Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mēģinot virzīt tālāk īpatno kriminālprocesu par atlaišanas kompensācijām četriem Latvijas Universitātes (LU) darbiniekiem, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) tajā iesaistījis arī augstskolas rektoru Indriķi Muižnieku, nosakot viņam statusu – persona, pret kuru sākts kriminālprocess. I. Muižnieka advokāts Sandis Petrovičs no komentāriem pašlaik atturas, tikmēr Pietiek šodien publicē jautājumus, ko I. Muižniekam uzdevis KNAB, un LU rektora sniegtās atbildes.

Par rakstveida liecībām

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk - Birojs) lietvedībā esošajā kriminālprocesā Nr. 16870000921 2022.gada 17. martā Jūs personas, pret kuru uzsākts kriminālprocess, statusā liecību sniegšanas laikā pieteicāt lūgumu iesniegt liecības rakstveidā, atbildot uz iepriekš sagatavotiem jautājumiem. Pēc pratināšanas Jūs tikāt informēts, ka lūgums ir apmierināts.

Ņemot vērā minēto, lūdzu ne vēlāk kā līdz 2022.gada 23.martam iesniegt izvērstas atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Vai Jūs bijāt vienojies ar G.Raču, A.Grantiņu, J.Stari un A.Eihentāli vai kādu citu LU darbinieku, ka gadījumā, ja Jūs netiekat apstiprināts LU Rektora amatā, tad šie LU darbinieki pamet darbu LU?

2. Kādā veidā (sapulcē, individuāli, telefoniski, rakstiski) notika vienošanās starp Jums un G.Raču, A.Grantiņu, J.Stari un A.Eihentāli par kompensācijas apmēra noteikšanu konkrēti četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā sakarā ar darba tiesisko attiecību izbeigšanu?

3. Kuras personas iniciatīva bija un kurš no jums (Jūs, G.Račs, A.Grantiņš, J.Stare, A.Eihentāle vai kāda cita persona) konkrēti piedāvāja noteikt kompensācijas apmēru tieši šādā - četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā?

4. Vai bija kāda kopīga sanāksme vai apspriede, kuras laikā lēmāt jautājumu par kompensācijas apmēru darbiniekiem, kuri aiziet no darba LU?

5. Vai tas bija Jūsu vienpersonisks lēmums noteikt G.Račai, A.Grantiņam, J.Starei un A.Eihentālei kompensāciju četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā?

6. Ņemot vērā, ka, pārtraucot darba tiesiskās attiecības, saskaņā ar Darba likuma 114.pantu, darbiniekiem atlaišanas pabalsts nepienākas vispār, par ko konkrēti Jūs vēlējāties šādu pabalstu tomēr iepriekšminētajām četrām personām izmaksāt?

7. Cik labi Jūs pārzināt Darba likumu, t.sk. jautājumus par atlaišanas pabalstiem, to apmēriem, vienošanās slēgšanu, kompensāciju maksimāliem apmēriem?

8. Kurš jurists vai padomdevējs Jūs konsultē šādos darba tiesisko attiecību juridiskos jautājumos?

9. Konkrētajā gadījumā ar G.Račas, A.Grantiņa, J.Stares un A.Eihentāles darba tiesisko attiecību izbeigšanu - kam Jūs prasījāt juridisko viedokli un konkrēti kurš LU jurists (vai juridiskais konsultants ārpus LU) Jūs konsultēja?

10. Kurš Jums atnesa dokumentus parakstīšanai par darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar G.Raču, A.Grantiņu, J.Stari un A.Eihentāli?

11. Kādus tieši dokumentus Jūs parakstījāt par darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar G.Raču, A.Grantiņu, J.Stari un A.Eihentāli?

12. Kurš LU darbinieks sagatavoja konfidencialitātes atrunas? Kāpēc uz konfidencialitātes atrunām starp LU un J.Stari, kā arī starp LU un G.Raču, līdzās A.Grantiņa parakstam ir arī Jūsu paraksts?

