Lemberga tiesas prāvas lēmējus apmācījuši Lemberga politiskie un biznesa oponenti
Pietiek lasītājs09.02.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ventspils mēram Aivaram Lembergam apsūdzību uzturošais un no arestētās mantas glabāšanas atcelto Rūdolfu Meroni "piesedzošais" prokurors Juris Juriss, izveidojot slepenas korporatīvās saiknes, pats apmāca tiesnešus, kas pēc tam izlemj jautājumus viņam par labu, — tāda informācija izriet no viņa deklarācijas.
2019. gadā J. Juriss saņēmis 87 eiro honorāru no privāta nodibinājuma Tiesnešu mācību centrs, kuram nav zināmi patiesā labuma guvēji. (Deklarācijas par 2020. gadu vēl nav iesniegtas.)
Gadu iepriekš viņš šajā privātajā nodibinājumā saņēmis 615 eiro, bet 2015. gads bijis īpaši ienesīgs — J. Jurisam kontā ieripojis 1991 eiro. 2014. gadā prokurora guvums bijis 1025 eiro, gadu pirms tam — 307 lati, kamēr 2011. gadā viņa guvums bijis tikai 34 latu apmērā. Agrākais maksājums 101 lata apmērā datēts ar 2007. gadu.
Tātad vairumā no tiem gadiem, kuru laikā J. Juriss sacerējis vai tiesā uzturējis apsūdzības Aivaram Lembergam, prokurors vienlaikus Tiesnešu mācību centrā lasījis lekcijas tiem tiesnešiem, kas pēc tam pieņem nolēmumus attiecībā uz viņa virzītajiem procesiem.
Taču šis prokurors nav vienīgais, kas apmācījis tiesu sastāvus, kas pēc tam lemj viņam par labu — tiesnešus tāpat apmācījis zvērināts advokāts Lauris Liepa, kurš iepriekšējos gados bijis viens no tiem advokātiem, ko nodarbināja A. Lemberga pretinieku Rūdolfa Meroni un Oļega Stepanova grupējumos ietilpstošie cilvēki.
Tā kādā civillietā pret SIA Mediju Nams žurnālistiem Lauris Liepa nesekmīgi pārstāvēja Valēriju Godunovu — bijušo AS Latvijas Kuģniecība valdes vicepriekšsēdētāju, kurš tajā laikā bija izsludināts policijas meklēšanā kriminālprocesos par dokumentu zādzību no paša darbavietas un vismaz 130 miljonu dolāru aizpludināšanu no Kuģniecības.
Vēlāk L. Liepas palīgs Sergejs Rudāns, kurš drīz vien pats kļuva par pilntiesīgu advokātu, pārstāvēja uzņēmumu intereses tiesā saistībā ar Latvijas Kuģniecības akcionāru sapulci, kurā ietekmi uz šo kompāniju atguva O. Stepanovs, tiekot ievēlēts padomē.
To, ka L. Liepa ir apmācījis tiesnešus, rakstiskā atbildē uz žurnālistu jautājumiem apliecina apgabaltiesa: “Nenoliedzam, ka Lauris Liepa ir lasījis lekcijas Latvijas Tiesnešu mācību centrā un ir uzstājies ar referātiem zinātniskajās konferencēs Latvijas Universitātē.”
No VID pieejamajiem valsts amatpersonu gada deklarāciju datiem tāpat izriet, ka tiesnešus daudzu gadu garumā apmācījuši Vienotības un Par politiķi, kuri ir tiešie politiskie sāncenši tādiem citu partiju politiķiem kā Atis Zakatistovs, Artuss Kaimiņš, Juris Jurašs, kuru lietas tiek vai tiks izskatītas tiesās.
Tas pats attiecas arī uz attaisnoto Ogres mēru Egilu Helmani: arī viņa lietu zemākās instancēs izskatīja (un iepriekš notiesājošus spriedumus taisīja) tiesneši, kurus apmācījuši nacionālista E. Helmaņa politiskie oponenti — iespējams, viņu vidū bijis Andrejs Judins.
Taču visunikālākā situācija redzama, apskatot datus par to, kas ir šis Tiesnešu mācību centrs. Šī privātā nodibinājuma dibinātājs, sponsors un noteicējs ir neviens cits kā fonds DOTS, kas pēc nosaukuma maiņas ir neviens cits kā tas pats Sorosa fonds — Latvija.
Tas nozīmē, ka A. Lemberga lietas tiesneses apmāca A. Lemberga politiskie un biznesa oponenti, bet visu procesu slepus vadījis un organizējis arī Sorosa fonds — Latvija, kura ilggadējais ģenerālsponsors, starp citu, ticis Francijā notiesāts par korupciju, - spriedumu šajā lietā spēkā paturējušas visas tiesu instances, ieskaitot Eiropas Cilvēktiesību tiesu.
Turpinājums sekos.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
