Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kopš 8. jūnija, kad Aivars Lembergs savā iknedēļas preses konferencē KNAB, SAB un VID pārstāvjus Juri Jurašu, Aigaru Sparānu, Ediju Ceipi un Jāni Boroviku ļoti skaidri saistīja ar kontrabandas „jumtošanu”, pagājušas gandrīz divas nedēļas, taču Lemberga nosauktās personas tāpat kā tiesībsargāšanas iestādes ir centušās uz šiem izteikumiem nereaģēt. Pietiek turpina pēc kārtas publicēt Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) locekļu skaidrojumus – kāpēc viņi par šādām šķietami sensacionālām ziņām neko lāga nezinot un īsti arī nevēloties zināt, jo tur nekā īpaša neesot un tie arī neesot īsti apgalvojumi. Nākamais pēc komisijas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas un komisijas locekļa Kārļa Seržanta – opozīcijas pārstāvis Ringolds Balodis, kas izvēlējies citu pozīciju attiecībā uzAstoņkāja tematiku.

- Pašlaik ir parādījusies informācija no Aivara Lemberga preses konferences par...

- Jā, es dzirdēju. Tas no Astoņkāja. Es sapratu.

- Ko jūs kā Nacionālās drošības komisijas deputāts esat darījis saistībā ar šo paziņojumu?

– Es ne saistībā ar šo paziņojumu, bet saistībā ar Astoņkāja izdevumu, kas bija mums, deputātiem, esmu rosinājis savā laikā gan Aizsardzības komisijai, gan NDK šo jautājumu skatīt. Tas netika skatīts, un pagājušonedēļ Aizsardzības komisijas sēdē Ādamsona kungs atkārtoti vērsās komisijā, lai šo jautājumu skatītu. Aizsardzības komisijā notika diskusijā, kurā faktiski Aināram Latkovskim bija viedoklis, ka vairāk šo Astoņkāji piederētos skatīt izmeklēšanas komisijai, kas ir izveidota. Neskatoties uz manu skepsi par šīs izmeklēšanas komisijas iespējamo galarezultātu, es arī piekritu, ka tas vairāk tā kā piederētos izmeklēšanas komisijai, ja jau tā ir izveidota. Ja nebūtu izveidota, tad skatītu pastāvīgā komisija. Mēs lēmām un faktiski vienbalsīgi nolēmām, ka jāskata Veiko Spolīša komisijai. Tātad te nav saistība ar NDK sekretāru, bet ir saistība ar izmeklēšanas komisiju, kurā es esmu loceklis. Un šobrīd Veiko Spolītim jājautā, ko viņš darīs. Es arī intervijā LETAi teicu, ka ir jāsēž cietumā, ja tā ir taisnība, bet, ja nav taisnība, tad kādam ir jāatbild, iespējams, kas ir publicējis nepatiesas ziņas. Šis jautājums ir jāizvērtē.

Es domāju, ka rītdien 10.00 ir izmeklēšanas komisijas sēde, un tas ir viens no tiem jautājumiem, kas mums ir jāskata, jo pašreiz notiek sarakste. Ja mēs skatāmies jautājumu – kādas tās sēdes ir, tas vairāk ir formas, vai tā būs slēgta vai atklāta sēde, jautājums arī par pielaidēm. Teiksim, man un Dombravas kungam ir pielaide, es nezinu, vai pārējiem diviem izmeklēšanas komisijas locekļiem ir. Tātad varat rīt nākt un vērot, kā mēs to praktiski skatīsim. Jo, manuprāt, viennozīmīgi ir jāskata šis jautājums. Jāpadomā, kā viņu skatīt procedurāli. Bet man šaubu nav. Otrs - jūs varat jautāt Veiko Spolītim, kāds ir viņa viedoklis. Izmeklēšanas komisijā ir 4 cilvēki – Kalniņš Guntis, Dombrava Jānis, es un Veiko Spolītis. Tā kā šeit, ja mēs tā paskatāmies, ja puse no komisijas grib, un es esmu viens, kas sastāda šo pusi. Jāprasa pārējiem diviem – Dombravam un Kalniņam, kā viņi domā.

