Lemberga izteikumi par kontrabandas specdienestu „jumtu”: Seržants – drīzāk par to būtu jādomā VID
PIETIEK20.06.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kopš 8. jūnija, kad Aivars Lembergs savā iknedēļas preses konferencē KNAB, SAB un VID pārstāvjus Juri Jurašu, Aigaru Sparānu, Ediju Ceipi un Jāni Boroviku ļoti skaidri saistīja ar kontrabandas „jumtošanu”, pagājušas gandrīz divas nedēļas, taču Lemberga nosauktās personas tāpat kā tiesībsargāšanas iestādes ir centušās uz šiem izteikumiem nereaģēt. Pietiek turpina pēc kārtas publicēt Saeimas Nacionālās drošības komisijas locekļu skaidrojumus – kāpēc viņi par šādām šķietami sensacionālām ziņām neko lāga nezinot un īsti arī nevēloties zināt, jo tur nekā īpaša neesot un tie arī neesot īsti apgalvojumi. Nākamais pēc komisijas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas – Kārlis Seržants.
- Saistībā ar Lemberga kunga pēdējā preses konferencē pausto...
– Es neesmu redzējis viņa pēdējo preses konferenci un neko nezinu par viņa paustajiem.
– Es varu iedod izlasīt.
– Es runāju par to, ko pats esmu dzirdējis, parasti.
– Varu parādīt video, kur viņš to visu stāsta.
– Tas, kas tas ir...
– Viņš ir paudis...
– Ā, par tiem.
– Nu, redz, jūs pats zināt. Ko jūs esat kā Nacionālās drošības komisijas deputāts konkrēti darījis saistībā ar šo paziņojumu?
– Nacionālās drošības komisijas sēžu tēmas un saturs ir slēgta informācija, ko aizsargā valsts noslēpums, bet nu es varu teikt, ka šie jautājumi, man liekas, vispirms ir skatāmi Valsts ieņēmumu dienestā, tie ir skatāmi saistībā ar budžetu un saistībā ar nodokļiem. Tas ir viens. Otrkārt, es esmu lasījis šos apgalvojumus arī portālā, šķiet, Pietiek vai avīzē Diena, bet nu tādu pavisam īstu dokumentālu apstiprinājumu tam, ka šie cilvēki patiešām nodarbojas ar to, ko viņiem pieraksta, mēs neesam guvuši. Tā ka, nezinu, Lemberga kungs to izteica tādā minējuma formā - man stāsta. Tas ir tas pats, kā kad žurnālisti izmanto vārdu „iespējams”, tādā veidā izvairoties no iespējamas iesūdzēšanas tiesā. Tieši tāpat bija vienā otrā publikācijā Latvijas Avīzē, kur katra teikuma galā bija „iespējams, iespējams”.
– Bet jūs tomēr esat Nacionālās drošības komisijas deputāts. Pēc jūsu domām, Vai nav nepieciešamība nekādi reaģēt uz šādu paziņojumu?
– Es jau jums teicu, ka tas, kas notiek Nacionālās drošības komisijā, par to var runāt komisijas vadītāja Āboltiņas kundze. Bet, atbildot uz jautājumu, es pateikšu – jā, mēs esam par to runājuši, jā, mēs esam to skatījuši un neesam guvuši apstiprinājumu šiem apgalvojumiem.
– Tādā gadījumā iznāk, ka Lemberga kungs melo?
– Nē, nu, kāpēc. Lemberga kungam kāds stāsta. Mēs nevaram zināt, kas stāsta.
– To nevar traktēt kā vēršanos pret valsts varu, par ko arī ir paredzēta kriminālatbildība?
– Nu, es vēlreiz atkārtošos. Es nezinu Lemberga kunga avotus. Varbūt viņam ir kāds, kas stāsta. Man nav komentāru šajā situācijā.
– Pēc jūsu domām, tur nekas nav jādara?
– Tur [nekas] nav apgalvots. Tur ir minējumi tādu vēlamo minējumu formā. Tieši tāpat, kā tas ir publikācijās bijis.
– Ja šādus apgalvojumus izteiktu kāda cita persona?
– Es vēlreiz teikšu - tie nav apgalvojumi. Tāpat kā žurnālisti raustās izteikt apgalvojumus, tāpat arī Lemberga kungs nav izteicis apgalvojumus. Viņš ir izteicis minējumus. Un par minējumiem nevienu demokrātiskā [valstī] pie atbildības saukt nevar.
– Bet pārbaudīt?
– Es vēlreiz atkārtojos – mēs esam pārbaudījuši.
– Viss ir pārbaudīts un viss ir kārtībā?
– Mēs esam runājuši ar amatpersonām, un šāda informācija pagaidām apstiprinājumu nav guvusi.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
