Lembergs Londonas tiesā iztaujāts slēgtā sēdē; esot noliedzis saistību ar LK miljonu darījumiem
PIETIEK22.04.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijā sevišķi smagos noziegumos apsūdzētais Ventspils mērs Aivars Lembergs un viņa dārgi apmaksātie britu aizstāvji, piektdien piedaloties kārtējā tā sauktās Londonas tiesas sēdē, esot noliegt Lemberga saistību ar a/s Latvijas kuģniecība (LK) un šī uzņēmuma miljonos vērtajiem tankkuģu frakts darījumiem, par kuriem norit tiesvedība.
Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, piektdien britu Augstās tiesas Karalienes tiesas departamenta Komerctiesā jeb tā sauktajā Londonas tiesā notikusī sēde bijusi slēgta, līdz ar to Lemberga un viņa aizstāvju uzklausīšana tiesā neesot bijusi publiski pieejama. Jau pirms lietas izskatīšanas uzsākšanas personas, kas neesot bijušas saistītas ar Lembergu vai viņa aizstāvību, tikušas aicinātas tiesas sēdi pamest.
Tomēr, kā Pietiek izdevies noskaidrot, Lembergs un viņa aizstāvji piektdien iztaujāti par Ventspils mēra iespējamo saistību ar LK un šī uzņēmuma slēgtajiem vairākus desmitus miljonu vērtajiem LK tankkuģu frakts darījumiem.
Lemberga aizstāvība jebkādu viņa saistību ar LK frakts darījumiem centusies noliegt, vainu noveļot uz Ventspils miljonāru Oļegu Stepanovu un viņam pietuvinātām personām. Londonas tiesā neesot ticis apstiprināts, ka Lembergs bijis iesaistīts jebkādos lēmumos, kas būtu attiecināmi uz miljonos vērtajiem LK tankkuģu iznomāšanas jeb tā sauktajiem frakts darījumiem.
To, ka bijis Londonā un gatavojas piektdienas, 20.aprīļa tiesas sēdei, ierakstā sociālā tīkla Twitter kontā apstiprinājis arī pats Lembergs (resp. persona, kas viņa vietā veic ierakstus šajā kontā). Viņa 19.aprīlī veiktais ieraksts Twiiter kontā vēsta: „Esmu Londonā. Rīt LV Kuģniecības advokāti iztaujās mani par dažādiem darījumiem saistībā ar kuģu frakta līgumiem.” Citus ierakstus par Londonas tiesas sēdes gaitu un tiesā notikušo Lembergs sociālajā tīklā nav veicis.
Pietiek jau martā rakstīja, ka, pēc vairāku avotu sacītā, Lembergs par Londonas tiesvedības procesu esot ļoti satraukts. Galvassāpes Ventspils mēram, visticamākais, radot arī fakts, ka tiesvedība Londonā viņam izmaksā ļoti dārgi.
Londonas tiesvedības dārdzību apliecinājusi arī Lemberga Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija, kas rāda, ka juridiskajiem pakalpojumiem viņš pērn tērējis gandrīz 400 tūkstošus latu, no kuriem britu mārciņās samaksāti 253,2 tūkstoši, bet eiro – 78,7 tūkstoši.
Tiesvedība Augstās tiesas Karalienes tiesas departamenta Komerctiesā Londonā notiek lietā, kur prasītājs ir LK meitasfirma Antonio Gramsci Shipping Corporation un citas kompānijas, bet pati lieta saistīta ar LK frakts darījumiem. Pašlaik saskaņā ar britu tiesas rīkojumu, ko apstiprinājusi arī Latvijas tiesa, Lembergam aizliegts jebkādā veidā atbrīvoties, rīkoties vai samazināt vērtību jebkuriem viņa aktīviem līdz 135 miljonu dolāru vērtībā. Galvenais faktiskais prasītājs šajā lietā ir a/s Ventspils nafta (VN) un tās meitasfirmas LK lielākais īpašnieks – koncerns Vitol.
Iepriekšējās tā sauktās Londonas tiesas sēdēs, kas notika no 13. līdz 17.februārim, Lembergs mēģinājis izvairīties liecināt par sev piederošo mantu, uzsverot, ka tā būs pašapsūdzība (self-incrimination) un šādas informācijas sniegšana tiesai Londonā ļaušot viņu apsūdzēt Latvijā. Britu tiesa šo Lemberga argumentu toreiz nepieņēma, tomēr atrada vidusceļu, nosakot konfidencialitāti (confidentiality orders) Lemberga atbildēm, kas nozīmē, ka Lemberga Londonas tiesā sniegtās atbildes par savu mantu nevar tikt izmantotas nekādā citā kriminālprocesā. Noprotams, ka šo pašu „vidusceļu” Lemberga aizstāvji izmantojuši arī piektdien, kad Ventspils mēram bija jāliecina par LK.
Par Lemberga iespējamo saistību ar LK privatizāciju, kas tikusi pielīdzināta klasiskai valsts nozagšanai, liecinājuši Ģenerālprokuratūras tiesai nodotie krimināllietas materiāli, kuri publiskoti grāmatā Kā nozagt miljardu.
2002.gada vasarā par LK lielāko īpašnieci kļuva toreiz Lemberga kontrolē esošā VN (Privatizācijas aģentūras rīkotā izsolē Rīgas Fondu biržā pārdeva 51% LK akciju par 35,7 miljoniem latu).
Ar Lembergu saistītās krimināllietas materiāli atklājuši, ka LK privatizācijas neformālie organizatori bija Lembergs un ekspremjers, tagad likvidētās Tautas partijas dibinātājs Andris Šķēle, kuri šo „darījumu” toreiz „organizēja” kopā ar vairākiem citiem pietuvinātiem uzņēmējiem. No krimināllietas materiāliem arī izriet, ka par LK privatizāciju varētu būt maksāts trīs tolaik valdību veidojošajām partijām - Tautas partijai, Latvijas ceļam un TB/LNNK.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
