Latvijas Televīzija manipulē ar Mūzikas akadēmiju un Latvijas sabiedrību
Varis Avotiņš24.06.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pirmdienas vakarā, 17. jūnijā Latvijas Televīzijas Ziņu dienests kārtējo reizi šokējoši nodemonstrēja, kā tas prot manipulēt ar sabiedrisko domu un izdarīt spiedienu uz viedokļu līderiem, amatpersonām un politiķiem, ciniski izmantojot konfliktus sabiedrībā. Runa ir par korespondentes Vitas Anstrates (attēlā) un operatora Māra Jurgensona reportāžu raidījumā “Panorāma” no Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) rektoru priekšvēlēšanu debatēm.
Vēlēšanas bija plānotas 19. jūnijā. Īstenībā reportāžas nebija, tās vietā žurnāliste centās krāsot melnās krāsās vienus un bīdīt saulītē citus – dalīt akadēmijas saimi sliktajos un labajos un no profesionālā viedokļa izveidoja šokējoši sliktas kvalitātes materiālu. Acīmredzami pasūtījuma sižets, jo negribas ticēt, ka V. Anstrate strādā tik neprofesionāli, ka neapzināti krīt grāvī.
Nostrādāts smalki tendenciozi, kārtējo reizi noniecinot gan JVLMA studentus un mācībspēkus, gan visu sabiedrību. Zīmīgi, ka JVLMA Studējošo pašpārvalde (JVLMA SP) atklātā vēstulē 19.aprīlī jau paudusi sašutumu par sabiedrisko mediju nepieņemamu un neētisku iejaukšanos šī konflikta risināšanā akadēmijā, minot tieši LTV Ziņu dienesta raidījumu “Panorāma” un žurnālisti V. Anstrati. Ir vērts atcerēties arī 5. aprīļa V. Anstrates skandalozo reportāžu no LNSO ģenerālmēģinājuma (https://pietiek.com/raksti/pornorama_-_pavirsi,_ciniski,_cucigi/), kuru vērtē un joprojām acīmredzot nespēj izvērtēt sabiedrisko mediju ombuds.
Bet nu par visu pēc kārtas: “Panorāmas” studijā Laura Vonda piesaka Vitas Anstrates sižetu, minot, ka “rektora vēlēšanās startē pašreizējā rektora amata pienākumu izpildītāja Ilona Meija un Romāns Vanags – akadēmijas mācībspēks ar plašu pieredzi Dziesmu un deju svētku diriģēšanā.” Tik tālu līdzsvaroti.
Tad L. Vonda atgādina, ka “rektora vieta atbrīvojās pēc tam, kad no amata atkāpās iepriekšējais rektors Guntars Prānis, kuram tika izteikta neuzticība saistībā ar vairākām liecībām par atsevišķu pasniedzēju uzmākšanos un nepieņemamu uzvedību”. Šajā tekstā L. Vonda nepārprotami piešķir Prāņa vārdam negatīvu nokrāsu, saista tieši viņa vārdu ar “uzmākšanos un nepieņemamu” uzvedību.
Kādu uzmākšanos? Vai runa ir par seksuālu uzmākšanos? Kur palicis korektais vārds “iespējamo”? Kas galu galā ir “nepieņemama uzvedība” ? Vai tā ir L. Vondas un V. Anstrates paviršība vai manipulēšana saskaņā ar Ziņu dienesta vadības norādi? Un cik labi dažkārt ir izmantot ciešamo kārtu – “tika izteikta neuzticība”.
Šī sižeta kontekstā tas ir saprotams, ka visa akadēmija neuzticējās Prānim, kas, iespējams, nebūt tā nav: bijušajam rektoram izteica neuzticību JVLMA padome 5 cilvēku sastāvā un studējošo pašpārvalde 10 cilvēku sastāvā. Vai studējošo pašpārvalde tiešām pārstāv visu studējošo vai kaut vai kādas daļas studējošo viedokli, vai arī darbojas “pēc pasūtījuma”?
Noskatoties šo V. Anstrates sižetu, tiešām rodas šaubas par studējošo pašpārvaldi, jo žurnāliste izmantoja tās pārstāvi negodīgi – lai izdarītu sev vajadzīgos apgalvojumus un secinājumus. Ja raidījumā izdarīta atkāpe uz skandāla apstākļiem, tad būtu pašsaprotami un profesionāli atspoguļot otras puses viedokli, jo sevišķi, ja tas ir krasi pretējs. Proti, Prānis atkāpās, jo, viņaprāt, uz viņu izdarīja spiedienu JVLMA padome un kultūras ministre, nu jau bijusī. Turklāt izsaka pateicību atbalstītājiem akadēmijā: “Sirsnīgi pateicos tiem daudzajiem studentiem un darbiniekiem, kuri man izteica atbalstu – tas man patiešām nozīmē ļoti daudz.” (https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/15.04.2024-muzikas-akademijas-rektors-guntars-pranis-atkapjas-no-amata.a550440/)
Bet nu tālāk: sižetā debates nav atspoguļotas, nav kandidātu uzrunu fragmentu, spilgtāko citātu, zāles reakcijas. Tā vietā skatītājiem tiek piedāvāta V. Anstrates versija par situāciju, kas acīmredzami tiek baltiem diegiem sašūta. Seko teikums, ka kandidātu prioritātes ir līdzīgas – radoša vide un saliedēts kolektīvs. Tad žurnāliste dod vārdu Ilonai Meijai, kura atskaitās, ka divi mācībspēki ir atlaisti un vairs ziņas par kādiem pārkāpumiem viņa nav saņēmusi. Tātad – “sliktie” ir sodīti, un situācija kontrolēta.
