Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Griežamies pie Jums ar lūgumu sakarā ar to, ka Jūs piedalāties Latvijas Republikas likumu ierosināšanā, izstrādāšanā un pieņemšanā (īstenošanā) dzīvē. Ceram, ka esat ieinteresēti, lai paaugstinātu mūsu valsts autoritāti un neievainotu neaizsargātāko sabiedrības daļu - pensionārus. Šī jautājuma risināšana ir ļoti aktuāla un degoša, lai būtu iespēja 2013. un 2014.gadu gaitā izlabot 2011. un 2012. gadā netaisnīgi samazinātās priekšlaicīgās pensijas.

Rakstot vēstuli, mēs cerējām, ka tajā sniegtā nopietnā informācija neatstās vienaldzīgus un izsauks vēlēšanos drusciņ izmanīt likumu, lai nebūtu par to kauns ar tā izstrādāšanu tieši saistītiem Labklājības ministrijas darbiniekiem. Varbūt viņi nesaprot, ko dara?

Mēģināsim savādāk parādīt aktuālu jautājumu, lai būtu redzams, kā darbojas un kā apkrāpj pensionārus „smukais" esošais Pensiju likums. Jebkurš Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) inspektors var sastādīt tabulu, kura rāda, kā faktiski mainījās nozīmēto pensiju lielumi atkarībā no gada.

Tabulā veikts pensijas aprēķins ideālam darbiniekam, kas saņēma stabilu algu Ls 150,00 apmērā, par kuru uzņēmums, kurā viņš strādāja, maksāja visus nodokļus un līdz 1996. gadam viņam ir nostrādāti 23 gadi.

Pensijas noformēšanas gads

Priekšlaicīga,

60 gadu vecumā pensija Ls

Atšķirība no 2009. gada līmeņa (%)

Laicīga, 62 gadu vecumā pensija Ls

Atšķirība no 2009. gada līmeņa (%)

Faktiski:

2009

253.99

0

273.35

0

2010

245.17

3.47

263.82

3.49

2011

198.85

21.71

213.73

21.81

2012

181.75

28.44

196.54

28.10

2013

192.77

24.10

208.45

23.74

Ja 2011.

gada indekss

2013

163.574

35.60

176.89

35.29

būtu 0,9

               

Pēc tabulas ir skaidri redzams, kā mainījās pensijas lielums no 2009. gada līdz 2013.gadam. Katru gadu samazinājās pensiju aprēķināšanas indeksi un atbilstoši samazinājās pensijas lielums.

Sasniedzot 60. gadu vecumu, cilvēki baidās pazaudēt tik grūti nopelnīto naudu un ir spiesti iesaistīties loterijā ar valsts struktūru - izdarīt izvēli, vai formēt priekšlaicīgu pensiju vai riskējot gaidīt līdz 62 gadiem.

Līdz 2012. gada beigām nebija zināms, ka 2011. gada indekss būs lielāks par vieninieku un pēc ilgstošā kritiena 2013. gadā pensijas drusciņ izaugs. Ne 2011., ne 2012. gadā to uzminēt nevarēja neviens potenciālais pensionārs, pat neviens VSAA pieredzējis darbinieks.

Ekonomiskās krīzes laikā visi domāja, ka pensiju līmenis kritīs un paliks pavisam niecīgs (atspoguļots pēdējā tabulas rindā). Ar 01.01.2012. no pensijas aprēķina tika izslēgta izdienas piemaksa. Redzot šo visu, 2011. un 2012. gados tieši VSAA inspektori rekomendēja slēgt priekšlaicīgās pensijas, nevis gaidīt līdz 62 gadiem.

Jau formējot priekšlaicīgo pensiju, 1951.gadā dzimušie jutās nesaprotami mazvērtīgāki kā 1949. vai 1950.gadā dzimušie, jo pensija tiem kļuva apmēram par trešdaļu mazāka.

Vēl viena interesanta lieta! Gan tas cilvēks, kas nenoformēja priekšlaicīgu pensiju, gan tas, kas noformēja un nesaņem to, maksā faktiski vienādus nodokļus (no 01.01.2012. priekšlaicīgiem pensionāriem tiek izdarīta niecīga sociāla nodokļa atlaide - 1,5%).

