Latvijas Veterinārārstu biedrībai ir pienākums uzņemties atbildību par tās profesionālās sekcijas amatpersonas – Dr. Nāves neētiskajām darbībām
Jeļena Dorofejeva16.05.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šā gada 27.martā Latvijas dzīvnieku aizsardzības un tiesību aizsardzības organizācijas, brīvprātīgo dzīvnieku glābēji un aprūpētāji (100 personu liela grupa), paraskstīja atklātu vēstuli Latvijas Veterinārārstu biedrības (LVB) valdei ar aicinājumu izvērtēt biedrības Mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas vadītājas vietnieces Litas Konopores darbību atbilstību ieņemamā amata pilnvarām.
Kamēr pamesto un bez saimnieka palikušo dzīvnieku skaits Latvijā nepārtraukti pieaug un no kill patversmes un biedrības visiem spēkiem cenšas sniegt tiem palīdzību, pašaizliedzīgi ieguldot šajā grūtajā darbā savus finanšu līdzekļus un laiku, valstī darbojas spēki, kas emocionāli un morāli grauj pamesto un nelaimē nokļuvušo dzīvnieku glābēju un aprūpētāju darbu un publisko tēlu.
Situācija ir nonākusi tiktāl, ka lielākās dzīvnieku patversmes valstī, kuras praktizē no kill (nenogalināšanas) politiku, šobrīd ir spiestas lauzt līgumus ar pašvaldībām, lai izvairītos no tajās jau mītošo un vēl neadoptēto dzīvnieku eitanāzijas, jo izmaiņas normatīvajā ragulējumā vairs neparedz tām iespēju saglabāt izglābto dzīvnieku dzīvības tādā veidā, kādu to, lai arī ar trūkumiem, nodrošināja iepriekšējā sistēma.
Analizējot medijos plašu rezonansi guvušos notikumus saistībā ar normatīvā regulējuma maiņu šajā sfērā un kolīzijām to apspriešanas gaitā nozares ministrijā, izgaismojas konkrēto izmaiņu iniciators un aktīvs virzītājs - LVB un organizāciju pārstāvošā Mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas vadītājas vietniece Dr.vet. Lita Konopore.
Neraugoties uz LVB Statūtos pasludināto organizācijas ciešo sadarbību un komunikāciju ar sabiedrību, citām sabiedriskām organizācijām, valsts un pašvaldību iestādēm un uzņēmumiem Latvijā, Eiropas Savienībā un citās valstīs, šī profesionālā organizācija ir izvēlējusies klaji ignorēt 100 personu parakstīto atklāto vēstuli, kurā tai tika uzdoti jautājumi, kas skar sabiedrības intereses un konkrēti LVB pārstāves Litas Konopores morālo un ētisko rīcību. Atļaujoties atstāt bez ievērības procesā vistiešākajā veidā iesaistītu sabiedrības daļas lūgumu, LVB faktiski ir pazemojusi tos cilvēkus, kuri savu dzīvi velta dzīvnieku glābšanai.
LVB pārstāve Lita Konopore informatīvajā telpā un jo īpaši sociālā tīkla Facebook vietnē ir pazīstama ar savu rupjo, melīgo retoriku, apzināti sliecoties apvainot un diskreditēt gan no kill patversmes, gan sabiedrību kopumā, nodēvējot to par “debilizētu tautu!”. Bieži tiek sniegta arī apmelojoša, nepatiesa informācija par konkrētu patversmju vadītājiem, tādējādi radot sabiedrībā negatīvu priekšstatu par to cilvēku darbu, kas pašaizliedzīgi rūpējas par mūsu “mazajiem brāļiem.” Vienlaikus notiek vēršanās pie sabiedrības ar provokatīviem izteikumiem, sagrozītiem faktiem, pieņēmumiem, rēķinoties ar to, ka lielākā daļa sabiedrības neiedziļinās tai pasniegtajā informācijā, faktu pārbaudē, nepārbauda datus, to zinātnisko pamatotību un avotus.
Dzīvnieku aizsardzības organizācijas atkārtoti aicina LVB būt atbildīgai un izskatīt tai iesniegto 31.marta atklāto vēstuli, izvērtēt biedrības Mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas vadītājas vietnieces Litas Konopores darbību atbilstību ieņemamā amata pilnvarām, un sniegt rakstveidā atbildi pēc būtības.
Seko mums 
“Šodien esmu pieņēmis lēmumu atkāpties no aizsardzības ministra amata, lai pasargātu sava tēla paliekas, jo rīt mani tāpat būtu atlaiduši.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) savā praksē nereti piemēro bargus sodus, tostarp īpašuma konfiskāciju. Taču aizvien aktuālāks kļūst jautājums – kas uzņemas atbildību un kompensē radītos zaudējumus un morālos pārdzīvojumus situācijās, kad iestādes rīcība izrādās klaji nepamatota? Mūsu advokātu birojs vēlas vērst uzmanību uz nozīmīgu un nesenu Latvijas Republikas Senāta spriedumu, kas iezīmē būtisku pagriezienu privātpersonu tiesību aizsardzībā pret patvaļīgu vai kļūdainu VID rīcību.
Šodien esam nonākuši jaunā eskalācijas pakāpē. Šoreiz vairs neviens nevar aizbildināties, ka “ielidojis draudzīgs drons”. Ir noticis mērķēts uzbrukums Latvijas stratēģiskam objektam - degvielas rezervēm.
Krievijas karaspēks turpina uzbrukumus Ukrainas frontē un vietumis pat virzās nedaudz uz priekšu. Raķetes un droni turpina postīt Ukrainas infrastruktūru, gandrīz ik dienas nogalinot mierīgos iedzīvotājus dažādās pilsētās. Krievija turpina plosīties. Un tomēr pamazām, bet arvien tumšāki mākoņi sāk plesties arī Krievijas pusē.
Katrs ceļotājs un arī mājās sēdētājs ar saviem nodokļu maksājumiem ir gadiem ilgi atbalstījis aviosabiedrību airBaltic. Šis kopējais atbalsts jau ir pārsniedzis pusmiljardu eiro, taču kompānijai joprojām neiet labi un bez valsts atbalsta tā gaisā noturēties nevar.
Mazajiem uzņēmumiem Latvijā jau gadiem ilgi ir jāstrādā apstākļos, kur katrs papildu administratīvais pienākums nozīmē ne tikai laiku, bet arī reālas izmaksas. Tāpēc Ekonomikas ministrija ir nākusi klajā ar priekšlikumu atteikties no obligātajām gada pārskatu revīzijām mazajiem uzņēmumiem. Tas nav radikāls solis – tas ir loģisks nākamais posms uzņēmējdarbības vides sakārtošanā.
Diskusija par “ārējo skatījumu” birokrātijas mazināšanā atklāj dziļāku problēmu – nevis ideju trūkumu, bet drīzāk nespēju tās īstenot sistēmiski un konsekventi. Pēdējo divdesmit gadu laikā Latvijā ir uzkrāta plaša pieredze ar reformām, auditiem un rīcības plāniem, turklāt tā tiek sekmīgi nodota citām Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstīm. Tomēr gandrīz visos vērtējumos atkārtojas tie paši secinājumi: procesi ir formāli, atbildība ir izkliedēta, un iniciatīva netiek atalgota.
