Latvijas Veterinārārstu biedrībai ir pienākums uzņemties atbildību par tās profesionālās sekcijas amatpersonas – Dr. Nāves neētiskajām darbībām
Jeļena Dorofejeva16.05.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šā gada 27.martā Latvijas dzīvnieku aizsardzības un tiesību aizsardzības organizācijas, brīvprātīgo dzīvnieku glābēji un aprūpētāji (100 personu liela grupa), paraskstīja atklātu vēstuli Latvijas Veterinārārstu biedrības (LVB) valdei ar aicinājumu izvērtēt biedrības Mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas vadītājas vietnieces Litas Konopores darbību atbilstību ieņemamā amata pilnvarām.
Kamēr pamesto un bez saimnieka palikušo dzīvnieku skaits Latvijā nepārtraukti pieaug un no kill patversmes un biedrības visiem spēkiem cenšas sniegt tiem palīdzību, pašaizliedzīgi ieguldot šajā grūtajā darbā savus finanšu līdzekļus un laiku, valstī darbojas spēki, kas emocionāli un morāli grauj pamesto un nelaimē nokļuvušo dzīvnieku glābēju un aprūpētāju darbu un publisko tēlu.
Situācija ir nonākusi tiktāl, ka lielākās dzīvnieku patversmes valstī, kuras praktizē no kill (nenogalināšanas) politiku, šobrīd ir spiestas lauzt līgumus ar pašvaldībām, lai izvairītos no tajās jau mītošo un vēl neadoptēto dzīvnieku eitanāzijas, jo izmaiņas normatīvajā ragulējumā vairs neparedz tām iespēju saglabāt izglābto dzīvnieku dzīvības tādā veidā, kādu to, lai arī ar trūkumiem, nodrošināja iepriekšējā sistēma.
Analizējot medijos plašu rezonansi guvušos notikumus saistībā ar normatīvā regulējuma maiņu šajā sfērā un kolīzijām to apspriešanas gaitā nozares ministrijā, izgaismojas konkrēto izmaiņu iniciators un aktīvs virzītājs - LVB un organizāciju pārstāvošā Mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas vadītājas vietniece Dr.vet. Lita Konopore.
Neraugoties uz LVB Statūtos pasludināto organizācijas ciešo sadarbību un komunikāciju ar sabiedrību, citām sabiedriskām organizācijām, valsts un pašvaldību iestādēm un uzņēmumiem Latvijā, Eiropas Savienībā un citās valstīs, šī profesionālā organizācija ir izvēlējusies klaji ignorēt 100 personu parakstīto atklāto vēstuli, kurā tai tika uzdoti jautājumi, kas skar sabiedrības intereses un konkrēti LVB pārstāves Litas Konopores morālo un ētisko rīcību. Atļaujoties atstāt bez ievērības procesā vistiešākajā veidā iesaistītu sabiedrības daļas lūgumu, LVB faktiski ir pazemojusi tos cilvēkus, kuri savu dzīvi velta dzīvnieku glābšanai.
LVB pārstāve Lita Konopore informatīvajā telpā un jo īpaši sociālā tīkla Facebook vietnē ir pazīstama ar savu rupjo, melīgo retoriku, apzināti sliecoties apvainot un diskreditēt gan no kill patversmes, gan sabiedrību kopumā, nodēvējot to par “debilizētu tautu!”. Bieži tiek sniegta arī apmelojoša, nepatiesa informācija par konkrētu patversmju vadītājiem, tādējādi radot sabiedrībā negatīvu priekšstatu par to cilvēku darbu, kas pašaizliedzīgi rūpējas par mūsu “mazajiem brāļiem.” Vienlaikus notiek vēršanās pie sabiedrības ar provokatīviem izteikumiem, sagrozītiem faktiem, pieņēmumiem, rēķinoties ar to, ka lielākā daļa sabiedrības neiedziļinās tai pasniegtajā informācijā, faktu pārbaudē, nepārbauda datus, to zinātnisko pamatotību un avotus.
Dzīvnieku aizsardzības organizācijas atkārtoti aicina LVB būt atbildīgai un izskatīt tai iesniegto 31.marta atklāto vēstuli, izvērtēt biedrības Mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas vadītājas vietnieces Litas Konopores darbību atbilstību ieņemamā amata pilnvarām, un sniegt rakstveidā atbildi pēc būtības.
Seko mums 
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
Vienā no “bagātākajām” pašvaldībām Latvijā – Ropažu novadā – sākusies pirmsvēlēšanu peldēšana.
Pievērsiet uzmanību attēlam. 1952. gads. Šie vīri dzīvo mežā jau astoto gadu. Nevis kā dzērāji, plikadīdas vai “bandīti”, kā tos vēl šodien cenšas attēlot padomju laiku mantojuma sargi un čekas bērni, bet kā Latvijas partizāni – cilvēki, kuri, ziedojot savas dzīvības, līdz pēdējam elpas vilcienam pretojās okupācijai.
Iespējams, ka tuvā nākotnē skaistos dabas skatus, ar kuriem šodien lepojamies, indiešu bērneļi Latvijā varēs skatīt tikai bilžu grāmatās. Pie reizes arī uzzināt, ka kādreiz šeitan pie Baltijas dzīvojuši latvieši, kas labprātīgi izmiruši, bet aizejot izpostījuši visu aiz sevis. Rēzijas Kalniņas pravietojums, ka pastāv plāns iztīrīt šo zemi, lai tā būtu placdarms kaut kam citam, iegūst arvien skaidrākas aprises.