13. Vai J.Starei, A.Eihentālei un G.Račai tika lūgts atmaksāt 2019.gada 27.augustā izmaksātas kompensācijas starpību pēc darba tiesisko attiecību atjaunošanas ar LU? Ja nē, tad kāpēc tas netika darīts?

14. Kā Jūs raksturotu savas attiecības ar A.Grantiņu 2019.gadā un tagad? Vai starp jums bija / ir konflikti kopš 2019.gada? Vai A.Grantiņam, Jūsuprāt, ir pamats Jūs apmelot?

Ar cieņu galvenā inspektore (izmeklētāja) N.Timbere

Rakstveida liecība kriminālprocesā Nr. 16870000921

2022.gada 17.martā ar pavēsti tiku izsaukts uz procesuālo darbību pie Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk tekstā- KNAB) galvenās inspektores N.Timberes. Ierodoties KNAB, man tika paziņots, ka es esmu ieguvis personas, pret kuru uzsākts kriminālprocess statusu.

[1] Pirms nopratināšanas 2022. gada 17.martā man mutiski tika izskaidrots, par kāda Krimināllikuma 318.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu kriminālprocesā Nr. 16870000921 tiek veikta izmeklēšana. Jānorāda, ka nopratināšanas laikā man netika izskaidrots, kam un kādas sekas noziedzīgā nodarījuma rezultātā ir tikušas nodarītas. Līdz ar to man pilnībā nav saprotams tieši par kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu Kriminālprocesa likuma 59.panta otrās daļas 1.punkta noteiktajā kārtībā ir izteikts pieņēmums kriminālprocesā.

 [2] 2022.gada 18.martā mans aizstāvis, zvērināts advokāts Sandis Petrovičs KNAB galvenajai inspektorei, izmeklētājai N.Timberei iesniedza pieteikumu ar lūgumu precizēt pieprasījumu par atbilžu sniegšanu uz jautājumiem. Ievērojot, ka S.Petrovičam tikai telefoniski paziņoja par pieteikuma izlemšanu, pašrocīgi sastādītās rakstveida liecības iesniedzu pēc 2022.gada 23.martā noteiktā liecību iesniegšanas termiņa.

 [3] No KNAB galvenās inspektores, izmeklētājas N.Timberes e-pastā saņēmu jautājumus, uz kuriem pašrocīgi sniedzu sekojošas atbildes, kuras lūdzu uzskatīt par manu rakstveida liecību un pievienot kriminālprocesa Nr. 16870000921 materiāliem.

Atbilde uz 1.jautājumu: Ar G.Raču, A.Grantiņu, J.Stari un A.Eihentāli man nav bijusi vienošanās par darba pamešanu gadījumā, ja es netieku apstiprināts Latvijas Universitātes (turpmāk tekstā - LU) rektora amatā. Papildus norādīšu, ka ar jautājumā norādītajām personām šādus apstākļus es neesmu apspriedis.

Man bija zināms par vairāku LU darbinieku sašutumu par Latvijas Republikas Ministru kabineta celtajiem iebildumiem pret manu apstiprināšanu LU rektora amatā sakarā ar vēlēšanu procedūras iespējamajiem pārkāpumiem. Taču neko vairāk par šo jautājumu es paskaidrot nevaru.

Jāpiebilst, ka sekojošajā procesā Administratīvā tiesa atzina Ministru kabineta 29. augusta lēmumu par manu neapstiprināšanu LU rektora amatā par spēkā neesošu. 2020. gada 24. martā Ministru kabinets mani apstiprināja LU rektora amatā.

Atbilde uz 2.jautājumu: Ar G.Raču, A.Grantiņu, J.Stari un A.Eihentāli man nav bijušas iepriekšējas vienošanās ne par darba tiesisko attiecību izbeigšanu, ne par kompensācijas apmēru un tās noteikšanu. Šie jautājumi netika apspriesti ne publiski kādās LU sapulcēs, ne arī individuāli ar kādām personām. Vismaz šobrīd es šādus faktus neatceros.