- Vai tad pašā Nacionālās drošības komisijā nevajag skatīt?

- Es jums jau tikko izstāstīju, es rosināju, bet neskatīja. Jautājums, protams ir, nu, redziet... Te jau ļoti daudz dažādu viedokļu publiskajā telpā. Te ir viedokļu radītājs Lato Lapsa ar pietiek.com, kas uzraksta un tad visa prese raksta un analizē. Te jau nav gluži tāda pasaule, kurā nedzird, kas ir Astoņkājī rakstīts. Jautājums ir par iespējamo praktisko rīcību, ko parlaments var darīt. Tas, par ko es te visu laiku parlamentā iestājos, ko es te redzu pēdējā laikā – pastāvīgajās komisijās pietrūkst konkrēta darba kontroles funkcijas realizācija. Parlaments jau ne tikai likumus pieņem, bet arī jāpārbauda, kā strādā valdība, kā strādā visas institūcijas. Un neskatīt šādas lietas, manuprāt, nav pareizi. Tāpēc jau arī es rosināju šo izmeklēšanas komisiju, lai vērtētu.

Tas ir tas, kāpēc nestrādā parlamentārā kontrole. Kāpēc? Nu, negrib cilvēki, lai tā īsti strādātu. Ir taču baigi labi, vai ne? Tāpēc, ja man prasa, vai vajag skatīt, es domāju, ka jā. Parlamentam jebkurā formā kaut kādā veidā, kādā komisijā, darba grupā tomēr vajadzētu skatīt šos jautājumus. Tas, kas, manuprāt, iztrūkst Latvijā, šī konteksta sakarā augstāk, plašāk skatoties, runājot ne tikai par Astoņkāji vai kādas komisijas vai apakškomisijas darbību vai bezdarbību, jautājums ir par to, ka mums pietrūkst skaidras politikas un arī normatīva regulējuma valsts amatpersonu atstādināšanas jautājumā, jo mums ir divas lietas, kas nāk no Satversmes.

Tā sacīt - zivs, kā teikt, pūst no galvas – un tās divas lietas ir – pirmkārt, mums Satversmē nav paredzēta impīčmenta procedūra prezidentam, un pie prezidenta arī rakstīts, ka viņš nav politiski atbildīgs, un tas ir kā tāda bākuguns, ka jūs visi neesat politiski atbildīgi un vispār nevienu nevar atstādināt. Dimanta lieta saasināja šo lietu. Jautājums ir: kas ir atstādināšana? Politiķi balso jebkurā gadījumā, gan tagad, gan tad, ja būtu impīčments jeb atstādināšana, bet tikai tad ir konkrēts struktūras izvērtējums – Augstākā tiesa, Ģenerālprokuratūra vai Satversmes tiesa, kas varētu būt prezidenta gadījumā. Viņi saka – ir tā, un tā, un tā. Un tad politiķi ar politisko gribu atkarībā no saviem politiskajiem uzstādījumiem balso: jā - nē.

Pašreizējā brīdī sanāk revolucionāri: kāds pasaka, ka ir slikti, un balsojam. Sanāk barā un nobalso. Tas nav juridiski pareizi. Tāpēc visa šī sakarā varētu būt runa par impīčmenta jeb atstādināšanas procedūras ieviešanu. Ja kāda amatpersona, iespējams, iespējams, ir slikti rīkojusies, tad var rosināt konkrētu procedurālu atstādināšanu, ja tāda procedūra būtu. Un tad izvērtētu. Pašreizējā brīdī mums ir lielas problēmas gan ar šo amatpersonu atbildību, gan arī politisko atbildību politiķiem. Tā ka, es domāju, ka es atbildēju vairāk, nekā jūs man prasījāt.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...