvēku. Kopš neatkarības atjaunošanas 20 gadu laikā 500 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju auglīgajā vecumā ir radījuši tikai 300 tūkstošus pēcnācēju. Nākamā paaudze, šie 300 tūkstoši, pašreizējā dzimstības līmeņa situācijā radīs augstākais tikai 150 tūkstošus pēcnācēju.

Ja stāvoklis kardināli nemainīsies, prognozes ir baigas – ņemot vērā straujās emigrācijas tendences - no pašreizējiem 1,22 miljoniem  latviešu visticamāk līdz 2030-2040. gadam būs palikusi apmēram puse. Līdz ar to latvieši pakāpeniski sāks kļūt par minoritāti savā valstī.

Skaidri jāsaprot, ka latvieši kā minoritāte Latvijas teritorijā nespēs noturēt savu valsti. Spilgts pierādījums ir nesenais Krimas aneksijas precedents. Tiklīdz Latvijā būs cerīgs referenduma iznākums par atkalpievienošanos mūsu lielajam austrumu kaimiņam, tā tas operatīvi un profesionāli tiks sarīkots. Ja pēc pārdesmit gadiem tas nebūs austrumu kaimiņš, tad mūsu tautas 1000 gadu  ilgā vēsture liecina, ka vienmēr kāda spēcīgāka vara ir pār mūsu tautu valdījusi.

Nevajadzētu būt naiviem un uzskatīt, ka ES, ASV, vai NATO mūs noteikti pasargās. Uz to ilgākā termiņā nevar paļauties. Mums ir pašiem jāizdara viss iespējamais. Ja mūsu demogrāfiskā situācija virzīsies līdzšinējos tempos, tad visdrīzāk nebūs jāgaida ilgāk kā 20-30 gadu, līdz iedzīvotāju skaits būs samazinājies zem 1,5miljoniem, bet latviešu īpatsvars nokrities iespējams pat zem 50% no kopējā iedzīvotāju skaita. Tiklīdz tas notiks, tā būs iespējama tikai bezcerīga cīņa ar sekām.

Tomēr, vai Latvija pastāvēs pēc 20-30 gadiem, būs zināms jau ātrāk. Tas ir atkarīgs no realizētās politikas tuvākajos 10 gados. Kāpēc laika ir tikai aptuveni 10 gadu? Tādēļ, ka vēl 1985. – 1990. gadā dzima daudz bērnu (aptuveni 40 000 bērnu gadā). Šie bērni tagad ir sasnieguši vecumu, kad paši var radīt bērnus. Pēc 1991. gada strauji samazinājās jaundzimušo skaits, un līdz ar to arī vēlāk būs ievērojami mazāk vecāku, kas vispār varētu radīt pēcnācējus (1994. gadā jau bija tikai 24 000 jaundzimušo).

Pašlaik bērnu radīšanas vecumā (20-30 g.) ir ļoti daudz cilvēku, pēc 10 gadiem tādu būs ievērojami mazāk. Ja visi pārējie apstākļi paliks nemainīgi, tad jaundzimušo skaits neizbēgami samazināsies proporcionāli šai starpībai. Tad mums visus resursus vajadzēs faktiski divas reizes vairāk nekā šodien. Ja šodien jau tas ir ļoti sarežģīti, tad pēc 10 gadiem var būt neiespējami.

Lai sasniegtu vēlamo rezultātu, šodien vienai ģimenei būtu jāaudzina 3 bērni, kas ir jau ļoti augsts mērķis. Tad pēc 10 gadiem, lai sasniegtu to pašu rezultātu, būtu jāaudzina jau 6 bērni. Piekritīsiet, ka šāds mērķis ir utopisks. Šī nepilnā desmitgade ir mūsu pēdējā iespēja. Vēlāk process jau būs neatgriezenisks. Tātad mums ir palikuši tikai 10 gadu, lai realizētu Latvijas glābšanas plānu. Tas nozīmē – ne tikai plāna izstrādāšanu, bet arī finanšu piesaisti un ieviešanu dzīvē.