Lai izprastu šīs lietas būtību, papildus jau iepriekš KNAB iesniegtajiem dokumentiem ir jāpaskaidro dokumentu aprites kārtība LU. Atbilstoši LU Administrācijas nolikuma 4.punktam LU Administrācijas vadītājs, 2019. gada augustā tas bija A.Grantiņš, ir pakļauts LU rektoram. Atbilstoši LU Administrācijas nolikuma 15.panta 4.punktam Administrācijas vadītājs ir tiesīgs pieņemt darbā un atbrīvot no darba darbiniekus. LU Rektora birojs funkcionāli ir pakļauts rektoram. Tādēļ arī manā kompetencē LU vārdā bija parakstīt Vienošanos par darba tiesisko attiecību izbeigšanu tikai ar LU Rektora biroja vadītāju A.Eihentāli un LU Administrācijas vadītāju A.Grantiņu.

Atbilde uz 3.jautājumu: Šobrīd precīzi nespēju norādīt, kuras personas iniciatīva bija noteikt kompensācijas apmēru četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā. Es saņēmu parakstīšanai sagatavotus vienošanās projektus, kuros jau bija iekļauts kompensācijas apmērs. Katrā ziņā kompensācijas apmēram ir jāatbilst tiesību normām un par atbilstību tām atbild dokumenta sagatavotājs - LU Administrācija.

Atbilde uz 4.jautājumu: Es neesmu piedalījies apspriedēs, kurās būtu lemts par kompensācijas apmēru darbiniekiem, kuri aiziet no darba LU. Ievērojot, ka pēc būtības šie jautājumi bija LU Administrācijas vadītāja kompetencē, šis jautājums skaidrojams pie tā laika LU Administrācijas vadītāja A Grantiņa.

Atbilde uz 5.jautājumu: Tas nebija ne mans vienpersonisks lēmums ne arī kāds kolektīvs lēmums izmaksāt G.Račai, A.Grantinam, J.Starei un A Eihentālei kompensāciju četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā. Man kā LU rektoram katru dienu ir jāparaksta daudz un dažādi dokumenti, kuru projektus ir sagatavojusi LU Administrācijā vai Rektora birojs. Es fiziski nevaru iedziļināties un pārbaudīt katra sastādītā dokumenta juridisko saturu. Tādēļ atbilstoši LU Administrācijas nolikumā paredzēto funkciju sadalījumam katra struktūrvienība sagatavo nepieciešamo dokumentu projektus, atstāj tos parakstīšanai Rektora birojā. Uzskatu, ka kompensācijas apmērs par Konfidencialitātes nosacījumu ievērošanas četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā bija samērīgs, lai nodrošinātu LU intereses.

Atbilde uz 6.jautājumu: Ar šo atbildi vēlos precizēt, ka LU nav atlaidusi no darba G.Raču, A.Grantiņu, J.Stari un A.Eihentāli. Ar norādītajiem darbiniekiem darba tiesiskās attiecības tika izbeigtas, pusēm vienojoties Darba likuma 114.panta noteiktajā kārtībā. Atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (turpmāk - Atlīdzības likums) 2.panta pirmās daļas 15.punktam likums piemērojams arī uz valsts dibinātu augstskolu amatpersonām (darbiniekiem). Atlīdzības likuma 3.panta piektās daļas 1.punkts paredz, ka valsts dibinātas augstskolas var izmaksāt tās darbiniekiem atlīdzību, kas nav minēta Atlīdzības likumā, ja tā netiek izmaksāta no valsts budžeta līdzekļiem.

Ievērojot, ka ar LU darba tiesiskās attiecības vēlējās pārtraukt vadošie, un, manā skatījumā, augsti kvalificēti darbinieki, pastāvēja varbūtība, ka šie darbinieki var pāriet darbā vai nodot viņu rīcībā esošo informāciju par LU noslēgtajiem līgumiem vai sadarbības partneriem LU konkurentiem - citām augstskolām vai pētniecības organizācijām. LU interesēs bija šādu situāciju nepieļaut, noslēdzot attiecīgu Konfidencialitātes atrunu, kuru izstrādāja LU Administrācija. Es paļāvos, ka LU Administrācijas izstrādātās Konfidencialitātes atrunas nosacījumi atbilst tiesību normām. Cik man zināms, Korupcijas novēršanas apkarošanas birojs ir izvērtējis un atzinis par likumīgiem LU rīkojumus izmaksāt darbiniekiem kompensāciju četru mēnešalgu apmērā, 2020.gada 20.janvārī pieņemot lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.870/1.20-24/195.

