Latvijas politikas asenizators brūķē muti par visiem un visu - bet vai uz šiem jautājumiem sniegs skaidru atbildi?
Edgars Rinkēvičs09.08.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vakar atgriezos no Gruzijas, kur kopā ar Gruzijas, Polijas, Lietuvas un Ukrainas kolēģiem pieminējām Krievijas agresijas pret Gruziju 10.gadadienu. Lai ko mēs ikdienā teiktu un domātu par sevi, mums jāsaka paldies tiem politiķiem, diplomātiem un ierēdņiem, kas pēc neatkarības atgūšanas izdarīja visu, lai mēs kļūtu par NATO un ES dalībvalsti. Mums ir jāsaka arī paldies Gruzijai un Ukrainai, kuras šobrīd cīnās par visas Eiropas un arī Latvijas drošību.
Latvijas zākāšana par neizdevušos valsti ir nevis konstruktīva kritika vai nevainīga pačalošana, bet gan Kremļa propagandas atgremošana un skaidri parāda, ka pašlaik notiek cīņa ne tikai par to, kāda daļa no varas pīrāga tiks politiķiem nākamajā Saeimā, bet arī par valsts ģeopolitisko kursu.
Kāds Saskaņas censonis savā vēlēšanu video jau atklāti runā, ka “Latvija, būdama Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts, faktiski atrodas uz naža asmens”, vēl taisās arī valsti glābt, “kamēr nav par vēlu”, tikai nevar saprast īsti no kā- Briseles, ES un NATO. Pie tam glābšot viņš ar apaļa galda palīdzību...
Savukārt Latvijas politikas asenizators brūķē muti par visiem un visu, kautrīgi pieklustot, kad sāk jautāt par būtiskām lietām, tostarp sadarbību ar prokremliskām partijām.
Uzmetu 10 jautājumus, uz kuriem var atbildēt ar jā vai nē, bet kas pilnīgi noteikti parāda partijas vai politiķa ārpolitisko domāšanu. Šo var droši izmantot jebkuras partijas atbalstītājs, izjautājot savus elkus vai konkurentus.
1. Vai aktīvi strādāsiet, lai NATO sabiedroto klātbūtne Latvijā tiktu nostiprināta, kļūstot par ilglaicīgu un drošības situācijai pasliktinoties, aktīvi rīkosieties, lai Latvijā ātri ierastos sabiedroto papildspēki?
2. Vai atbalstīsiet aizsardzības finansējuma saglabāšanu vismaz 2% no IKP?
3. Vai turpināsiet attīstīt Latvijas- ASV stratēģiskās attiecības?
4. Vai uzskatāt, ka Krima ir neatņemama Ukrainas daļa un neatzīstat un nosodāt Krievijas veikto Krimas pretlikumīgo okupāciju un aneksiju?
5. Vai atbalstāt Gruzijas un Moldovas teritoriālo nedalāmību, neatzīstot un nosodot Krievijas faktiski veikto Abhāzijas, Dienvidosetijas un Piedņestras okupāciju?
6. Vai aktīvi strādāsiet, lai Latvija kopā līdzīgi domājošām valstīm aktīvi iestātos par starptautisko tiesību principiem visās starptautiskajās organizācijās, tostarp nosodot Krievijas agresīvo ārpolitiku?
7. Vai atbalstīsiet ES sankciju pagarināšanu pret Krieviju saistībā ar tās agresīvo rīcību Ukrainas austrumos?
8. Vai atbalstīsiet jaunu sankciju ES noteikšanu pret Krieviju, ja tā turpinās pārkāpt starptautiskās tiesības un veiks jaunas agresīvas darbības pret kaimiņvalstīm?
9. Vai kopā ar daudzām citām Eiropas valstīm turpināsiet aktīvi iestāties pret Nordstream 2 gāzes vada būvniecību Baltijas jūrā?
10. Vai atbalstāt Ukrainas, Gruzijas, Moldovas vai jebkuras citas valsts tiesības, ja tās to vēlas un ir veikušas nepieciešmos priekšdarbus, nākotnē kļūt par ES vai NATO dalībvalstīm?
Ja dzirdat garu vāvuļošanu, nevis īsas un konkrētas atbildes, tad secinājumus izdariet paši!
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
