Latvijas valsts savos mežos rīkojas pēc principa „krievi nāk, neatstāsim viņiem neko”
Ilze Aizsilniece*08.11.2017.
Komentāri (73)
Iesaki rakstu: 
Godātie valstsvīri! Latvijas Ārstu biedrības vārdā es Jūs aicinu: pārtrauciet negausīgo un tuvredzīgo Latvijas mežu izciršanu. Priekšlikums izcirst piejūras kāpu mežus jau pēc būtības ir noziedzīgs. Nedrīkst valsts pieļaut mūsu skaistāko vietu pārvēršanā īslaicīgas peļņas gūšanas avotā. Šobrīd Latvijas valsts savos mežos rīkojas pēc principa „krievi nāk, neatstāsim viņiem neko”, proti, nedomāsim par nākotni, nocirtīsim visus mežus tūlīt.
Pats uzstādījums – priežu ataudzēšanai vajadzīgas plašākas cirtes – iespējams, nav nepareizs. Taču nav saprotams, kāpēc gar jūru vispār jācērt 100 vai 80 gadus vecs mežs kāpās, ja priedes aug 200 vai 300 gadus, bet dižs mežs var nest daudz lielāku pienesumu valsts ekonomikai (tūrisms, atpūta, rekraācija) nekā vienreizējs pārkrauts kuģis ar kokmateriāliem uz Zviedriju.
Valsts lielākais kapitāls ir tās zaļums, bet tas pēdējos gados ir nesaudzīgi iznīcināts. Latviju jau sen vairs nevar saukt par „zaļu” valsti”, ja paskatāmies kaut no googles fotogrāfijām Latvijas mežus, – vairāk izcirsts, nekā palicis. Mūsu rezervātu un liegumu procents ir daudzkārt mazāks par šādiem liegumiem Skandināvijā.
Minēšu Jums vienkāršu piemēru – Jūs taču esat braukuši pa lielceļu Tīnūži– Koknese? Labs ceļš, vai ne? Latvijas iedzīvotāju un autobraucēju skaits tuvākajos 50 gados nepieaugs tā, lai šajā posmā vajadzētu paralēli būvēt vēl vienu šoseju un pārvērst ceļu par četrjoslu ceļu. Bet nocirta visu mežu tā, it kā jau šodien sāktu būvēt paralēlo trīsjoslu ceļu. Vienkārši pie viena nozaga mežu un skābekli. Kurš bija tas, kas deva pavēli vai atļauju uzreiz nocirst divreiz vairāk meža?
Godātie valstsvīri! Lūdzu, pārtrauciet šo drausmīgo attieksmi pret Latvijas zaļo rotu! Pirmais Jūsu uzdevums ir nepieļaut cirtes gar Baltijas jūru.
* Latvijas Ārstu biedrības viceprezidente, Latvijas Ārstu biedrības valdes vārdā
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.