Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ir atklājies, ka ne tikai Latvijas Radio, bet arī Latvijas Televīzija un tās Ziņu dienesta korespondente Zanda Ozola-Balode ir tikusi informēta par zādzību, dedzināšanas un vardarbības faktiem no bijušā Līkumu bāreņu nama audzēkņa Aivja Berģa biogrāfijas, - viņu „sabiedriskie mediji” sabiedrībai pasniedza kā pazemotu un smagi cietušu „sistēmas bērnu”. Šodien publicējam Ivara Beltes (attēlā) vadītās Latvijas Televīzijas oficiālos skaidrojumus šajā lietā, no kuriem izriet – Latvijas „sabiedrisko mediju” skatītājiem un klausītājiem ar manipulatīvām un viltus ziņām jārēķinās arī turpmāk.

- Vai Zanda Ozola-Balode intervēja bijušo Līkumu bērnu nama audzēkni Viktoriju Bahvalovu? [Pietiek vakar publicēja bijušās audzēknes interviju, no kuras nepārprotami izrietēja, ka „sabiedriskie mediji” ir tikuši informēti par „sistēmas upura” kriminālsodāmību utml., taču to noklusējuši.]

- Jā, Zanda Ozola-Balode intervēja Līkumu bērnu nama audzēkni Viktoriju Bahvalovu. Mūsu rīcībā ir arī informācija par to, ka Viktorija Bahvalova pirms vairākiem gadiem ir vērsusies ar oficiālu iesniegumu par bijušā bāreņu nama Līkumi direktora Jura Boķa iespējamu vardarbību pret viņu. Pašlaik viņas dzīvē ir sarežģīti apstākļi, un viņa ir vērsusies pie bijušā direktora pēc palīdzības.

- Vai viņa žurnālisti informēja par to, ka Līkumu bērnu nama bijušais audzēknis Aivis Berģis ir ticis notiesāts par zādzību un Sarkanā Krusta mītnes dedzināšanu?

- Jā, viņa šādu informāciju sniedza.

- Vai viņa žurnālisti informēja par to, ka Līkumu bērnu nama bijušais audzēknis Aivis Berģis ir ticis turēts aizdomās kriminālprocesā par seksuālu vardarbību pret rīcībnespējīgu nepilngadīgo?

- Jā, informēja.

- Kādu iemeslu pēc šo informāciju neatspoguļoja sižetā?

- Viktorija Bahvalova intervijā minēja, ka visi bijušā bērnunama Līkumi bērni ir zaguši un dedzinājuši kūlu, visi ir bijuši kā maniaki. “Zagām. Visi. Visi manos gados zagām. Ko mēs vēl darījām? Kūlas dedzinājām, a kā citādāk ar tādiem huligāniem, kā mēs? Protams, ka uz psihušku.” Intervijas garums ir vairāk nekā 8 minūtes, šī intervijas daļa sižetā ir ielikta. Par katru no sabiedrisko mediju intervētajiem bijušā bērnunama bērniem Viktorija pauda viedokli, kas saistīts ar viņas pieredzi, par katru minēja likumpārkāpumus, ko viņi veikuši. Sižetā tika pausta informācija, ka ļoti liela daļa no jauniešiem ir nonākusi konfliktā ar likumu. Tāpēc nesaskatām pamatojumu izcelt viena jaunieša izdarīto.

Visi šie jaunieši ir bijuši Jura Boķa aizbilstamie, un liela daļa no pārkāpumiem, ko viņi ir izdarījuši, ir paveikti laikā, kad bijušā bērnunama Līkumi direktors Juris Boķis bija viņu aizbildnis. Būtiski piebilst, ka liela daļa no šiem jauniešiem ir nonākusi bērnunamu sistēmā kopš dzimšanas, vai ļoti agrā bērnībā. Kriminālprocesā bijušais bērnunama direktors Juris Boķis tiek turēts aizdomās par valsts amatpersonas bezdarbību (319. panta 1. daļa) un dienesta pilnvaru pārsniegšanu, kas saistīta ar vardarbību (317. panta 2. daļa). Aivis Berģis līdz ar vēl vismaz 5 personām ir oficiāli atzīts par cietušo. Šajā gadījumā cietušo privātā dzīve neattiecas uz konkrēto lietu, par izdarītajiem pārkāpumiem persona ir izcietusi piespriesto sodu. Tas, ka persona ir savulaik pārkāpusi likumu, nenozīmē, ka tā nevar būt cietusi citā noziegumā.

Papildus vēlamies norādīt uz starptautiskajās tiesībās un Latvijas likumdošanā nostiprinātajiem vārda un preses brīvības un redakcionālās neatkarības principiem, kas nosaka, ka tikai konkrētā raidījuma redakcijai un autoriem ir tiesības lemt par viņu veidotā raidījuma saturu, tajā skaitā, kādu tieši informāciju iekļaut sižetā un kādu nē, un ka nevienai citai personai nav tiesību iejaukties šajā izvēlē.

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vispirms – ierēdņu bezatbildība, pēc tam – mēģinājumi atrast kādu vainīgo

FotoUzņēmums "Grindeks" ir viens no visveiksmīgāk strādājošajiem biržā kotētajiem Latvijas uzņēmumiem, un likumsakarīgi, ka arī tā akciju cena biržā ir bijusi pietiekami augsta. 2015. gadā tā svārstījās no 4,9 līdz 7,2 EUR par akciju. 2016. gadā vidējā cena bija 5,20 eiro par akciju, bet pašlaik ir virs 7 eiro par akciju.
Lasīt visu...