Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Satversme starp daudzām pamattiesībām nosaka arī tiesības uz vārda brīvību un tiesības pieprasīt kompensāciju nepamatota aizskāruma gadījumā.

Satversmes 100. pants skan: “Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.”

Satversmes 92. pants vēsta: “Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu. Ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību.”

Tas nozīmē, ka ikvienam, kurš izplata jebkāda veida informāciju, ir jābūt gatavam un jārēķinās, ka nepamatota aizskāruma gadījumā pret viņu var vērsties tiesā.

Tiesvedība ir ļoti nepatīkama un resursus ietilpīga norise, bet diemžēl tā ir daļa no žurnālistikas un izdevējdarbības. Tiesvedība ar politiski ietekmīgiem klaniem ir īpaši liels izaicinājums un pārbaudījums gan žurnālistiem, gan izdevējiem.

Tomēr Latvijas tiesiskā un likumdošanas sistēma ir līdzsvarota starp tiesībām uz vārda brīvību un tiesībām vērsties tiesā par nepamatotu aizskārumu.

Latvijas Civillikuma 2352(1) pants nosaka: “Katram ir tiesības prasīt tiesas ceļā atsaukt ziņas, kas aizskar viņa godu un cieņu, ja šādu ziņu izplatītājs nepierāda, ka tās atbilst patiesībai.

Ja personas godu un cieņu aizskarošās ziņas izplatītas presē, tad gadījumā, kad tās neatbilst patiesībai, šīs ziņas presē arī jāatsauc. Ja personas godu un cieņu aizskarošās ziņas, kas neatbilst patiesībai, ietvertas dokumentā, šāds dokuments jāapmaina. Citos gadījumos atsaukšanas kārtību nosaka tiesa.

Ja kāds prettiesiski aizskar personas godu un cieņu mutvārdiem, rakstveidā vai ar darbiem, tad viņam jādod atlīdzība (mantiska kompensācija). Atlīdzības apmēru nosaka tiesa.”

Civillikums precīzi nosaka, kā ir jāizpaužas nepamatotajam aizskārumam. Aizskārums būs nepamatots, tikai izplatot nepatiesas ziņas. Civillikums neparedz vēršanos tiesā par aizskarošiem, izaicinošiem vai provokatīviem viedokļiem. Šāda norma ir iekļauta arī visu Eiropas demokrātisko valstu likumdošanā un Eiropas Cilvēktiesību deklarācijā. Ziņas ir verificējami apgalvojumi, bet viedokļi (attieksmes vēstījumi) pauž cilvēku subjektīvo uztveri, par to, kā tiek saprasti notikumi, kā var saprast citu cilvēku izteikumus utt.

Attieksmes vēstījumu saturs nevar būt objektīva, verificējama patiesība. Attieksmes vēstījumu formā var publicēt aizdomas, minējumus, pārdomas, nepatiku vai sajūsmu.

Viedokļi nav verificējami, bet ziņas un fakti ir verificējami. Viedoklis nevar būt patiess vai nepatiess. Fakti ir vai nu patiesi, vai nepatiesi.

Tieši šāda nostāja tiek pausta Eiropas Cilvēktiesību tiesā. 2003.gada 13.martā laikrakstā Diena Cilvēktiesību tiesas prezidents Luciuss Vildhābers to paskaidroja šādi: “Ziņu materiāliem vienmēr jābūt patiesiem, bet viedoklis vienmēr ir subjektīvs un emocionāls, tāpēc kādam var būt arī ļoti netīkams. Vienīgais ierobežojums attiecībā uz viedokļa paušanu ir katras valsts kriminālkodekss”.

Latvijas vārda brīvības sistēma (Latvijas civillikuma 2352(1) pants) nosaka, ka nepamatota aizskāruma gadījumā personai ir jāvēršas pret to, kas ziņu izplatījis. Tāpēc līdzšinējā Latvijas tiesu prakse nosaka, ka izplatītājs ir izdevējs. Izdevējs ir tas, kas informāciju izplatīja un gūst no šis saimnieciskās nodarbes patieso labumu. Tikai izdevējs zina, kas ir patiesais publikācijas autors, izdevējs var rediģēt, sagrozīt vai pārveidot žurnālista materiālu utt. Arī izdevēja pienākums ir novērtēt juridiskos riskus un tikai izdevējas varēs izpildīt tiesas spriedumu, publiskojot ziņas atsaukumu, gadījumā, ja ziņa izrādīsies nepatiesa utt.

Latvijas tiesiskā sistēma ir izveidota, lai pēc iespējas novērstu nelikumīgu un netaisnīgu tiesu spriedumu stāšanos spēkā. Tajos gadījumos, kad rajonu tiesu līmenī tiesa pieņem nelikumīgu un netaisnīgu spriedumu, to ir iespējams pārsūdzēt apgabala vai Augstākās tiesas līmenī. Līdzšinējā Latvijas tiesu prakse rāda, ka zemāko instanču netaisnīgie un nelikumīgie spriedumi tiek izlaboti un atcelti apgabala vai augstākā tiesu līmenī. Ja kļūdas vai koruptīvas darbības tiek pieļautas zemākā tiesu līmenī, tad augstākā līmenī tās parasti tiek novērstas.