Pēc tam korespondente dod mikrofonu Romānam Vanagam, kurš paspēj pateikt vienu teikumu, proti, ka vēlētos īstermiņā atgūt akadēmijas prestižu. Taču korespondenti interesē nevis augstskolas nākotne, bet vainīgā etiķetes pielīmēšana Vanagam. Žurnāliste neļauj rektora amata kandidātam turpināt klāstīt savu redzējumu, bet ārpus materiāla galvenā temata, pēkšņi kauninošā intonācijā atgādina, ka rektora amata kandidāts taču bija viens no Prāņa atbalstītājiem, kad viņam tika izteikta neuzticība (atkal ērtā ciešamā kārta!).
Tad seko rupji samontēts un tāpēc grūti saprotams Vanaga atbildes citāts: “Es biju atbalstītājs tanī sakarā, ka es uzskatīju, ka, manuprāt, kriminālas lietas un noziegumi… (rupja neloģiska montāžas vieta) un šinī gadījumā noziegumus izmeklēt es uzticēšu profesionāļiem, kas māk to darīt.” Skatītājiem tiek radīts iespaids – ahā, taisnojas un neko nevar pateikt!
Tālāk seko Kremļa propagandas labāko piemēru cienīga kulminācija. V. Anstrate secina: “Zālē no studējošiem izskanēja apgalvojumi, ka ne bez pamata akadēmijā studenti mēdz justies nedroši.” Pēc Jurgensona filmētiem kadriem var secināt, ka zālē atrodas viens, varbūt divi studenti. Varbūt tiešām vairums no tiem palikuši aiz kadra? Tomēr nē. Anstrate šo savu apgalvojumu par “studējošajiem zālē” pamato, intervējot tikai vienu cilvēku - Kiru Maiju Kirsanovu, studentu pašpārvaldes pārstāvi, kura apgalvo: “Es atzinīgi vērtēju Ilonas Meijas teikto, jo mēs esam komunicējuši pirms šī jau vairākus mēnešus. Un es tiešām redzu praktiskas darbības, ka Ilona Meija vēršas pie mums aktīvi. Es neesmu vēl pazīstama ar Vanaga kungu, un no viņa atbildēm nevarēju saprast neko konkrētu, tas nenozīmē, ka konkrēta darbība nesekos.”
Skatītāji Vanaga apgalvojumus debatēs nav dzirdējuši, sižetā izskanēja tikai viens Kirsanovas iespaids, un visam pāri – V. Anstrates vispārinājums. Tas atsauc prātā klasisku, vienkāršu, bet ļoti iedarbīgu kaimiņvalsts propagandas paņēmienu: 2023. gada decembrī V. Putinu “pierunāja” piedalīties prezidenta vēlēšanās kāds pašpasludinātās Donbasa republikas virsnieks, kurš izteicās “visas tautas” vārdā, savukārt 2017. gadā Putinu “pierunāja” piedalīties prezidenta vēlēšanās automobiļu rūpnīcas GAZ kolektīvs Ņižņijnovgorodā. V. Anstrates sižetā tautas vietā tiek piesaukti studējošie.
Sižeta nobeigumā seko arī Timura Tomsona, JVLMA padomes priekšsēdētāja, apgalvojums, ka padome gaidot jauno rektoru, lai turpinātu risināt aktuālus “drošās vides” jautājumus. Un nobeigumā skaista frāze, neko neizsakoša, bet policiju piesaucoša frāze, ka “kriminālprocesā par iespējamu noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimuma neaizskaramību izmeklēšana ir pavirzījusies uz priekšu.”
Cik ilgi vēl? Cik ilgi LTV Ziņu dienests ražos brāķi un manipulēs, nodarot kaitējumu sabiedrībai? Cik ilgi vēl JVLMA saime un visa sabiedrība to pacietīs?
Seko mums 
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Viens no biežāk apspriestajiem tematiem Ukrainā notiekošā kara kontekstā jau vairāk nekā divarpus gadu garumā ir potenciālās miera sarunas. Informatīvajā telpā regulāri parādās politiķu un amatpersonu aicinājumi sēsties pie sarunu galda, piedāvājot dažādus plānus, kuri kalpotu par pamatu miera sarunām, tostarp no valstīm, kuras nav tieši iesaistītas karadarbībā. Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir pat notikuši vairāki sarunu raundi starp Krieviju un Ukrainu ar vairāku starpnieku palīdzību, taču pagaidām tas nav nesis rezultātus, kas būtu tālejošāki par karagūstekņu apmaiņu. Šādā kontekstā ir jāpievērš uzmanība faktoriem, kas ietekmē miera sarunu uzsākšanas iespējamību un to potenciālos rezultātus.
Izgājšnedēļ, skatoties "Rīta panorāmu", uzsita asinis – divi latviešu žurnālisti burbuļo angļu mēlē ar "Air Baltic" šefu Martinu Gausu.
Pieus gadus savas dzīves esmu veltījusi partijai „Progresīvie”. Diemžēl arvien biežāk partijā ir pieņemti lēmumi, kuri ir pretrunā ar manu sirdsapziņu un kurus nevaru attaisnot, tādēļ ar šodienu esmu nolēmusi darbību partijā apturēt cerībā, ka pieļautās kļūdas vēl var labot.
