Lembergs izbraucis uz ārzemēm, atkal runā par Ventspils naftas pārdošanu
B. Rulle27.10.2010.
Komentāri (8)
Iesaki rakstu: 
Valdības veidošanas karstumā par ZZS „krustēvu” dēvētais Aivars Lembergs devies uz ārzemēm, iespējams, saistībā ar Ventspils naftas pārdošanu.
Par apvienības Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) zīmolu un „krusttēvu” dēvētais Ventspils mērs Aivars Lembergs sestdien, pašā valdības veidošanas karstumā izbraucis no Latvijas un devies uz ārzemēm. Pēc Pietiek rīcībā esošām ziņām, Lembergs sestdien no Rīgas lidostas devies uz Parīzi.
Pietiek noskaidroja, ka Lemberga brauciens uz ārzemēm ir saskaņots ar Rīgas apgabaltiesu, kurā tiek izskatīta ar viņu saistītā krimināllieta. Lembergs tiesu aizvadītajā nedēļā lūdzis atļaut viņam izbraukt no valsts, un tiesa to arī atļāvusi. Lembergam tiesai šāds lūgums jāizsaka, jo viņam krimināllietas ietvaros noteikti pārvietošanās ierobežojumi.
Lemberga brauciens uz Francijas galvaspilsētu laikā, kad norit jaunās valdības veidošana, tiek saistīts ar tā saukto „lielo” Ventspils pārdošanas darījumu, kura pamatā ir Ventspils ostas naftas un naftas produktu tranzīta biznesa – a/s Ventspils nafta un a/s Ventbunkers pārdošana.
Kā sarunu vedējs - starpnieks šajā darījumā figurē Austrijas miljardieris Martins Šlafs, savukārt kā reālākie VN un Ventbunkers biznesa pircēji minētas vairākas ievērojamas Krievijas kompānijas.
Iespējams, uz Parīzi Lembergs devies, jo Francijā viņam plānota tikšanās ar Šveices advokātu Rūdolfu Meroni vai arī viņu saistītām personām. Meroni Francijā pieder plaši īpašumi (vīna dārzi). Francija ir kā ģeogrāfisks kompromiss, lai Lembergam nevajadzētu lūgt atļauju doties uz Šveici, ko tiesa varētu arī liegt.
Šveices advokāts Meroni ir valstij par labu arestēto, iespējams, Lembergam un viņa bērniem piederošo Ventspils tranzīta uzņēmumu aktīvu (ārzonu kompāniju un to daļu) turētājs. Viņš ilgstoši bija Lemberga uzticamības persona. Lemberga attiecības ar Meroni sabojājās 2005.gadā beigās, kad advokāts pārgāja tā saukto Lemberga oponentu pusē.
Tagad jau ilgāku laiku tiek runāts par to, ka abi meklē izlīguma ceļus un viņus vieno interese piedalīties VN pārdošanā. Meroni ir oficiāli apstiprinājis, ka ir veicis sarunas ar Šlafu par VN un Ventbunkera pārdošanu.
Savukārt citu avotu teiktais liek domāt, ka Francijā varētu notikt arī Lemberga un paša Šlafa tikšanās, lai apspriestu gatavoto darījumu.
Pietiek otrdien vakarā Lembergu sazvanīja, taču iegūt viņa atbildes par to, vai Ventspils mērs atrodas Francijā un kāpēc viņš šādā politiski atbildīgā brīdī devies uz ārzemēm, neizdevās. Uzzinot, kas zvana, Lembergs atcirta, ka tādu žurnālisti nepazīst, un nometa klausuli.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