Tāpēc sarežģītos tiesvedību gadījumos gan izdevējiem, gan žurnālistiem ir nepieciešama kvalificēta juridiskā palīdzība. Latvijai ir daudz kvalificētu un spīdošu advokātu, kuru sniegtā juridiskā palīdzība ir palīdzējusi Latvijas izdevējiem un žurnālistiem panākt taisnīgu spriedumu pat prāvās, kuru aizmugurē bija jaušams ietekmīgu darboņu pasūtījums un pat valdošo partiju diktāts, tostarp gūstot uzvaru Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Sociāli atbildīgs izdevējs (medijs) parasti nodrošina žurnālistus ar kvalificētu juridisko palīdzību, arī gadījumos, kad žurnālists attiecīgajā medijā vairs nestrādā vai nesadarbojas ar to.

Sabiedrībai ir tiesības zināt, kuri no Latvijas izdevējiem (medijiem) atsakās sniegt žurnālistiem juridisko palīdzību tiesvedībā par šo izdevēju (mediju) informatīvajos izdevumos publicētajiem materiāliem.

Ikvienam žurnālistam pret tiesu ir jāizturas atbildīgi.

Ja tiesa ir kļūdījusies un pieņēmusi izskatīšanai prasību par paustu viedokli (kaut vai sociālā tīklā Twitter paustu), tad tiesa ir jāinformē, ka pat šādas prasības pieņemšana tiesā rada žurnālista tiesību nepamatotu aizskārumu, nonākot pretrunā gan ar Satversmes 100., gan ar Satversmes 92. pantu.

Savukārt tiesvedībā par ziņu publicēšanu žurnālistam un izdevējam ir jābūt gatavam pierādīt un ir jāpierāda, ka paustais ir patiesība.

* Latvijas Žurnālistu savienības valdes priekšsēdētājs

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Kaspars Dimiters: Mātes Latvijas vēstule

FotoKur esi, dēls? Jau viesnīcā vai teltī? Vai arābus lūgt, lai man druvas zeltī? Te nu tik vientuļi. Mirst ūdens, akai vinda. Neviena kaimiņa. Vien baļķvedēju rinda.
Lasīt visu...

12

Vienvērtīgs ir katrs cilvēks (lai ko tas arī nozīmētu): runa pie Brīvības pieminekļa 2019. gada 18. novembrī

FotoMīļie latvieši! Latvijas cilvēki Rīgā, Latgalē, Vidzemē, Zemgalē, Kurzemē un visā pasaulē!
Lasīt visu...

21

Valstsgribas valstsnegribas ēstgriba

FotoSaruna par reālo “valstsgribu” un “valstsgribas” iluzoriskumu ir aktuāla visu laiku. Taču 18. novembra kontekstā tāda saruna ir īpaši aktuāla, atsedzot patiesību un melus nošķirot no patiesības. Pašlaik šajā procesā valdnieks ir “nācijas tēvs” ar savu ārēji izskaistināto, bet mazsaturīgo daiļrunību. Tā palīdz atgādināt par patiesību un nosodīt melus. 
Lasīt visu...

10

Mucā

FotoPadomju valstī dzīvojušie izstrādāja tikai šim režīmam atbilstošu «dzīvesziņu». Šodien mēs to dēvētu par «Kā labāk dzīvot». Kā labāk, kā gudrāk, kā pareizāk, kā izdevīgāk un citus «kā» padomju pilsoņi apvienoja vienā, un oriģinālvalodā tas skanēja tā: «Солдат спит, а служба идет!» «Kaut kareivis guļ, tā dienesta laiks virzās uz priekš un tuvojas beigām».
Lasīt visu...

21

Politiskai intrigai – birokrātisks restarts

FotoCitur Latvijā šo ziņu pat nepamanīja, taču jūrmalniekus tā nervozē: oktobra sākumā ģenerālprokuratūra atjaunoja apsūdzību Gatim Truksnim par Zaļo un zemnieku savienības "iespējamu nelikumīgu finansēšanu”.
Lasīt visu...

18

Gribētos zināt, kuram gan šādai nelietībai pacēlās roka

FotoPadsmit gadus nostrādājot PR jomā un daļēji tieši tādēļ no tās aizejot, šādas metodes (skat. zemāk), protams, nepārsteidz. Tomēr gribētos zināt, kuram gan šādai nelietībai pacēlās roka. Neba nu žurnālists pats iedomājās. Kuram šķiet, ka tiem, kas var glābt veselību un pat dzīvības ikvienam no mums (tai skaitā arī ikvienai no 100 "gudrajām galvām"), nevajadzētu nodrošināt jau apsolīto? Jo šis jau nav stāsts par to, ko dara un kā ārstē kāds konkrēts ārsts, bet gan pretsitiens tam, par ko Dr. Aizsilniece cīnās visu mediķu vārdā. Un tas ir nožēlojami.
Lasīt visu...

21

Var gadīties, ka vienu rītu Šveices advokāts būs "pārdozējis" viagru un viņam blakām gauži raudās skaists puisītis

FotoNav tālu tā dieniņa, kad visiem „arestētās mantas afēras” dalībniekiem, jumtotājiem un labuma guvējiem nāksies atbildēt. Visiem, izņemot vienu - galveno beneficieri, smagos noziegumos apsūdzēto Lembergu.
Lasīt visu...