Vai mums ir šāds valsts glābšanas plāns? Latvijā ir radīti dažādi plāni un stratēģijas – Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija un no tā izrietoši: Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes, dažāda līmeņa veselības veicināšanas programmas, vadlīnijas un plāni, reemigrācijas plāns u.c. Skatoties no mēroga, kas nepieciešams demogrāfijas glābšanai, šie dokumenti vairāk atgādina šķietami gudru teorētisku mācību grāmatu par skaisto sapni. Tur ir izvirzīti labi mērķi, tomēr šajos dokumentos trūkst konkrētu realizējamu ideju vai tādu ideju, kuras varētu reāli ietekmēt situāciju un tiešām ko būtiski izmainīt.

Šajos dokumentos trūkst arī pienācīgas esošās situācijas analīzes. Piemēram, Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 99. punktā ir izvirzīts mērķis tikai nākotnē izstrādāt demogrāfijas projekciju.  Tātad darba grupa, kura izstrādājusi šo dokumentu, nemaz nav detalizēti analizējusi depopulācijas jautājumu un līdz ar to nav bijusi spējīga arī pietiekami novērtēt šīs problēmas nopietnību. Kāda būs no šiem sapņiem jēga, ja vairs nebūs savas valsts?

Vai tiešām neviens no mūsu valdības sievām un vīriem pa īstam neapzinās, ka mūsu valsts pastāvēšana izšķirsies tuvākajos 10 gados? Kāpēc neviens neceļ īstu trauksmi. Neviens to tā skaidri nepasaka. Neviens nemobilizē cilvēkus kopīgiem mērķiem, kopīgam ugunsdzēsēja darbam. Katrai augstāko valsts amatpersonu uzrunai un darbam vajadzētu būt tikai par vienu – kā un ko labāk izdarīt šajos atlikušajos 10 gados, lai  Latvijai izdotos izdzīvot.

Televizors mūs ikdienas mierina, ka jāpaļaujas uz NATO, ASV, ES un pašiem nav jārīkojas. Mūsu valsts galvām būtu tik ļoti jāaktualizē šis jautājums un jāparāda, cik patiesībā tuvu mēs esam valsts pastāvēšanas beigām, ka tas liktu aizdomāties ikkatru no mums tiklīdz mēs no rīta pieceļamies. Mums beidzot pašiem jānostājas uz kājām bez skatīšanās ne uz austrumiem, ne rietumiem.

Mūsu neatkarības apdraudējuma līmenis ir tikpat augsts kā tas bija barikāžu laikā. Vienīgā atšķirība, ka tagad mūsu ienaidnieks nav fiziski ieraugāms ne televizora ekrānā, ne, pa logu skatoties. Tomēr ir kāda lieta, kurā šis ienaidnieks ir labi apskatāms, un šī lieta ir spogulis. 

Mēs paši vienmēr esam raduši iet vieglāko ceļu: kāpēc veidot  stabilu ģimeni un audzināt bērnus, - sava nedzimušā bērna nonāvēšana (aborts)  un šķiršanās  ir daudz vieglāks risinājums. Kāpēc iespringt, riskēt ar visu un dibināt savu uzņēmumu – aizbraukt uz ārzemēm ir vieglāks risinājums. Kāpēc ēst veselīgu pārtiku, labāk iedzert, uzpīpēt un domāt, ka es būšu viens no tiem retajiem, kurš izspruks sveikā bez visnopietnākajām pāragri nāvējošajām slimībām. Kāpēc cīnīties par savas tautas interesēm Eiropā, vieglāk taču ir piekāpties un paklausīgi sekot regulām un direktīvām.

Ikkatram būtu  jāapzinās šīs situācijas nopietnība. Citādi mēs vairs nevarēsim lemt savu likteni. Mēs vienkārši jau pavisam drīz pazaudēsim savu valsti.

