Lemberga izteikumi par kontrabandas specdienestu „jumtu”: Seržants – drīzāk par to būtu jādomā VID
PIETIEK20.06.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kopš 8. jūnija, kad Aivars Lembergs savā iknedēļas preses konferencē KNAB, SAB un VID pārstāvjus Juri Jurašu, Aigaru Sparānu, Ediju Ceipi un Jāni Boroviku ļoti skaidri saistīja ar kontrabandas „jumtošanu”, pagājušas gandrīz divas nedēļas, taču Lemberga nosauktās personas tāpat kā tiesībsargāšanas iestādes ir centušās uz šiem izteikumiem nereaģēt. Pietiek turpina pēc kārtas publicēt Saeimas Nacionālās drošības komisijas locekļu skaidrojumus – kāpēc viņi par šādām šķietami sensacionālām ziņām neko lāga nezinot un īsti arī nevēloties zināt, jo tur nekā īpaša neesot un tie arī neesot īsti apgalvojumi. Nākamais pēc komisijas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas – Kārlis Seržants.
- Saistībā ar Lemberga kunga pēdējā preses konferencē pausto...
– Es neesmu redzējis viņa pēdējo preses konferenci un neko nezinu par viņa paustajiem.
– Es varu iedod izlasīt.
– Es runāju par to, ko pats esmu dzirdējis, parasti.
– Varu parādīt video, kur viņš to visu stāsta.
– Tas, kas tas ir...
– Viņš ir paudis...
– Ā, par tiem.
– Nu, redz, jūs pats zināt. Ko jūs esat kā Nacionālās drošības komisijas deputāts konkrēti darījis saistībā ar šo paziņojumu?
– Nacionālās drošības komisijas sēžu tēmas un saturs ir slēgta informācija, ko aizsargā valsts noslēpums, bet nu es varu teikt, ka šie jautājumi, man liekas, vispirms ir skatāmi Valsts ieņēmumu dienestā, tie ir skatāmi saistībā ar budžetu un saistībā ar nodokļiem. Tas ir viens. Otrkārt, es esmu lasījis šos apgalvojumus arī portālā, šķiet, Pietiek vai avīzē Diena, bet nu tādu pavisam īstu dokumentālu apstiprinājumu tam, ka šie cilvēki patiešām nodarbojas ar to, ko viņiem pieraksta, mēs neesam guvuši. Tā ka, nezinu, Lemberga kungs to izteica tādā minējuma formā - man stāsta. Tas ir tas pats, kā kad žurnālisti izmanto vārdu „iespējams”, tādā veidā izvairoties no iespējamas iesūdzēšanas tiesā. Tieši tāpat bija vienā otrā publikācijā Latvijas Avīzē, kur katra teikuma galā bija „iespējams, iespējams”.
– Bet jūs tomēr esat Nacionālās drošības komisijas deputāts. Pēc jūsu domām, Vai nav nepieciešamība nekādi reaģēt uz šādu paziņojumu?
– Es jau jums teicu, ka tas, kas notiek Nacionālās drošības komisijā, par to var runāt komisijas vadītāja Āboltiņas kundze. Bet, atbildot uz jautājumu, es pateikšu – jā, mēs esam par to runājuši, jā, mēs esam to skatījuši un neesam guvuši apstiprinājumu šiem apgalvojumiem.
– Tādā gadījumā iznāk, ka Lemberga kungs melo?
– Nē, nu, kāpēc. Lemberga kungam kāds stāsta. Mēs nevaram zināt, kas stāsta.
– To nevar traktēt kā vēršanos pret valsts varu, par ko arī ir paredzēta kriminālatbildība?
– Nu, es vēlreiz atkārtošos. Es nezinu Lemberga kunga avotus. Varbūt viņam ir kāds, kas stāsta. Man nav komentāru šajā situācijā.
– Pēc jūsu domām, tur nekas nav jādara?
– Tur [nekas] nav apgalvots. Tur ir minējumi tādu vēlamo minējumu formā. Tieši tāpat, kā tas ir publikācijās bijis.
– Ja šādus apgalvojumus izteiktu kāda cita persona?
– Es vēlreiz teikšu - tie nav apgalvojumi. Tāpat kā žurnālisti raustās izteikt apgalvojumus, tāpat arī Lemberga kungs nav izteicis apgalvojumus. Viņš ir izteicis minējumus. Un par minējumiem nevienu demokrātiskā [valstī] pie atbildības saukt nevar.
– Bet pārbaudīt?
– Es vēlreiz atkārtojos – mēs esam pārbaudījuši.
– Viss ir pārbaudīts un viss ir kārtībā?
– Mēs esam runājuši ar amatpersonām, un šāda informācija pagaidām apstiprinājumu nav guvusi.
Seko mums 
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