Atbilde uz 7.jautājumu: Man nav juridiskās izglītības, un mana saskarsme ar Darba likuma normām ir bijusi vispārīga un tādā apmērā, lai parakstītu nepieciešamos dokumentus kā LU rektoram. Protams, šīs lietas ietvaros biju spiests iepazīties ar attiecīgajām Darba likuma normām par konkurences ierobežojumiem.

Atbilde uz 8.jautājumu: Manā kā LU rektora darbinieku štatā šobrīd ir padomnieks juridiskajos jautājumos, tiesību zinātņu maģistre Anda Ozola. Šī amata pastāvēšanas mērķis atbilstoši amata aprakstam ir LU darbības politikas stratēģiskās vadības, pārvaldības, komunikācijas tiesiska nodrošināšana, LU vienotas un juridiski saskaņotas darbības koordinācija. 2019. gadā A. Ozola pildīja vecākā eksperta pienākumus Administrācijas atbalsta grupā, kura pašreizējā Administrācijas struktūrā amata vieta ir likvidēta, Ne 2019. gadā, ne pašlaik A. Ozola nekonsultēja un nekonsultē mani darba tiesisko attiecību jautājumos. Darba tiesisko attiecību jautājumu risināšana bija LU Administrācijas kompetencē, kur LU Administrācijas vadītāja pakļautībā ir Juridiskais, Personālvadības, kā arī Finanšu un uzskaites departamenti, kas nodrošina dokumentu projektu sastādīšanu.

Atbilde uz 9.jautājumu: Es neesmu prasījis viedokli par darba tiesisko attiecību izbeigšanu un ar to saistītās kompensācijas izmaksu ne kādam no LU juristiem, ne kādam konsultantam ārpus LU. Šī situācija man likās ikdienišķa, no darba tiesiskajām attiecībām izrietoša. Nekonstatēju juridiski sarežģītu situāciju, kuru nespētu atrisināt LU Administrācija.

Atbilde uz 10.jautājumu: Es nevaru precīzi norādīt LU darbinieku, kurš man atnesa parakstīšanai dokumentus par darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar G.Raču, A.Grantiņu, J.Stari un A.Eihentāli. Kā jau norādīju, vispārējos gadījumos dokumenti parakstīšanai tiek atstāti Rektora birojā. Kad es atbrīvojos, veicu dokumentu izskatīšanu un parakstīšanu. Parakstītos dokumentus atstāju pie biroja vadītājas rīcībai un izpildes organizēšanai. Dokumentu projektus, kas saistīti ar personāla jautājumiem, gatavoja LU Administrācija.

Atbilde uz 11 .jautājumu: Es esmu parakstījis 2019.gada 27.augusta Vienošanos par darba tiesisko attiecību izbeigšanu pēc pušu vienošanās un 2019.gada 27.augusta Konfidencialitātes atrunu ar Almu Eihentāli;

Es esmu parakstījis 2019.gada 27.augusta Vienošanos par darba tiesisko attiecību izbeigšanu pēc pušu vienošanās un 2019.gada 27.augusta Konfidencialitātes atrunu ar Ansi Grantiņu.

Mans paraksts ir arī uz 12.jautājumā norādītajiem dokumentiem.

Par citiem dokumentiem šobrīd precīzi vairs neatceros, iespējams, ka bija vēl kādi dokumenti, kur man bija jāparaksta.

