Latvijas visbagātākie uzņēmēji, vislielākie pelnītāji un zaudētāji, visiespaidīgākās dividendes
PIETIEK28.10.2017.
Komentāri (3)
Iesaki rakstu: 
Pirms gada Latvijas 100 bagātāko cilvēku īpašumu kopējā vērtība bija 2,83 miljardi eiro, bet nu tā pieaugusi līdz 2,91 miljardam, un jauni rekordi sasniegti arī peļņas un izmaksāto dividenžu rādītājos. Šodien publicējam Latvijas visbagātāko uzņēmēju, vislielāko pelnītāju un visiespaidīgāko dividenžu saņēmēju, kā arī lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju TOP5, savukārt pilnā apjomā šie TOP100, kas tapuši sadarbībā ar Lursoft, kopā ar analīzi un papildu informāciju lasāmi Dienas Biznesa jaunajā žurnālā Miljonārs.
Latvijas visbagātākie uzņēmēji: TOP5
1. Oļegs Fiļs (1. – vieta sarakstā pirms gada)
315 miljoni eiro (+5 miljoni eiro)
Nu jau vairāk nekā desmit gadus neiztrūkstoši miljonāru saraksta galvgalī ir abi AB.LV bankas īpašnieki. Kā vienmēr savu partneri par nelielu summu apsteidz bankas padomes priekšsēdētājs. Tāpat kā iepriekšējos gados viņam kredītiestādes akcijas pieder caur simtprocentīgu līdzdalību SIA OF Holding.
2. Ernests Bernis (2.)
312 miljoni eiro (+5 miljoni eiro)
Šim baņķierim AB.LV bankas akcijas pieder caur 99,92% līdzdalību SIA Cassandra Holding Company, kuras vērtība tiek lēsta 119 miljonu eiro apmērā. Tāpat viņam pieder 80% SIA Jūras avots, kā arī 0,29% SIA AmberStone Group.
3. Leonids Esterkins (3.)
226 miljoni eiro (-24 miljoni eiro)
Neiztrūkstoši AB.LV bankas īpašniekiem sarakstā seko trešais baņķieris, kuram pieder būtiska pakete citā „nerezidentu bankā”. Rietumu bankas līdzīpašniekam caur simtprocentīgu dalību SIA Esterkin Family Investments gan šogad ievērojams īpašuma vērtības kritums - galvenokārt 80 miljonu eiro naudas soda dēļ, kas par naudas atmazgāšanu piespriests Francijā (tiesa, spriedums vēl pārsūdzams).
4. Arnis Riekstiņš (4.)
162 miljoni eiro (+12 miljoni eiro)
Nu jau otro gadu pēc kārtas ceturtais bagātākais cilvēks Latvijā ir komunikāciju tehnoloģiju uzņēmuma Mikrotīkls līdzīpašnieks, kam pieder puse no uzņēmuma, kura vērtība saskaņā ar Laika Stara aprēķiniem augusi jau līdz 325 miljoniem eiro.
5. Arkādijs Suharenko (5.)
116 miljoni eiro (-12 miljoni eiro)
Neiztrūkstoši miljonāru pirmajā pieciniekā ir otrs Rietumu bankas līdzīpašnieks, kuram bankas akcijas pieder caur simtprocentīgu līdzdalību SIA Suharenko Family Investments.
Latvijas vislielākie pelnītāji: TOP5
1. Arnis Riekstiņš (1.)
32 530 900 eiro
Otro gadu pēc kārtas lielāko peļņas daļu guvis interneta maršrutēšanas iekārtu ražotāja SIA Mikrotīkls līdzīpašnieks, kuram pieder puse uzņēmuma, kas pagājušo gadu noslēdza ar lielāko peļņu uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē – 66,242 miljoniem eiro. Pērn uzņēmējs tika izvirzīts Eiropas gada cilvēka titulam, bet balsojumā palika otrajā vietā. Viņam pieder arī puse no SIA STARJT, kas pērn strādāja ar 1,180 miljonu eiro zaudējumiem.
