Ļaujiet cilvēkiem palikt savā dzimtenē, nevis lieciet kļūt par ekonomiskajiem bēgļiem: atklāta vēstule Latvijas Republikas valdībai
Dāvids Kļaviņš un 900 Latvijas cilvēki*12.03.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šajā ekonomiski nestabilajā laikā, kad energoresursu cenas un attiecīgi patēriņa preču cenas strauji pieaug un globālā situācija ir satraucoša, valstij ir jādara viss iespējamais, lai saviem iedzīvotājiem nodrošinātu drošu un stabilu vidi. Droši un stabili cilvēks var justies tad, ja viņam ir iespēja nodrošināt sev un savai ģimenei pamatvajadzības. Valstij ir jāļauj cilvēkiem strādāt, pelnīt naudu, realizējot vienas no savām pamattiesībām - tiesības uz darbu. Latvijā daudziem cilvēkiem joprojām šīs tiesības ir liegtas. Veseliem, darbspējīgiem cilvēkiem.
No 1.marta Latvijā ir atļauts pulcēties, atļauts atkal apmeklēt veikalus neatkarīgi no vakcinācijas statusa, tātad cilvēku savstarpējā saskarsme ir atjaunota, bet joprojām daudziem ir liegts strādāt.
Satversmes 106. panta pirmais teikums nosaka: “Ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai.”
Satversmes tiesa ir atzinusi: “Satversmes 106. panta pirmais teikums negarantē tiesības uz darbu, bet gan tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu. Tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos ietver arī tādu būtisku elementu kā tiesības saglabāt esošo nodarbošanos, kas savukārt ietver tiesības turpināt šo nodarbošanos arī nākotnē. Ar jēdzienu “nodarbošanās” saprotams tāda veida darbs, kas prasa atbilstošu sagatavotību un kas ir cilvēka eksistences avots, kā arī profesija, kas cieši saistīta ar katra indivīda personību kopumā. Līdz ar to Satversmes 106.panta pirmais teikums aizsargā personas tiesības brīvi izvēlēties un saglabāt nodarbošanos.”
Kamēr valdība domā, kā risināt straujo energoresursu cenu kāpumu un Covid-19 krīzes radīto ekonomisko nestabilitāti, tikmēr aptuveni 11% veselu, darbspējīgu Latvijas iedzīvotāju tiek liegts aktīvi piedalīties valsts ekonomikā, strādājot un maksājot nodokļus.
Centrālā statistikas pārvalde vēsta, ka 2020. gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 23,4% jeb 439 tūkstoši iedzīvotāju, kuru vidū ir arī strādājoši cilvēki, savukārt nabadzības riska slieksnis bija 472 eiro mēnesī vienai personai mājsaimniecībā. 2021. gada rudenī un ziemā līdz ar energoresursu cenu lēcienu un inflācijas kāpumu nabadzības risks ir saasinājies.
Savukārt par darbinieku krīzi vēsta CV Online veiktā ikgadējā darba devēju aptauja, kas norisinājās interneta vidē 2022. gada janvārī un kurā piedalījās 114 uzņēmumi. Vairāk nekā 11% darba devēju atzina, ka bijuši spiesti atlaist vismaz vienu darbinieku Covid-19 sertifikāta neesamības dēļ.
Vērtējot darbinieku pieejamības izmaiņas pēdējā gada laikā, 69% darba devēju atzina, ka darbinieku atrašana kļūst sarežģītāka, mazāk atbilstošu kandidātu. Salīdzinājumam ar iepriekšējo gadu šis rādītājs pieaudzis par 48%. Valsts iejaukšanas darba tiesiskajās attiecības, uzstādot papildu prasības darbiniekiem, ir vēl vairāk sarežģījusi darbinieku atlases procesu.
Karjeras portāla cv.lv dati par pagājušo gadu liecina, ka darba sludinājumu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieaudzis pat par 80%, bet vidējais pieteikums vienam darba sludinājumam samazinājies par 54%.
Kā redzams, Latvijā ir nopietns darbaspēka trūkums. Vai ļaut strādāt un pelnīt iztiku nebūtu vienkāršākais veids, kā atbalstīt savus cilvēkus?
Ļaujiet cilvēkiem palikt savā dzimtenē, nevis kļūt par ekonomiskajiem bēgļiem, īpaši situācijā, kad ir daudz brīvu vakanču un uzņēmējiem grūti atrast darbiniekus. Neizdzeniet no valsts cilvēkus, kas vēlas šeit dzīvot, maksāt nodokļus. Diemžēl Latviju joprojām turpina pamest ekonomiski aktīvi, darbspējīgi Latvijas iedzīvotāji.
2021. gada 28. septembrī valdība apstiprināja noteikumus par obligāto vakcināciju atsevišķu profesiju pārstāvjiem - izglītības un veselības iestāžu darbiniekiem, aptiekāriem un ilgtermiņa sociālās aprūpes centru darbiniekiem.
Vēlāk, 9. oktobrī, ieviešot ārkārtējo situāciju, no 2021. gada 15. novembra tika paredzēta obligāta vakcinācija pilnīgi visiem publiskā sektora darbiniekiem - gan strādājot klātienē, gan attālināti.
Visbeidzot 15. decembrī stājās spēkā obligātās vakcinācijas prasības arī privātajā sektorā strādājošajiem, paredzot, ka visiem darbiniekiem, kuri veic darba pienākumus ārpus savas dzīvesvietas, jābūt ar Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu. Noteikumi skāra arī tos, kuri ikdienā tieši nesastopas ar cilvēkiem, piemēram, apkopējiem, naktssargiem, mežizstrādātājiem, kravas autovadītājiem un citiem, kuriem darba devēji bija spiesti piemērot jaunos noteikumus piesardzības nolūkos. Valdības noteiktais sods par nevakcinēta cilvēka nodarbināšanu un kvalitatīvu konsultāciju trūkums, lai palīdzētu darba devējam saglabāt savus nevakcinētos darbiniekus, radīja papildus slodzi jau tā novājinātajai komercdarbībai.
Zinot to, ka jau vairākus mēnešus inficējas kā vakcinēti, tā nevakcinēti cilvēki, kā arī slimības gaitu neizšķir vakcinācijas statuss, ir pamats secinājumam, ka visiem minētajiem liegumiem un prasībām ir zudusi jēga.
Par to, lai vakcinācija būtu brīvprātīga un neietekmētu personu tiesības uz darbu, mācībām un pakalpojumu saņemšanu, kolektīvo iesniegumu vietnē “manabalss” ir jau nobalsojuši 56 373 Latvijas Republikas pilsoņi.
Saeima 2022. gada 3. martā vienbalsīgi lēma atbalstīt 11 491 Latvijas pilsoņa kolektīvo iesniegumu "Par datos balstītu vakcinācijas sertifikātu politiku", uzdodot Ministru kabinetam izvērtēt Covid-19 vakcinācijas sertifikātu izmantošanas atcelšanas iespējamību un nepieciešamības gadījumā sagatavot atbilstošus normatīvos aktus un iesniegt tos Saeimā.
Ņemot vērā visu iepriekš minēto, aicinām nekavējoties atcelt visus ierobežojumus, liegumus un prasības vakcinēties! Mēs aicinām atjaunot Latvijas iedzīvotajiem iespēju veidot dzīvi un darbu atbilstoši likumā garantētajām tiesībām.
* Iniciatīvas grupas “Cilvēka brīvības un cieņas Memorands” vārdā
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