Atbilde uz 12.jautājumu: Kā jau iepriekš norādīju, man nav zināms tieši kurš LU darbinieks sagatavoja konfidencialitātes atrunas. Dokumentus projektus gatavoja LU Administrācija, kuras vadītājs bija A.Grantiņš. Varu norādīt, ka manam parakstam uz Konfidencialitātes atrunām starp LU un G.Raču, kā arī starp LU un J.Stari nebija tiesiska nozīme, tas neietekmēja to juridisko spēku. Mans paraksts bija kā apliecinājums, ka es esmu iepazinies ar šiem dokumentiem.

Papildu vēršu uzmanību, ka, piemēram, J.Stares 2019.gada 27.augusta Vienošanās tekstā par darba tiesisko attiecību izbeigšanu ir pārrakstīšanās kļūda. Dokumenta sākumā norādīts, ka LU kā darba devēja vārdā vienošanos paraksta LU rektors I.Muižnieks, taču pušu paraksta zonā to ir parakstījis A.Grantiņš. Minētā kļūda, kā arī dokumentu vienotais stils man liek secināt, ka dokumentu sagatavotājs bija kāds no A.Grantiņa pakļautībā esošajiem darbiniekiem. LU jau iepriekš griezās ar rakstisku pieprasījumu pie A.Grantiņa, lūdzot atbildi uz šo jautājumu, taču A.Grantiņš atbildi nesniedza.

Atbilde uz 13.jautājumu: Cik man zināms, LU Administrācijas vadītājs A.Sarnovičs 2021.gada 27.aprīlī ir veicis darbības, lai atgūtu izmaksātās kompensācijas starpību no J.Stares par laika periodu, kad viņa pirms Konfidencialitātes atrunā noteiktā termiņa atgriezās darbā LU, nosūtot viņai e-pastu ar aicinājumu par 13 279,96 EUR atmaksu.

Līdzīga rakstura e-pastu 2021.gada 27.aprīlī LU administrācijas vadītājs A.Samovičs ir nosūtījis arī A.Eihentālei par 6 194,27 EUR atmaksāšanu.

Ar LU darbinieci G.Raču 2021.gada 17.maijā tika noslēgta vienošanās par ieturējumu no darba algas, katru mēnesi laika posmā no 2021.gada 29.maija līdz 2021.gada 31.decembrim LU atmaksājot 496,79 EUR mēnesī, kopsummā 3 974,31 EUR.

A.Grantiņam šāds lūgums netika izteikts, jo A.Grantiņš neatsāka darba tiesiskās attiecības LU.

J.Stare 2021.gada 28.aprīlī un A.Eihentāle 2021.gada 29.aprīlī ir cēlušas prasības pret LU Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā par 2019.gada 27.augusta Konfidencialitātes atrunas atzīšanu par spēkā neesošu, līdz ar to šobrīd juridiski nav iespējams noslēgt vienošanos par naudas kompensācijas atmaksu.

Atbilde uz 14.jautājumu: Ar A.Grantiņu, ne 2018.gadā, ne šobrīd man nav konfliktu vai nesaskaņu. A.Grantiņu pazīstu kopš deviņdesmitajiem gadiem, kad viņš bija LU students. Varu norādīt, ka pēc tam, kad A.Grantiņš pārtrauca darba tiesiskās attiecības ar LU, 2020.gadā viņš atkārtoti pretendēja uz LU Administratīvā direktora amata vietu. Es piedalījos izvērtēšanas komisijā, taču pretendentu atlasē tika izvēlēts cits, atbilstošāks pretendents. Tādēļ, iespējams, ka A.Grantiņam ir aizvainojums par viņa kandidatūras noraidīšanu. Man nav zināms, par ko A.Grantiņš varētu mani apmelot. Pēdējā laikā ar A.Grantiņu neesmu sazinājies.

Ja procesa virzītāja uzskata, ka man ir jāsniedz atbildes uz vēl kādiem izmeklēšanu interesējošiem jautājumiem, lūdzu mani par to informēt. Esmu ieinteresēts iespēju robežās sekmēt faktu noskaidrošanu kriminālprocesā Nr. 16870000921.

Cieņā Indriķis Muižnieks

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...