Demogrāfiju veido četras sastāvdaļas – dzimstība, mirstība, imigrācija un emigrācija. Latviju pēdējos gadus katru gadu pamet aptuveni 25 000-30 000 cilvēku. Turklāt oficiālie emigrācijas dati visticamāk neparāda patieso situāciju. Latvijā iebrauc tikai 10 000-15 000 cilvēku, turklāt lielākā daļa ir cittautieši, nevis latvieši. Latvijā ik gadu nomirst par 10 000 cilvēku vairāk nekā piedzimst. Kopā šos datus savelkot, Latvija ik gadus zaudē 25 000-30 000 cilvēku. Tas ir pielīdzināms Valmieras iedzīvotāju skaitam. Tātad katru gadu mēs zaudējam veselu Valmieras pilsētu. Un, salīdzinot, ko dod, ka dzimstība pagājušogad pieauga par dažiem procentiem jeb nepilniem 1000 cilvēku, vai tas tiešām ir pamats priekam un sajūsmai? Ir nepieciešams pilnīgi cita mēroga skatījums un prioritātes līmenis šīs problēmas risināšanai.

Kas ir izdarīts?

Esošās valdības deklarācijas 115. punkts saka, ka jāveido demogrāfijas ceļa karte. Pierastākiem vārdiem sakot, tā ir stratēģija un darba plāns. Faktiski šis uzdevums par demogrāfijas ceļa kartes nepieciešamību jau bija izvirzīts sen, 2011. gadā, kad Ministru kabinets pieņēma Demogrāfisko lietu padomes (turpmāk – Padome) nolikumu. Šī nolikuma 11.2. punktā ir teikts, ka Padomes priekšsēdētājam jāizstrādā padomes darba stratēģija un darbības plāns.

Tomēr šī padome, kuru pamatā veido ministri ar Ministru prezidentu priekšgalā nav izpildījuši paši sev uzlikto pienākumu. Apskatot šo sēžu protokolus veselu trīs gadu garumā, redzams, ka darbs bijis haotisks un nav faktiski nekāda sausā atlikuma. Arī pēdējo gadu laikā nevienam no padomes locekļiem nebija ienācis prātā izveidot konkrētu atbalstāmo ideju sarakstu ar prognožu projekciju, kuras tālāk mērķtiecīgi virzīt iekļaušanai plānošanas dokumentos un normatīvajos aktos, cīnoties par to finansēšanu un praktisku ieviešanu dzīvē.

Tā vietā Padome visaugstāko valsts amatpersonu sastāvā faktiski nodarbojusies ar tērzēšanu. Sēžu protokoli liecina, ka vislabāk padomei ir veicies ar lēmumu „pieņemt zināšanai”. Tas nozīmē, ka pēc tam neseko nekāda rīcība.

Pašreizējo situāciju iespējams salīdzināt ar mājas celšanu. Ja cilvēku grupa sanāk kopā un tikai apspriež, kādu māju cels, bet nevienam nav ne instrumentu, ne vienota projekta, tad būtu tiešām muļķīgi cerēt, ka māja pati celsies. Neesmu dzirdējis ne par vienu būvfirmu, kura tikai ar tērzēšanu un regulāru pulcēšanos būvlaukumā būtu uzcēlusi kādu celtni. Tomēr mūsu Demogrāfisko lieto padome augstāko valsts amatpersonu sastāvā acīmredzami tieši uz šādu brīnumu cer. Amatpersonas sanāk patērzē, „pieņem zināšanai” un šķiras, un tā tas notiek jau gadiem. Ēkas celšanas gadījumā pasūtītājs šādu būvnieku jau sen būtu patriecis, bet Padomes gadījumā - tai nav kontroliera. Pat valsts kontrolei bijušas svarīgākas prioritātes.

Kamēr nebūs pārdomāta plānošanas un kontroles instrumenta, tikmēr demogrāfisko problēmu vienkārši nav iespējams atrisināt. Tādēļ galvenais jautājums ir - kāds instruments ir nepieciešams mūsu kopīgās problēmas risināšanai?

Demogrāfijas ceļa karte

Priekšlikums ir izveidot publiski pieejamu demogrāfijas glābšanas pasākumu platformu...

Priekšlikumu skat. šeit: http://failiem.lv/u/erbwjuo  (sākot no 5. lapas).

* kustības Par dzīvību dalībnieks

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...