„Latvijas Televīzija” aizdomīgos apstākļos iegādājas 3,6 miljonus vērtu TV staciju, vadība klusē
PIETIEK04.11.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kamēr pasaulē mediju tehnoloģiju cenas pēdējos desmit gados ir strauji samazinājušās, Latvijas Televīzija sarunu procedūrā pārvietojamo televīzijas staciju no vienīgā piedāvājuma izteicēja iegādājusies par 3,588 miljoniem eiro – cenu, kas ir gandrīz divreiz lielāka par iepriekšējo šādu staciju, ko par pastāvīgu līdzekļu trūkumu runājošā valsts televīzija iegādājās pirms desmit gadiem. LTV tuvi avoti runā par cenas saistību ar īpaši lielu otkatu, kas nepieciešams gaidāmo priekšvēlēšanu kampaņu neoficiālajai finansēšanai, savukārt Latvijas Televīzijas vadība pagaidām nespēj vai nevēlas atbildēt ne uz vienu uzdoto jautājumu saistībā ar aizdomīgo pirkumu.
Kā rāda Iepirkumu uzraudzības biroja informācija, šā gada augusta sākumā paklusām beigusies valsts SIA Latvijas Televīzija iepirkuma procedūra „Par pārvietojamās televīzijas stacijas piegādi”.
Lai gan piedāvājuma izvēles kritērijs ir bijis – zemākā cena, tomēr tas izrādījies visnotaļ formāls, jo sarunu procedūra, kā izriet no Iepirkumu uzraudzības biroja informācijas, vesta tikai ar vienu pretendentu – Lietuvas Šauļu pilsētas uzņēmumu Televizijos ir ryšio sistemos.
Vienīgais pretendents tad arī spējis nodrošināt vēlamo „zemāko cenu”, kura ārkārtīgi precīzi iekļāvusies iepirkuma procedūras rīkotāju paredzamajā līgumcenā – 3,6 miljonos eiro.
Eiropas Savienības fondu līdzekļi šajā iepirkumā nav izmantoti, un līdz ar to Latvijas Televīzija tikusi vaļā arī no nepieciešamības iepirkumu izsludināt, piemēram, Eiropas Savienības oficiālajā vēstnesī.
Latvijas Televīzijas oficiālais pamatojums, kāpēc izvēlēta sarunu procedūra, ir bijis – „visi atklātā konkursā, slēgtā konkursā vai konkursa dialogā iesniegtie piedāvājumi ir neatbilstoši iepirkuma procedūras dokumentos izvirzītajām prasībām. Uz sarunu procedūru tika uzaicināti tikai tie pretendenti, kas minētās iepirkuma procedūras ietvaros nebija izslēgti saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 39.panta nosacījumiem un bija atbilstoši izvirzītajām kvalifikācijas prasībām”.
Tas faktiski nozīmē, ka sākotnējā konkursa nolikumā iekļautie nosacījumi ir bijuši tādi, kas automātiski izslēguši no konkurences faktiski visus pretendentus, un Latvijas Televīzija formāli likumīgi varējusi uz sarunu procedūru aicināt vienīgo pretendentu, kurš tiem atbildis.
Iepriekšējoreiz Latvijas Televīzija daudzkameru pārvietojamās televīzijas stacijas iepirkumu bija rīkojusi tieši pirms desmit gadiem – 2002. gadā, un toreiz no Vācijas uzņēmuma Distefora Protec Gmbh iegādātā stacija ir bijusi gandrīz divreiz lētāka nekā tagadējais pirkums – tā izmaksājusi 1,57 miljonus latu.
Ļoti daiļrunīga bija Latvijas Televīzijas vadības reakcija uz Pietiek interesi par jauno iepirkumu.
Izrādījās, ka Latvijas Televīzijas pārstāvis Jānis Kalve nespēja atbildēt pat uz jautājumu, kādas personas vispār ir LTV iepirkuma komisijā, - saskaņā ar viņa skaidrojumu šāds jautājums prasot juridiski precīzu atbildi, kā arī saskaņošanu ar LTV vadību, tā ka atbildi būšot iespējams sniegt „iespēju robežās - nākamās nedēļas laikā”.
Kā izrādījās, atbildi uz šo jautājumu nespēja vai nevēlējās sniegt arī LTV vadītāji Edgars Kots un viņa vietniece Agnese Mamaja.
Viņi nespēja atbildēt ne uz jautājumu, kāpēc Latvijas Televīzija iepirkumam par pārvietojamās TV stacijas piegādi izvēlējās tieši sarunu procedūru un kas tieši un kad tieši pieņēma šādu lēmumu, ne uz jautājumu, kādas juridiskās personas un kāpēc tieši tās tika izraudzītas sarunu procedūrai.
Kots un Mamaja nespēja vai nevēlējās atbildēt arī uz jautājumiem, kas šos pretendentus, izvēlējās, pēc kādiem kritērijiem, kāds bija šo pretendentu tehniskais un cenu piedāvājums, kā arī - vai uzvarējušais pretendents ir šādu staciju ražotājs vai vienkārši starpnieks, kādus, kā zināms, valsts televīzijas „aprūpētāji” iecienījuši arī iepriekšējos gados (piemēram, skandalozajā TV digitalizācijā).
Interesanti, ka Kots nespēja paskaidrot arī to, kāda Latvijas Televīzijai tās grūtajā finanšu situācijā tieši pašlaik ir nepieciešamība pēc vēl vienas pārvietojamās televīzijas stacijas (it īpaši, ja Rīgas Dinamo spēļu translācijas vairs nav aktuālas). Tāpat Kots un Mamaja nespēja sniegt atbildi uz jautājumu - kā LTV skaidro to, ka pirms 10 gadiem iegādātā stacija maksāja gandrīz divreiz lētāk nekā jaunā.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.