Uzņēmumi, kur strādā minētie pensionāri, par viņiem kā agrāk, tā arī pašlaik maksā vienādus sociālos nodokļus - 24,09%. Rezultātā sanāk, ka tas, kurš noformēja priekšlaicīgo pensiju, pēc viņam noteiktās pensijas pārrēķināšanas saņem nesamērīgi mazāku pensijas papildinājumu. Vai tas ir normāli civilizētajā valstī? Kur pazūd nauda, kuru gan viņš, gan uzņēmums par viņu samaksāja? Kāpēc 62 gadu vecumā viņš nevar saņemt to, kas viņam faktiski pienākas?

Zvanot gan VSAA darbiniekiem, gan Labklājības ministrijas darbiniekiem, gan Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai un uzdodot jautājumus, var saņemt skaidrojumu, ka mēs izdarījām savu izvēli paši un tagad nav ko jautāt! Paši esot vainīgi!

Mēs, protams, jūtamies vainīgi, ka neesam telepāti, neesam dzimuši piemērotā laikā un ka pensiju noformējam nevis uzņēmumā, kurš pārstāv valsti, bet gan „spēļu klubā".

Gribas uzdot jautājumu Labklājības ministrijas darbiniekiem: „Jūs kaut reizi runājāt ar VSAA nodaļu inspektoriem, prasījāt, cik viegli viņiem izpildīt tādu pensiju likumu? Cik lāstu un apvainojumu viņi dzird? Kāpēc jūs savus darbiniekus nesūtāt uz telepātu vai ekstrasensu kursiem? Varbūt tādas zināšanas varētu palīdzēt inspektoru darbā?"

Kāds „gudrinieks" izdomāja, ka tik strauji maināmā pensiju lieluma un likumdošanas dēļ 62 gados nedrīkst izvēlēties izdevīgāko variantu, bet likumā „Par valsts pensijām" 30.pants nosaka, ka vecuma pensiju piešķir uz mūžu!!! Vai tas ir normāli un prātīgi???

Starp 60 gadu jubileju un 62 gadu dzimšanas dienu ir divi gadi. Tad kāpēc likumā eksistē termiņš - viens gads? Ja būtu divi gadi, tad jebkurš potenciālais pensionārs nestabilās ekonomiskās situācijas laikā mierīgi varētu pieņemt lēmumu, kad viņam formēt pensiju, nevis griezties pie zīlētāja. Taču, ja viņš strādā, pensiju fonds viņam neko nemaksā un neko nezaudē. Ja būtu termiņš - divi gadi, tad VSAA nodaļu darbiniekiem nevajadzētu melot pensionāriem.

Ir zināms, ka 2011. un 2012. gadu laikā priekšlaicīgas pensijas noformēja 6000 cilvēku. Acīmredzams, ka viņi visi jūtas apkrāpti un vēlētos 2013. un 2014. gados no jauna pārformēt pensijas. Kāpēc nedrīkst viņiem dot tādu iespēju, ja ekonomiskā situācija uzlabojas?

Mēs neprasām no valsts budžeta papildu naudu. Valstij vajadzēs tikai atdot atņemto, kuru potenciālie pensionāri maksāja nodokļos līdz saviem 62 gadiem. Un valsts mērogā šī nauda nav tik liela. Ja vidējā pensija valstī ir Ls 200,00 un katrs ir apkrāpts uz Ls 12,00, tad kopējā summa būs 6 000 x Ls 12 = Ls 72 000 mēnesī.

Latvijas un pasaules ekonomiskā situācija mainās, un pensiju lieluma kritumu no 2009. līdz 2012. gadam par 28,5% var attaisnot un paskaidrot. Pret to ne vienam pretenziju nav. Mēs arī to saprotam un neprasām atdot 2009., 2010. gadu pensiju lielumus.

Lai nejustos par muļķiem, kurus apkrāpa valsts, kurai ticējam un atdevām savu darba mūžu, lūdzam izpildīt tik niecīgo lūgumu - atļaut pārformēt pensijas saskaņā ar 2013. un 2014. gadu nosacījumiem - dot cilvēkiem godam nopelnītās vecumdienas.

* Genadijs Glušins (zaudēs aptuveni 50 Ls katru mēnesi), Eduards Freivalds (zaudēs aptuveni 12 Ls katru mēnesi) un Jurijs Gavrilovs (zaudēs aptuveni 6 Ls katru mēnesi).

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...