Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Interesanti, ar ko satiksmes ministrs Linkaits varētu pamatot savus nesenos izteikumus, ka viņš cer, ka AirBaltic vairs nevajadzēs ieguldīt. Manuprāt, AirBaltic nāksies ieguldīt vismaz miljardu eiro.

Šī gada 11.martā Linkaits nāca klajā ar paziņojumu, ka "Latvijas aviācijas nozare ir spēcīga un konkurētspējīga, līdz ar to arī AirBaltic pozīcija ir spēcīga un nekādi finansiāli stimuli šai jomā nav vajadzīgi”.

Te jāsaka skaidri un gaiši - Linkaits vai nu ir nekompetents vai melis, jo tikai divas nedēļas vēlāk, 30.martā valdība jau izskata un arī atbalsta 150 miljonu eiro ieguldīšanu AirBaltic pamatkapitālā.

8. aprīlī premjers Kariņš paziņo, ka valstij ir ļoti daudz naudas, līdz ar ko 30. aprīlī valdība lemj palielināt atbalstu, bet nu jau 250 miljonus eiro apmērā.

24. aprīlī AirBaltic nāk klajā ar uzlabotu biznesa plānu krīzes pārvarēšanai, kura ietvaros paredzēts pašlaik izmantot tikai 22 lidmašīnas, bet turpināt iepirkt 30 jaunas Francijā bāzētā ražotāja Airbus lidmašīnas līdz 2024. gada nogalei.

Lai arī šobrīd kritums pasažieru pārvadājumos ir lielāks par 60%, jaunais biznesa plāns paredz jau 2025. gadā dubultot 2019. gadā pārvadāto pasažieru skaitu. Šādas aplēses gan šķiet pilnībā atrautas no realitātes, un doma, ka šādam scenārijam tic Satiksmes un Finanšu ministrijā, liek aizdomāties.

Pēc IATA domām pārvadājamo pasažieru skaits varētu atgriezties 2019. gada līmenī ne ātrāk kā 2024. gadā. Andris Vilks paredz Latvijas ekonomikas atveseļošanas divu gadu laikā, un cerams, ka viņam taisnība. Var jau būt, ka Covid pazudīs un šī ir laba iespēja kļūt par Eiropas flagmani aviopārvadājumos, bet līdz tam vēl ir jāizdzīvo.

Un šeit vēl šāds publikācijas fragments: „„AirBaltic vēsturiski ir lidsabiedrība, kurai ir par maz pašu kapitāla. Mēs savu attīstību vienmēr finansējam no aizdevumiem. Ja skatāmies globāli, tad AirBaltic finanšu svira ir viena no augstākajām nozarē, kas nozīmē to, ka papildu spējas aizņemties ir būtiski samazinātas," sacīja Jakovļevs.

Arī 200 miljonu eiro iegūšana no obligācijām nāca ar nosacījumu, ka uzņēmums nedrīkst izdot nenodrošinātus aizdevumus. Pretējā gadījumā obligācijas var pieprasīt izpirkt pirms laika. "Tāpēc vienīgais risinājums krīzes laikā ir nevis aizdevums, bet ieguldījums pašu kapitālā," pamatoja uzņēmuma pārstāvis.”

Tātad faktiski šis ir stāsts nevis par to, vai airBaltic nesīs peļņu, bet gan, kā tas spēs izpildīt savas saistības krīzes apstākļos bez turpmāka valsts atbalsta. Tie ir 420 miljoni eiro nākamo piecu gadu laikā, bet kopumā vairāk nekā 800 miljoni eiro.

Red.piez. Vēl par šo pašu tēmu lasāms šeit.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par pulksteņa grozīšanu

FotoReizi gadā grozīt pulksteni un pāriet uz tā saukto vasaras laiku ir deviņpadsmitā gadsimta ideja, kuru pirmo reizi piedāvāja vīrs, vārdā Džordžs Hudzons, kurš aizrāvās ar vaboļu un insektu kolekcionēšanu. Hudzonam ļoti gribējās, lai pēc darba viņam atliek vairāk dienasgaismas stundu savam hobijam.
Lasīt visu...

3

Es visu izdarīju lieliski, bet tagad atbildība jāuzņemas valdībai kopumā un premjeram kā komandas kapteinim

FotoLai kuram no uzskatiem piekrītat – SARS-CoV-2 vīrusa izplatības spējš pieaugums rudenī visā Eiropā un citur pasaulē ir otrais vilnis vai pirmā viļņa turpinājums, pēc mierīgas vasaras atkal kāpj inficēto un saslimušo skaits, un valstis spiestas atgriezties pie ierobežojumiem. Kumulatīvā 14 dienu incidence uz 100 tūkstošiem iedzīvotājiem Eiropā 25.oktobrī zem rādītāja 100 bija vien 5 valstīs, Latviju ieskaitot. Vidējais ES/EEZ un UK rādītājs – 249,8 (23.10.).
Lasīt visu...