„Latvijas Televīzija” aizdomīgos apstākļos iegādājas 3,6 miljonus vērtu TV staciju, vadība klusē
PIETIEK04.11.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kamēr pasaulē mediju tehnoloģiju cenas pēdējos desmit gados ir strauji samazinājušās, Latvijas Televīzija sarunu procedūrā pārvietojamo televīzijas staciju no vienīgā piedāvājuma izteicēja iegādājusies par 3,588 miljoniem eiro – cenu, kas ir gandrīz divreiz lielāka par iepriekšējo šādu staciju, ko par pastāvīgu līdzekļu trūkumu runājošā valsts televīzija iegādājās pirms desmit gadiem. LTV tuvi avoti runā par cenas saistību ar īpaši lielu otkatu, kas nepieciešams gaidāmo priekšvēlēšanu kampaņu neoficiālajai finansēšanai, savukārt Latvijas Televīzijas vadība pagaidām nespēj vai nevēlas atbildēt ne uz vienu uzdoto jautājumu saistībā ar aizdomīgo pirkumu.
Kā rāda Iepirkumu uzraudzības biroja informācija, šā gada augusta sākumā paklusām beigusies valsts SIA Latvijas Televīzija iepirkuma procedūra „Par pārvietojamās televīzijas stacijas piegādi”.
Lai gan piedāvājuma izvēles kritērijs ir bijis – zemākā cena, tomēr tas izrādījies visnotaļ formāls, jo sarunu procedūra, kā izriet no Iepirkumu uzraudzības biroja informācijas, vesta tikai ar vienu pretendentu – Lietuvas Šauļu pilsētas uzņēmumu Televizijos ir ryšio sistemos.
Vienīgais pretendents tad arī spējis nodrošināt vēlamo „zemāko cenu”, kura ārkārtīgi precīzi iekļāvusies iepirkuma procedūras rīkotāju paredzamajā līgumcenā – 3,6 miljonos eiro.
Eiropas Savienības fondu līdzekļi šajā iepirkumā nav izmantoti, un līdz ar to Latvijas Televīzija tikusi vaļā arī no nepieciešamības iepirkumu izsludināt, piemēram, Eiropas Savienības oficiālajā vēstnesī.
Latvijas Televīzijas oficiālais pamatojums, kāpēc izvēlēta sarunu procedūra, ir bijis – „visi atklātā konkursā, slēgtā konkursā vai konkursa dialogā iesniegtie piedāvājumi ir neatbilstoši iepirkuma procedūras dokumentos izvirzītajām prasībām. Uz sarunu procedūru tika uzaicināti tikai tie pretendenti, kas minētās iepirkuma procedūras ietvaros nebija izslēgti saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 39.panta nosacījumiem un bija atbilstoši izvirzītajām kvalifikācijas prasībām”.
Tas faktiski nozīmē, ka sākotnējā konkursa nolikumā iekļautie nosacījumi ir bijuši tādi, kas automātiski izslēguši no konkurences faktiski visus pretendentus, un Latvijas Televīzija formāli likumīgi varējusi uz sarunu procedūru aicināt vienīgo pretendentu, kurš tiem atbildis.
Iepriekšējoreiz Latvijas Televīzija daudzkameru pārvietojamās televīzijas stacijas iepirkumu bija rīkojusi tieši pirms desmit gadiem – 2002. gadā, un toreiz no Vācijas uzņēmuma Distefora Protec Gmbh iegādātā stacija ir bijusi gandrīz divreiz lētāka nekā tagadējais pirkums – tā izmaksājusi 1,57 miljonus latu.
Ļoti daiļrunīga bija Latvijas Televīzijas vadības reakcija uz Pietiek interesi par jauno iepirkumu.
Izrādījās, ka Latvijas Televīzijas pārstāvis Jānis Kalve nespēja atbildēt pat uz jautājumu, kādas personas vispār ir LTV iepirkuma komisijā, - saskaņā ar viņa skaidrojumu šāds jautājums prasot juridiski precīzu atbildi, kā arī saskaņošanu ar LTV vadību, tā ka atbildi būšot iespējams sniegt „iespēju robežās - nākamās nedēļas laikā”.
Kā izrādījās, atbildi uz šo jautājumu nespēja vai nevēlējās sniegt arī LTV vadītāji Edgars Kots un viņa vietniece Agnese Mamaja.
Viņi nespēja atbildēt ne uz jautājumu, kāpēc Latvijas Televīzija iepirkumam par pārvietojamās TV stacijas piegādi izvēlējās tieši sarunu procedūru un kas tieši un kad tieši pieņēma šādu lēmumu, ne uz jautājumu, kādas juridiskās personas un kāpēc tieši tās tika izraudzītas sarunu procedūrai.
Kots un Mamaja nespēja vai nevēlējās atbildēt arī uz jautājumiem, kas šos pretendentus, izvēlējās, pēc kādiem kritērijiem, kāds bija šo pretendentu tehniskais un cenu piedāvājums, kā arī - vai uzvarējušais pretendents ir šādu staciju ražotājs vai vienkārši starpnieks, kādus, kā zināms, valsts televīzijas „aprūpētāji” iecienījuši arī iepriekšējos gados (piemēram, skandalozajā TV digitalizācijā).
Interesanti, ka Kots nespēja paskaidrot arī to, kāda Latvijas Televīzijai tās grūtajā finanšu situācijā tieši pašlaik ir nepieciešamība pēc vēl vienas pārvietojamās televīzijas stacijas (it īpaši, ja Rīgas Dinamo spēļu translācijas vairs nav aktuālas). Tāpat Kots un Mamaja nespēja sniegt atbildi uz jautājumu - kā LTV skaidro to, ka pirms 10 gadiem iegādātā stacija maksāja gandrīz divreiz lētāk nekā jaunā.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
