Latvijas uzņēmēju „izreiderēšana” Ukrainā: „NCH Capital” pārņēmis varu uzņēmumā, tiesājies pats ar sevi un uzvarējis
PIETIEK13.07.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šķietami respektablais ASV investīciju fonds NCH Capital Ukrainā diezgan vienkāršā reiderisma shēmā izspiedis no kopuzņēmuma savus Latvijas partnerus, vispirms ar, domājams, korumpēta vietējā uzņēmumu reģistra darbinieka palīdzību reģistrējot prettiesisku uzņēmuma vadības maiņu un pēc tam tiesā uzvarējis, jo faktiski tiesājies pats ar sevi, - šādu ainu rāda Pietiek rīcībā nonākuši Ukrainas tiesu dokumenti par jau iepriekš aprakstīto reiderisma shēmu.
Kā jau ziņots, runa ir par Ukrainā 2006. gadā nodibināto vērienīgo lauksaimniecības uzņēmumu Golden Sunrise (Agro), kurā NCH Capital intereses pārstāvošajai Kiprā reģistrētajai ārzonas kompānijai Unagro Finance Limited piederēja 50,01% uzņēmuma kapitāldaļu, bet Latvijas SIA LU Invest un uzņēmuma ģenerāldirektoram Valdim Muižniekam kopā – 49,99%.
Abu pušu nesaskaņu pamatā ir bijusi NCH Capital rīcība, „optimizējot” dažāda veida izmaksas: izejvielas bieži vien iegādātas par nepamatoti augstām cenām, savukārt graudu pārdošanas cena bijusi aizdomīgi zema. NCH Capital pārstāvji, kas kontrolējuši gan izejvielu piegādes, gan arī graudu iepircējus – ārzonas kompānijas, ir devuši priekšroku peļņu gūt caur tām, saviem Latvijas partneriem un Golden Sunrise (Agro) atstājot faktiski tikai zaudējumus.
2017.-2018. gadā atklājies NCH Capital pārstāvju iespējamais mērķis papildus peļņas gūšanai ārzonās - izmantot dalībnieku līgumu un tā noteiktās pirmpirkuma tiesības, lai, izspiežot Latvijas partnerus no Golden Sunrise (Agro), iegūtu to kapitāldaļas par iespējami mazāku cenu. Kad Latvijas puse atteikusies no piedāvājumiem, kuru „griesti” bijuši vien aptuveni 8,5 miljoni dolāru (uzņēmuma reālā vērtība – pat vairāk nekā 70 miljoni dolāru),
Kad šie piedāvājumi noraidīti, NCH Capital pārstāvji īstenojuši uzņēmuma faktisku pārņemšanu. Lai gan uzņēmuma statūti noteikuši, ka dalībnieku sapulce ir lemttiesīga ar vismaz 60% kapitāldaļu īpašnieku piedalīšanos, pagājušā gada martā NCH Capital pārstāvjiem ir izdevies panākt, ka Ukrainas Uzņēmumu reģistrā tiek reģistrēts jauns Golden Sunrise (Agro) ģenerāldirektors un V. Muižnieks no šī amata tiek atcelts, kaut gan tas izlemts Latvijas partneru prombūtnē, tātad tikai ar 50,01% kapitāldaļu.
Šim reiderismam, kā liecina Ukrainas tiesībsargāšanas iestāžu informācija, palīdzējusi arī speciāli piemeklēta reģistrēšanas vieta, un rezultātā Latvijas uzņēmēji zaudējuši ne tikai reālo, bet arī formālo kontroli pār vairākus desmitus miljonu vērtu lauksaimniecības uzņēmumu. Savukārt sekojušajā tiesvedībā, kā rāda Pietiek rīcībā nonākušie Ukrainas tiesu dokumenti, NCH Capital izdevies gūt virsroku, pateicoties tam, ka tas faktiski tiesājies ar... sevi pašu.
Jau pirms šīs varas pārņemšanas uzņēmumā NCH Capital intereses pārstāvošais ārzonas uzņēmums Unagro Finance Limited bija vērsies Kijevas komerctiesā ar prasību pret Golden Dawn (Agro), lai atceltu NCH Capital nevēlamos kopuzņēmuma statūtu punktus. Tā kā NCH Capital jau pirms izšķirošās tiesas procesa fāzes bija izdevies nomainīt kopuzņēmuma vadību, rezultāts bija tāds, ka faktiski vieni amerikāņu fonda pārstāvji tiesājās ar otriem.
V. Muižnieks par Latvijas pusei nelabvēlīgo tiesas spriedumu gan iesniedza apelācijas sūdzību, kura pat tika apmierināta, taču sekoja lietas izskatīšana Augstākajā tiesā, kas ar nepārsūdzamu nolēmumu atstāja spēkā pirmās instances tiesas spriedumu. Kā rāda šīs tiesvedības materiāli, advokāti Aleksandrs Serts un Marija Zuba pēc būtības abi bija NCH Capital uzņēmuma Unagro Finance Limited pārstāvji un tiesā vienlaikus darbojās gan kā prasītāja, gan atbildētāja pārstāvji.
Kā noprotams, no Ukrainas tiesībsargāšanas iestāžu dokumentiem, kas nonākuši Pietiek rīcībā, faktiski šis bijis tikai fināls vairākus gadus ilgušiem procesiem, NCH Capital pārstāvjiem veicot biznesa pārņemšanu no saviem partneriem un sākumā atrunājoties ar nepieciešamību optimizēt biznesa procesus caur savām centralizētajām pakalpojumu sniedzēju kompānijām, bet pēcāk īstenojot jau apjomīgākas līdzekļu izsūknēšanas shēmas.
Neraugoties uz vairākkārtējiem jautājumiem, ne NCH Capital Latvijas pārstāvis Kārlic Cerbulis, ne fonda Ukrainas pārstāvji nekādus komentārus saistībā ar šo situāciju pagaidām nav vēlējušies sniegt.
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