2. Ernests Bernis (3.)
27 086 038 eiro
ABLV bankas līdzīpašnieks kā allaž pēdējos piecus gadus ir viens no Latvijas megapelnītājiem. Pērn viņa vadītā banka finišēja ar 79,337 miljonu eiro peļņu, taču nav nemaz tik vienkārši aprēķināt E. Berņa daļu no tās. Banka publiski uzrāda, ka E. Bernim un Nikai Bernei tieši un netieši pieder 43,51% no bankas balsstiesīgajām akcijām, kas it kā nozīmētu, ka šai daļai atbilst 34,519 miljonus eiro liela peļņas daļa. Taču tā gluži nav, jo papildus 38 250 000 vārda akcijām ar balsstiesībām ir arī 3 830 000 personāla akcijas bez balsstiesībām, kuru īpašnieku sarakstu banka neatklāj. Līdz ar to skaidri saskatāmā E. Berņa peļņas daļa ir tā, ko viņam dod 99,92% kapitāldaļu bankas akcionārā SIA Cassandra Holding Company, kas pagājušo gadu noslēgusi ar 27,182 miljonu eiro peļņu. Otrs viņam piederošais uzņēmums – SIA Jūras avots (80%) – gan pērn strādājis ar zaudējumiem 95 tūkstošu eiro apmērā, savukārt SIA AmberStone Group, kurā viņam pieder 0,29%, strādāja ar 1,231 miljonu eiro konsolidēto peļņu.
3. Oļegs Fiļs (2.)
26 874 707 eiro
Arī ar ABLV bank padomes priekšsēdētāju ir tieši tāda pati situācija: par viņa skaidri saskatāmo peļņas daļu uzskatāma tā, ko viņam nodrošina bankas akcionārs - baņķierim vienpersoniski piederošā holdingkompānija SIA OF Holding, kas pērn nopelnīja 26,875 miljonus eiro. Citi uzņēmumi baņķierim nepieder.
4. Olafs Berķis (-)
21 516 378 eiro
Pirmo reizi lielāko pelnītāju vidū ir Ventspils uzņēmējs, kuram simtprocentīgi piederošā SIA Kement pagājušajā gadā finišējusi ar 21,584 miljonu eiro peļņu: pēc visa spriežot, runa ir par vienreizēju peļņu, kas gūta, šim un vairākiem citiem uzņēmējiem pārdodot viņiem piederējušās AS Ventbunkers akciju paketes. Uzņēmējam, kuram pastarpināti piederošo SIA TKC vēja elektrostaciju parka izbūvē varētu kreditēt Eiropas Investīciju banka, pieder kapitāldaļas vēl virknē uzņēmumu, kas visi strādājuši ar zaudējumiem. Lielākos zaudējumus cietusi SIA Privātfonds, kurā viņam pieder 7,59% kapitāldaļu un kas strādāja ar 877 980 eiro zaudējumiem.
5. Genadijs Ševcovs (-)
16 323 048 eiro
Pēc gada pārtraukuma pie lielākajiem pelnītājiem atgriežas Ventspils tranzītbiznesa pārstāvis, kuram lielāko peļņas daļu sarūpējusi holdingkompānija SIA RFC Holdings, kurā viņam pieder 70,02% kapitāldaļu un kas gadu noslēgusi ar 23,044 miljonu eiro peļņu: pēc visa spriežot, to tāpat nodrošinājusi AS Ventbunkers akciju pārdošana. Tāpat ar peļņu 188 tūkstošu eiro apmērā strādājusi uzņēmējam simtprocentīgi piederošā inženierkompānija SIA Stiga, bet holdingkompānija SIA Dekoran, kurai arī viņš ir vienīgais īpašnieks, cietusi 604 eiro zaudējumus.
Latvijas iespaidīgāko dividenžu saņēmēji: TOP5
1. Marks Moskvins
10 990 025 eiro
Latvijas 23. bagātākais cilvēks ir lielākais īpašnieks (90,2%) maksājumu pakalpojumu sniedzējā SIA Transact Pro, kurš ne tikai izvērsis darbību Latvijā, pieplusojot savam klientu portfelim Domina Shopping, bet arī iegājis Lietuvas tirgū. Viņam pieder arī 85% SIA Ventus Navitas.
2. Ludmila Kaca
5 000 000 eiro
Izmaksājamās dividendes ir „krātas” vairākus gadus: pērn savai īpašniecei, kurai pieder 50% no uzņēmuma, telekomunikāciju kompānija Belam-Rīga bija sagādājusi attiecīgi pusi no 2,847 miljonu eiro peļņas. Uzņēmējai pieder arī 18,2% no SIA Telekom Invest, kas pērn reģistrēja 3 987 eiro peļņu, 15% no SIA Lejasolektes - 2 726 eiro peļņa, 38% SIA C.M.R.Nami, kas pagājušajā gadā cieta 7 225 eiro zaudējumus.
3. Nikolajs Kurma
4 590 000 eiro
Pirms dažiem gadiem uzņēmējs bija arī 100 bagātāko Latvijas cilvēku vidū kā kontrolpaketes (61,56%) īpašnieks Dobeles būvmateriālu ražotājā Tenax – 1991.gadā dibinātais uzņēmums ir lielākais būvķīmijas, sendvičtipa paneļu, arī siltumizolācijas materiālu ražotājs Baltijas valstīs.
4. Oļegs Fiļs
4 000 000 eiro
No savas kopējās iespaidīgās peļņas daļas AB LV bankā Latvijas bagātākais cilvēks sev dividendēs izmaksājis „tikai” četrus miljonus eiro, - šāda summa fiksēta SIA OF Holding gada pārskatā.
5. Marta Mežsarga
3 043 736 eiro
1991. gadā dzimušajai uzņēmējai oficiāli pieder ķīmisko vielu vairumtirgotājs SIA Lex Limen. Viņa ir arī nekustamā īpašuma izīrētāja SIA Paleo vienīgā īpašniece.
Latvijas lielākos zaudējumus cietušie uzņēmēji: TOP5
1. Rafails Deifts (-)
-15 459 659 eiro
Vēl gadu iepriekš uzņēmējs bija starp lielākajiem pelnītājiem ar vairāk nekā divu miljonu eiro peļņas daļu, bet nu sakarā ar divu uzņēmumu iespaidīgajiem zaudējumiem 2016. gadā, bijušais veikalu tīkla Drogas īpašnieks ir neapstrīdams zaudējumu apjoma līderis. Lielākos zaudējumus - 14,729 miljonus eiro - cietusi holdingkompānija SIA Rītava Holdings, kur viņam pieder 90% kapitāldaļu. Tāpat prāvi zaudējumi ir noliktavu kompleksa pārvaldniekam AS Dominante Capital (89,47%) -2,640 miljoni eiro. Tikai vairumtirdzniecības kompānija Baltā bura (84,92%) strādājusi ar peļņu 185 999 eiro apmērā.
2. Boriss Ustinovs (-)
-3 841 500 eiro
Iespaidīgos zaudējumus uzņēmējam sarūpējusi saldētu zivju vairumtirdzniecības kompānija SIA Delfa, kur viņam pieder 72,97% kapitāldaļu un kas gadu noslēgusi ar 5,263 miljonu eiro zaudējumiem. Ar zaudējumiem strādājušas arī abas viņam vienpersoniski piederošās kompānijas SIA GY invest (267 eiro zaudējumi) un SIA Optius Prime (226 eiro zaudējumi).
3. Irēna Bauere (-)
-2 874 971 eiro
Bijusī Reģionālās investīciju bankas padomes locekle ir vienīgā īpašniece nekustamā īpašuma pārvaldīšanas kompānijai SIA Denfera villa (pazīstama saistībā ar īpašumu Mežaparkā, Hamburgas ielā, kas tai atņemts ar tiesas nolēmumu), kas pērn strādājusi ar 2,890 miljonu eiro zaudējumiem. Peļņu 16 340 eiro apmērā guvusi otra viņai vienpersoniski piederošā firma SIA IB-1. Savukārt AS Regga, kurā viņai saskaņā ar publiski pieejamiem datiem pieder 27,25% akciju, strādājusi ar 5 114 eiro zaudējumiem.
4. Marina Obrazcova (-)
-2 360 311 eiro
Mazpazīstamā uzņēmēja ir vienīgā īpašniece SIA Rešetilovs, kas nodarbojas ar iekārtu ražošanu, metāla cisternu, rezervuāru un tilpņu ražošanu, kā arī citu metālizstrādājumu ražošanu. Šis uzņēmums pagājušo gadu noslēdzis ar 2,360 miljonu eiro zaudējumiem. Citi uzņēmumi viņai nepieder.
5. Irži Kebkalo (-)
-2 258 432 eiro
Šis mazpazīstamais uzņēmējs ir divu ar zaudējumiem strādājušu uzņēmumu īpašnieks. Viņam pieder 44,99% no SIA Baltic Breeze, kas pērn cieta 5,019 miljonu eiro zaudējumus un nodarbojas ar degvielas un kurināmā vairumtirdzniecību. Tāpat viņam kā vienīgajam īpašniekam pieder SIA Celtne LV, kas strādāja ar 109 eiro zaudējumiem.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
